Par vājdzirdīgajiem presē, radio, TV un portālos
Masu medijos publicētie raksti par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri dara visu, lai iekļautos dzirdīgo pasaulē. Kā arī stāsti par cilvēkiem, kuri viņiem palīdz.
Saraksts vēl nav pilnīgs un tiks papildināts un rediģēts.
2024.
Ievas Veselība 4.10.2024. Aija Vīksna
Dzirdes aparāts ir, bet spēja dzirdēt neuzlabojas? Ar šo situāciju Dinas Tanbergas Dzirdes klīnika saskaras vai ik dienu. Cilvēki meklē palīdzību, jo citviet iegādātie vai valsts piešķirtie dzirdes aparāti spēju dzirdēt neuzlabo. Visbiežāk pie vainas nav tik daudz pats aparāts, cik tā nenoregulētais, konkrētajam cilvēkam rūpīgi nepielāgotais darbības režīms. Konsultācija par dzirdes aprātu lietošanu un pielāgošanu.
Ārsts.lv 2024. gada jūlijs
Atis Legzdiņš, Robins Ušackis: Tinnitus - troksnis galvā un ausīs
Troksnis ir simptoms, kad pacients sūdzas par troksni ausīs, galvā, kas nav saistīts ar apkārtējās ārējās vides skaņām, troksni un lielākoties citi cilvēki to nedzird. Tinnitus var būt objektīvs vai subjektīvs. Objektīvs ir tajos gadījumos, kad troksni dzird ne tikai pacients, bet arī ārsts, piemēram, uzliekot stetoskopu uz kakla pieauss rajonā. Lielākoties tinnitus ir subjektīvs, kas izpaužas kā rūcoša, pulsējoša, džinkstoša, šņācoša, klikšķinoša, pīkstoša, dūcoša skaņa, ko ārsts nedzird. Tinnitus var būt akūts, hronisks, vienpusējs, abpusējs, konstants, intermitējošs un tā tālāk. Vairāk nekā puse no populācijas kaut reizi ir sajutuši šādu simptomu. Provizoriski no tinnitus cieš aptuveni 15 līdz 20% populācijas, kur aptuveni 5% tiek ievērojami ietekmēta dzīves kvalitāte. Aptuveni 1% pacientu ir paaugstināts suicīda risks, tāpēc simptomu būtu jāuztver nopietni. Šo simptomu biežāk novēro gados vecākiem pacientiem, bet mēdz būt arī jauniešiem un bērniem. Tinnitus 90% gadījumu asociējas ar dažāda veida dzirdes traucējumiem, bet tikai 40% pacientu ar dzirdes traucējumiem ir tinnitus. Dzirdes pasliktināšanās dubulto iespēju, ka pacientam attīstīsies tinnitus un trīskāršo iespēju, ka viņš no tā cietīs. Novērojama ir liela korelācija starp traucējošu tinnitus ar trauksmi un depresiju. Trokšņa ausīs un galvā rašanās mehānisms īsti līdz galam nav skaidrs.
https://arsts.lv/jaunumi/atis-legzdins-robins-usackis-tinnitus-troksnis-galva-un-ausis
LTV Rīta Panorāma 24.06.2024
Bērnu slimnīcā uzsāk padziļinātu dzirdes skrīningu zīdaiņiem
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) jaundzimušo aprūpes nodaļā uzsāktas padziļinātas dzirdes pārbaudes ar jaunu iekārtu, jo ar Latvijā līdz šim ierasto metodi, simtprocentīgi nebija iespējams konstatēt zīdaiņu dzirdes problēmas. Savlaicīga dzirdes traucējumu atklāšana un ārstēšana ietekmē bērna dzīves kvalitāti.
LTV Dienas ziņas 23.05.2004
Aleksandra ceļš līdz spējai dzirdēt un būt sadzirdētam – pieveikts ar mammas neatlaidību un līdzcilvēku atbalstu
Silvija Brice no Preiļu puses uzsver, ka rūpes par dēlu Aleksandru ir viņas misija. Puisis ir pilnīgi nedzirdīgs, un pretēji drūmajām prognozēm, ka zēns nekad nerunās, ar ģimenes, radu, pedagogu, sociālo darbinieku un līdzcilvēku atbalstu izdevies sasniegt daudz vairāk. Aleksandrs šogad ir Daugavpils Stropu pamatskolas – attīstības centra absolvents, komunicē zīmju, kā arī latviešu, krievu un angļu valodā, un sapņo kļūt par jūrnieku vai mehāniķi.
LSM 13.04.2024.
Teātrī titrus piedāvā angļu, bet ne latviešu valodā. Vājdzirdīgie to uzskata par diskrimināciju
Par titru latviešu valodā pieejamību teātros un citās kultūras norisēs vājdzirdīgo un nedzirdīgo cilvēku interešu organizācijas cīnās jau gadiem. Neizpratni raisījis fakts, ka daži teātri nodrošina izrāžu tulkojumu angliski, bet ne latviski. Situācijas risināšanā iesaistīsies arī Tiesībsarga birojs.
LSM Ziņu redakcija 9.04.2024
Skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem varēs atbrīvot no valsts eksāmeniem
Arī skolēnus ar redzes un dzirdes traucējumiem jau no 2023./2024. mācību gada varēs atbrīvot no valsts eksāmeniem pamatizglītības apliecības vai vidējās izglītības atestāta saņemšanai, otrdien, 9. aprīlī, lēma valdība.
Satori 3.03.2024 Rūta Mežavilka
Būt citādam
Ik reizi, kad kārtējā attālinātajā sapulcē pazūd skaņa vai tā kļūst čerkstoša, nekvalitatīva, vienmēr kāds no labi dzirdošajiem kolēģiem iesaucas: "Kaut kas ar skaņu, nevar dzirdēt!" Es šajās reizēs parasti klusēju... Rūtas Mežavilkas pārdomas.
https://satori.lv/article/citadam
Tiesībsarga birojs 29.02.2024.
Iznākusi noslēdzošā jeb desmitā raidījuma "Piešķil savu empātiju!" epizode, kurā piedalās Zane Embrekte, Emīlija Ērgle, Patrīcija Anna Vavilova un Elza Veismane. Uzzini kaut ko vairāk par dzirdes traucējumiem.
https://www.youtube.com/watch?v=WzVWvInHtig
Apeirons 27.02.2024 Baiba Bicēna
Retās slimības un dzirdes traucējumi
29. februāris ir Reto slimību diena. Savukārt 3.marts Pasaules Dzirdes diena. Kas šīm dienām ir kopīgs? Tas, ka ir diezgan daudzas retās slimības, kuras izraisa dzirdes traucējumus. Un ļoti nopietni jāuztver tas, ka vairākas no šīm retajām slimībām bez dzirdes traucējumiem izraisa arī citas ļoti nopietnas veselības problēmas, tajā skaitā redzes traucējumus.
https://www.apeirons.lv/retas-slimibas-un-dzirdes-traucejumi/
Delfi Versijas 25.02.2024 Baiba Bicēna
Iekļaujošā izglītība un bērni ar dzirdes traucējumiem skolās.
Latvijā ļoti daudzi bērni ar smagiem dzirdes traucējumiem mācās "parastajās" skolās. Tā tas ir bijis gan pagājušajā gadsimtā, gan mūsdienās. Taču par viņu pieredzi ir zināms diezgan maz. Agrāk šie bērni un viņu vecāki viens otru nepazina, nevarēja apmainīties ar pieredzi, un, iespējams, skolotāji būtu pārsteigti, uzzinot, ka viņu skolā dažādos gadu desmitos bez jebkāda atbalsta mācījušies pat vairāki vājdzirdīgi bērni. Par šīm mācībām bijušie skolu absolventi stāsta leģendas. Bet kāds atbalsts šādiem bērniem paredzēts tagad?
Sadzirdi 10.02.2024
Somijas Nacionālā Opera piedāvā noskatīties baleta izrādi ar mūzikas aprakstu latviešu valodā
11.februārī plkst. 17:00 Somijas Nacionālā opera piedāvā internetā noskatīties baleta izrādi "Ziemassvētku dziesma" ar mūzikas aprakstu latviešu un citās valodās. Mūzikas apraksts ir domāts speciāli cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. To varēs lasīt datorā, klēpjdatorā, planšetē vai mobilajā telefonā.
http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4468949/
Doctus Nr.2 2024 D. Ričika
RENĀTA UN RŪDOLFS VĪKSNES: Kopā dzīvē un otolaringoloģijā
Dr. med. RENĀTA VĪKSNE un Dr. RŪDOLFS VĪKSNE ir tandēms dzīvē un medicīnā, otolaringoloģijā. Dzīvē viņi ir viens otra stiprā aizmugure. Otolaringoloģijā — jaunie ārsti, kas Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopā ar kolēģi Dr. Jūliju Starinsku veido mūsdienīgu izpratni par savu nozari — piedāvā plaša spektra otolaringoloģiskās operācijas un attīsta jomu, kas Daugavpilī kādu laiku bijusi atstāta novārtā.
2023.
LA.lv 7.10. 2023 Ilona Noriete.
Cilvēkstāsts par Lailu, kurai ir kohleārais dzirdes implants. Ar cīņu un gribasspēku bieži var daudz ko panākt.
Stāsts par vājdzirdīgu meiteni ar kohleāro implantu, kura beigusi parasto skolu, pedagoģisko fakultāti, strādā bērnudārzā, dejo zumbu, brauc ar motociklu. Bet bērnībā viņu gribēja nosūtīt uz speciālo skolu.
Sadzirdi 18.09.2023 Gundega Veinbega
Zaudēt dzirdi pieaugušā vecumā
Kā ir zaudēt dzirdi pieaugušā vecumā? Kāds ceļš bija jāiziet, lai dabūtu dzirdes aparātus un kohleāro implantu? Ar kādām problēmām iznāk saskarties mācībās, darbā, kontaktos ar citiem cilvēkiem?
http://www.sadzirdi.lv/blogi/params/post/4349397/gundega-veinberga
Latvijas radio 08.09.2024 Kā labāk dzīvot
Uz robežas starp divām pasaulēm. Kā palīdzēt iekļauties vājdzirdīgajiem?
Bieži vien cilvēki ar dzirdes problēmām tiek iedalīti vienā kategorijā pie nedzirdīgajiem, taču tas nav pareizi. Starp dzirdīgo un nedzirdīgo pasauli dzīvo vājdzirdīgie – cilvēki, kuriem ir dzirdes problēmas, bet kuri komunicē balsī, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Rūta Mežavilka un Nedzirdīgo savienības biedre, "Sadzirdi.lv" dibinātāja Baiba Bicēna.
LA.lv 2.09.2023 Ilona Noriete
Cilvēkstāsts. Jauns matemātikas skolotājs ar dejotāja dvēseli, bet… viss varēja būt citādi, jo Mareks piedzima nedzirdīgs.
Mareks Birulis ir 23 gadus vecs aizputnieks. Viņš tikko pabeidzis Latvijas Universitāti un kļuvis par diplomētu matemātikas pedagogu, un jau septembrī uzsāks darbu Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolā. Taču darbs mācību iestādē skolotāja statusā viņam nav nekas jauns, jo jau pirms diviem gadiem Mareks šajā pašā skolā sāka pasniegt datorzinības. Tagad, kad iegūts diploms, viņš varēs bērniem atklāt arī matemātikas noslēpumus.
Delfi Versijas. 8.08.2023 Dina Tanberga.
Cilvēki ar dzirdes traucējumiem: valsts atbalsta sistēma nav pietiekama.
Nevar būt tā, ka visiem Latvijas cilvēkiem iespēja saņemt dzirdes aparātus ir tikai vienā, valsts "angažētā" vietā (uzņēmumā), bez tiesībām izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un produktu, turklāt bez jebkāda kvalitatīva servisa nodrošinājuma.
Likums un Taisnība Nr. 3 2023 Dace Ezera
Starp bērna interesēm un komisijas uzliktu zīmogu
Saruna ar vājdzirdīgā Aksela mammu Anitu Rogu. Ko viņa kā juriste domā par informācijas vakuumu, par dzirdes traucējumiem, pedagoģiski medicīniskajām komisijām, speciālās izglītības kodiem un citām lietām.
Sadzirdi 24.04.2023
Par saziņu ar veselības aizsardzības iestādēm Rīgā
Personu ar invaliditāti NVO konsultatīvās padomes sēdē tikai aktualizēts jautājums par personu ar dzirdes traucējumiem komunikāciju ar veselības aprūpes iestādēm. Par to, ka rodas pārpratumi, izpildot pieteikuma anketas, ka ne vienmēr var sazināties e-pastā un par citiem jautājumiem. Jautājums tika iekļauts darba kārtībā, un uz to tika atbildēts 30. martā notikušajā sēdē. Tālāk izraksti no protokola.
http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4275111/
Kas Jauns Avīze 6.04.2023, Jauns.lv 11.04.2023. Dace Ezera
Vājdzirdība nav šķērslis: Akselam atslēgas vārds ir darīt!
Aizputē mītošajai Rogu ģimenei dzīve uzlikusi pārbaudījumu – dēls Aksels ir vājdzirdīgs. Sarunā ar “Kas Jauns Avīzi” mamma Anita atklāj ne tikai dēla veselības problēmas un to pārvarēšanu, bet arī savus novērojumus mūsu ikdienā. Maziņš būdams, Aksels lallināja, ūjināja, nebija nekādas atšķirības no pilnīgi veseliem bērniem. Tikai tad, kad bija divi gadi, sapratām, ka bez acu kontakta viņš vispār nereaģē. Bija pat tāds gudrinieks, ka bija iemācījies perfekti lasīt no lūpām.
Aksels mācās skolās Aizputē un Kuldīgā, viņš darbojas arī programmā “Kurzeme visiem”, kur piešķirtas logopēda, mūzikas terapijas, fizikālās terapijas nodarbības. Akselam visvairāk patīk mūzika, mūzikas skolā viņš spēlējis bungas un ksilofonu. Tas, kas skolā patīk, ļoti atkarīgs no skolotājiem.
https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/553570-vajdzirdiba-nav-skerslis-akselam-atslegas-vards-ir-darit
LSM.lv 31.03.2023
Bērniem ar dzirdes traucējumiem palielina valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu
No 1. aprīļa bērniem ar būtiskiem dzirdes traucējumiem no valsts budžeta līdzekļiem uzsāk apmaksāt kaulā novietojamo dzirdes iekārtu (BAHA) nomaiņu. Bērniem ar kohleārajiem implantiem turpmāk būs pieejama valsts apmaksāta implanta ārējās daļas rezerves daļu nomaiņa, paziņojumā presei informē Nacionālais veselības dienests.
LV portāls 30.03.2023
Nozares speciālisti diskutē par iekļaujošo augstāko izglītību
28. un 29.martā klātienē un tiešsaistē koncertzālē "Lielais dzintars" notika Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Viedrisinājumi iekļaujošai augstākajai izglītībai". Pasākuma atklāšanā muzicēja Kirils Švidčenko, kurš trīs gadu vecumā zaudējis redzi, četru gadu vecumā palicis vājdzirdīgs, bet 12 gadu vecumā piepildījis sapni un sācis mācīties ģitāras spēli. Šobrīd Kirils ir Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Klaipēdas fakultātes students un ir piedalījies mūzikas konkursos gan Latvijā, gan ārzemēs. Pateicoties savai uzņēmībai, darbaspējām un atmiņai, puisis ir pierādījis, ka nekas nav neiespējams.
Doctus 08.03.2023 M. Lapsa
JĀNIS SOKOLOVS, otorinolaringologs: Pragmatiķis, kuru saista sarežģītas lietas
Otorinolaringologs JĀNIS SOKOLOVS zina, kāda garoza ir maizei, strādājot valsts un arī privātajā medicīnā. Pieredzējušais speciālists ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla, deguna klīnikas vadītājs, izveidojis privāto LOR klīniku (valdes loceklis), ir uzņēmuma Datamed līdzīpašnieks. Paralēli šiem pienākumiem pagūst arī skolot topošos ārstus un vadīt Latvijas Otolaringologu asociāciju.
Doctus 21.01.2023 D. Ričika
Otorinolaringologs INGUS VILKS: Medicīnā nav īsceļu
INGUS VILKS ir otolaringologs, sertifikātu ieguva pirms pieciem gadiem. Strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, specializējies galvas un kakla onkoloģiskajās slimībās un deguna un deguna blakusdobumu endoskopiskajā ķirurģijā. Viņš atzīst: “Medicīnā nav īsceļu, prasmes parādās tikai vingrinoties un darot.” Ar viņu tiekamies pēc septiņu stundu operācijas, priekšā vēl dežūra. Dakteris smejoties atzīst, ka profesionālie mērķi ir lieli, bet tuvākais mērķis esot izgulēties, jo pirms piecām nedēļām ģimenē piedzimis dēls.
2022.
LSM Cilvēkstāsti 23. oktobris, 2022 Ēvalds Dukuls
Mūziķis ar nedzirdošu ausi. Dāvida dzīvesstāsts
Dāvidam vistuvākais viņa dzīvē vienmēr bijusi mūzika, bet lielākais izaicinājums ir dzirdes problēmas, kas tika atklātas pamatskolā. Lai gan pašlaik nav lielu draudu tam, ka viņš varētu pavisam zaudēt dzirdi, tomēr viena auss ir gandrīz nedzirdīga, un ar to ir nācies sadzīvot. Tas nav traucējis sevi attīstīt muzicēšanā un tieši mūzikas sacerēšanas jomā.
Mammām un tētiem. 28.09.2022 Sigita Āboltiņa:
Teju pilnīgs dzirdes zudums, bet meitene mācās parastā skolā, brauc ar riteni: Griezīšu ģimenes stāsts.
Atzīmējot Bērnu dzirdes centra 30. jubileju, tika atklāta jauna, moderna iekārta bērnu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai. Iekārtas nozīmīgumu novērtē Griezīšu ģimene no Ādažiem – arī viņu meitai, sestklasniecei Amandai Griezītei, ir vājdzirdība. Patiesībā – gandrīz pilnīgs dzirdes zudums, taču meitene mācās parastā, turklāt ļoti lielā skolā, apmeklē dejas, labi runā un ir teicamniece visās jomās.
LTV Veselība 6.06.2022 Vita Anstrate
Dzirdēt ir fantastiski – Bērnu dzirdes centrā saņemta jauna mērījumu iekārta
Lai varētu palīdzēt visiem bērniem, arī zīdaiņiem un bērniem, kuri nerunā, Latvijas Bērnu dzirdes centrā darbu sāk Baltijā modernākā dzirdes aparātu noskaņošanas, programmēšanas un skaņas mērījumu sistēma. Tā saņemta dāvanā dzirdes centra 30. jubilejā.
Latvijas Radio Veselība 6.06.2022 Kristaps Feldmanis
Bērnu dzirdes centrs 30. jubilejā saņem modernu iekārtu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai
Pirmdien, 6. jūnijā, atzīmējot Bērnu dzirdes centra 30. jubileju, tiks atklāta jauna, moderna iekārta bērnu dzirdes traucējumu diagnosticēšanai.
Ārsts.lv 2022. gada maijs
Māreta Audere- Balode: Dzirdes aparāti
Mūsdienās dzirdes rehabilitācija ir samērā plaša, bet viena no visbiežāk lietotajām tehnoloģijām ir dzirdes aparāti. Ar tiem vienkāršotā veidā saprot delikātu tehnisku ierīci, kas sastāv no skaņas uztverošas, skaņu apstrādājošas daļas un skaļruņa, kas šo apstrādāto, jauno signālu novada līdz bungplēvītei. Dzirdes aparāti ir analogi un digitāli, atšķirības starp tiem ir skaņu apstrādes procesā. Šobrīd pārsvarā lieto digitālos dzirdes aparātus, jo tie sniedz ievērojami vairāk programmēšanas iespēju, kas attiecīgi nodrošina labākus gala rezultātus to valkātājam. Pirmie digitālie dzirdes aparāti bija pieejami jau 20.gadsimta 80. gados. Neapšaubāmi, kopš pirmā digitālā dzirdes aparāta, šī joma ir attīstījusies un šobrīd lietotājiem sniedz ievērojami plašas iespējas gan skaņas kvalitātē, gan arī ar dažādās papildus funkcijās lietošanas pieredzes uzlabošanai.
https://arsts.lv/jaunumi/mareta-audere-balode-dzirdes-aparati
Jauns.lv 22.05.2022. Santa Kvaste
Lai gan meitenīte ir vājdzirdīga, pārbaudes darbā viņai liek klausīties audioierakstu angliski
Evas meita ir 11 gadus veca un mācās 4. klasē. Meitene ir vājdzirdīga kopš dzimšanas, patlaban viņai ir 3.pakāpes vājdzirdība. Lai gan dokumentos ir noteikts, ka Latvijā pastāv iekļaujošā izglītība, realitātē tā ne vienmēr darbojas labi. Vājdzirdīgās meitenes mamma Eva intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par savu pieredzi bērna izglītības ceļā. Mamma uzsvēra, ka nežēlojas par situāciju un nepārmet izglītības iestādēm un skolotājiem, taču atzina, ka dažkārt nākas pacīnīties par meitai piemērotu mācīšanos.
Jauns.lv 24.04.2022 Santa Kvaste
"Manā gadījumā, atvainojos, tas ir pilnīgs stulbums." Vājdzirdīgas meitenes mamma kritizē nejēdzību.
Eva turpina savu stāstījumu par to, ar kādām problēmām nākas sastapties ģimenēm, kurā aug vājdzirdīgs bērns. Elizabete ir talantīga daiļslidotāja, un viņai šogad bija ļoti veiksmīga sezona. Katru otro nedēļu - sacensības, un Elizabete vienmēr bija uz pjedestāla. Tas arī parāda to, ka vājdzirdīgs bērns var ne tikai vienkārši piedalīties, bet arī veiksmīgi cīnīties par 1. vietu. Vājdzirdīgs bērns ir tāds pats kā dzirdīgs bērns. Taču cik izmaksā pat tādi "sīkumi" kā baterijas un dzirdes aparātu žāvētāji. Un nodarbības pie audiologopēda, kas obligāti nepieciešamas? Eva atklāja, ka par vājdzirdīgās meitas dzirdes aparātu baterijām ik mēnesi jāmaksā vidēji 6-8 eiro. Audiologopēda nodarbībām mēnesī iziet 200 eiro
Jauns.lv 3.03.2022. Santa Kvaste
“To es nenovēlētu pat visļaunākajam ienaidniekam,” - Uģis un Eva piedzīvojuši vairākus ļoti smagus notikumus
Šodien, 3.martā, pasaulē atzīmē Dzirdes dienu, un saistībā ar to piedāvājam iepazīties ar Uģa un Evas ģimenes pieredzi. Viņi ir vecāki divām brīnišķīgām meitām: Paulai Elīzai (gandrīz 16 gadi) un Elizabetei (11). Abi bērni ir priekšlaikus dzimuši, un Eva intervijā portālam Jauns.lv atzina, ka pēc dzemdībām piedzīvotās grūtības nenovēlētu pat visļaunākajam ienaidniekam. Viņa dalījās arī pieredzē par to, kā jaunākai meitiņai diagnosticēja vājdzirdību un ar kādām problēmām nācās saskarieties viņas pirmsskolas gados.
Diena 17.02.2022. Ilze Brinkmane
Lai nekļūtu pilnīgi nedzirdīg
Vājdzirdīgu un nedzirdīgu cilvēku dzīves kvalitāte lielā mērā atkarīga no iespējām izmantot tehniskos palīglīdzekļus. Vairāk nekā 10000 cilvēku atbalstījuši iniciatīvu par pilnvērtīgu dzirdi bērniem ar dzirdes traucējumiem. Vakar notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē iesniegtie priekšlikumi tika atbalstīti, un šim mērķim piesaistīs papildu finansējumu. Līdz šim vecāku finansiālais stāvoklis vājdzirdīgus bērnus padara par situācijas ķīlniekiem, jo ar ierobežotajiem līdzekļiem nav iespējams uzturēt dzirdes ierīču darbību, un visbiežāk bērniem dzīve jāturpina kā pilnīgi nedzirdīgiem. Iekārtu remonts, baterijas un citas rezerves daļas kopumā izmaksā vairākus simtus eiro, un tam valsts līdzekļus nepiešķir. Implanta nomaiņa šobrīd vajadzīga 32 pacientiem. "Bērni, kuriem ir šāda dzirdes iekārta, turpina mācīties izglītības iestādēs. Tiklīdz tās nav, bērns nav spējīgs sadzirdēt izskanējušo informāciju," paskaidro Sandra Kušķe.
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/lai-neklutu-pilniba-nedzirdigi-14275683
LSM.lv Ziņu redakcija 16.02.2022
Veselības dienests sola pieprasīt papildu naudu vājdzirdīgu bērnu dzirdes aprātu remontam
Trešdien, 16. februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā skatīja vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu portālā "manabalss.lv". Lai gan dzirdes aparāti un citas ierīces tiek apmaksātas, aizvien dzirdes aparātu detaļu nomaiņa un remonts jāapmaksā pašām nedzirdīgajām personām. Iedzīvotāji savāca parakstus, lai cīnītos par pilnvērtīgu dzirdi, īpaši bērniem ar dzirdes traucējumiem.
LSM.lv Ziņu redakcija 4.01.2022
Valsts apmaksās kohleāro dzirdes implantu ārējās daļas nomaiņu
No šī gada valsts apmaksāta ievietoto kohleārā implantu ārējās daļas nomaiņa pēc 18 gadu vecuma, informēja Nacionālais veselības dienests.
2021.
LSM Ģimenes studija. 25.11.2021 Agnese Linka
Dārgās baterijas. Iespēja nodrošināt pilnvērtīgu dzirdes terapiju bērniem.
Atbalsts bērniem ar dzirdes traucējumiem ir droša investīcija nākotnē, tā uzsver speciālisti, jo savlaicīgi veikta dzirdes un runas terapija bērnam dod iespējas pilnvērtīgi iegūt izglītību un līdz ar to arī atrast savu vietu nākotnē darba tirgū. Kas nepieciešams, lai varētu teikt, ka dzirdes terapija visiem Latvijas bērniem ir iespējami pilnvērtīga, Ģimenes studijā diskutē un skaidro Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe, mamma diviem bērniem ar dzirdes problēmām Ilze Ūbele, organizācijas „Sadzirdi.lv” Olafs Slūtiņš, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas audiologopēde Daiga Lagzdiņa-Kokina.
Radio Atvērtie faili. 23.12. 2021. Baiba Runce
Nedzirdīgi cilvēki var vadīt uzņēmumu.
Runā uzņēmējs Varis Strazdiņš, vājdzirdīgā zobu tehniķe Diāna Jakubone, implanta lietotājs Sergejs Soklakovs, Sandra Kušķe un citi. Viss vai gandrīz viss runātais teksts izlasāms rakstiski!
LSM Dzīvei nav melnraksta.23.12.2021 Rūta Dimanta:
Es zinu, kā tas ir - justies atšķirīgai
Rūta labi saprot tos cilvēkus, kuri vēršas pie Ziedot.lv. Viņa zina, kā ir justies atšķirīgam, jo no piecu gadu vecuma dzird tikai ar vienu ausi. Un vēl viens iemesls, kas palīdz izprast mammas, kuras lūdz palīdzību – 2003. gadā, kad vērās vaļā ziedot.lv portāls, viņas bērns bija nonācis reanimācijā. Tas arī bija sava veida zīme.
LTV Kultūras ziņas 22.12.2021 Līga Gaigala
Cik pieejama vājdzirdīgiem cilvēkiem ir Latvijas mūzikas dzīve? Baibas pieredze
"Es mīlu vairāk tādus melodiskus koncertus, kur ir daudz mūzikas, daudz deju. Ar to dziedāšanu ir tā, ka, ja operdziedātājs uzņem augšējos toņus, tad es ar dzirdes aparātu āža blēšanu dzirdu," stāsta Baiba Bicēna. Viņa ir vājdzirdīga un šobrīd, pateicoties dzirdes aparātam, var baudīt mūziku, bet ar grūtībām uztver dziesmu tekstus un uz skatuves runāto.
Ģimenes studija Dod pieci 17.12.2021
Mareks Birulis, kuram tagad ir 21 gads, no 3 gadu vecuma lieto implantu.
https://www.facebook.com/watch/?v=1574725446227178
Mammām un tētiem 2.11.2021,. Linda Paulauska
Kohleārais dzirdes implants zīdainim. Mammas pieredze.
Esence. Novembris 2021. Linda Paulauska
“Pirmajā dzimšanas dienā Zanei uzdāvināja iespēju dzirdēt”- Rībenu ģimene. Kohleāro dzirdes implantu pieredzes stāsts.
Mans Mazais Nr1 2022. Linda Paulauska
Mūsu meita tagad dzird
Zanes mamma Dace Rībena dalās pieredzē, kā tas ir, kad ģimenē ienāk trešais bērniņš un viņš ir nedzirdīgs.
LTV 4. studija 10.10.2021
Kohleāro dzirdes implantu uzturēšanu aicina iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā; «manabalss.lv» vāc parakstus
Vājdzirdīgo bērnu vajadzībām valsts piešķir invaliditātes pabalstu, kas paredzēts, tai skaitā, lai labā tehniskā stāvoklī uzturētu dzirdes aparātu un implantus. Šo tehnisko palīglīdzekļu uzturēšana nav lēta, pabalsts nesedz izmaksas. Portālā “manabalss.lv” vāc parakstus, lai šis pakalpojums būtu valsts finansēts, pauž raidījumā “’4.studija”.
LSM.lv Veselība 2.07.2021
Latvijā pirmo reizi operācijas laikā bērnam izveido ausi
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārstu komanda jūnija vidū pirmo reizi veica Latvijā unikālu vidusauss operāciju, 16 stundu garas operācijas laikā novēršot iedzimtu auss problēmu un veicinot dzirdi, informēja Dace Zaldāte-Rozentāle, BKUS Komunikācijas daļas vadītāja.
Mājas Viesis, La.lv 27.06.2021 Dace Ezera
Ārā no klusuma nolemtības
Valmieriešu Barbas un Ginta bērni Roberts un Emīlija Ērgļi piedzima nedzirdīgi.. Abiem bērniem tika ieoperēti kohleārie implanti. Tolaik valsts tos vēl neapmaksāja, tāpēc vecāki kopā ar Sarkano Krustu sāka ziedojumu vākšanas akciju. Šobrīd Emīlijai ir 17, bet Robertam 19 gadi, un viņi ir dzīvespriecīgi, darboties un pasauli izzināt griboši jaunieši ar daudzpusīgām interesēm, kuru ikdiena neatšķiras no viņu vienaudžu dzīves ritma un iespējām
https://www.la.lv/ara-no-klusuma-nolemtibas
Tautas Veselības Avīze Ne.5 2021, Jauns.lv 03.05.2021.
Unikāls gadījums: Gundega gandrīz nedzird, bet runā perfekti
"Es savā dzīvē esmu sapratusi to: ja man ir aizvērtas durvis un logi, tad tas nozīmē pasēdēt mierīgi, apdomāt un pēc laika viss pats atvērsies vaļā tad, kad tas būs vajadzīgs." Tā sarunā ar portālu Jauns.lv saka Gulbenes novada Lizumu pagastā dzīvojošā Gundega Ozoliņa. Viņai ir reta, ģenētiska slimība – Alporta sindroms, un diemžēl dzirde ar gadiem kļūst tikai sliktāka.
Gundega mācījusies gan Adulienas speciālajā skolā, gan parastajā, gan Alsviķu skolā, kur apguvusi rokdarbu darināšanu. Vēlāk viņa mācījās arī Jūrmalas RCC, bet tur iegūtajā specialitātē veselības traucējumu dēļ nevarēja strādāt. Taču viņa turpina darināt rokdarbus, kā arī piedalās ar tiem izstādēs un pārdod internetā.
https://jauns.lv/raksts/zinas/441026-unikals-gadijums-gundega-gandriz-nedzird-bet-runa-perfekti
Jauns.lv 25.04.2021. Santa Kvaste
Tas bija traki! Pirms gada nesapratu, ko lai dara, bet tagad esam pieraduši
Pandēmijas sākums mūsu ģimenei bija ļoti grūts, bet tagad esam labāk pielāgojušies, tā intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja Diāna Ozoliņa. Diānai ir trīs bērni: Ričards (10 gadi), Tomass (7) un Rebeka Anna (4). Vecākajam dēlam Ričardam konstatēta vājdzirdība. Viņš mācās sākumskolas “Valodiņa” 3. klasē, taču tagad jāmācās attālinati, kas gan Ričardam, gan ģimenei sagādā problēmas.
Kas Jauns Avīze 4.03.2021 Dace Ezera
Jauns.lv 6.03.2021. Dace Ezera
Ilgi nezināja, ka dēls nedzird... kā liepājnieks Dāgs iekļaujas dzirdīgo pasaulē
Liepājniece Pārsla Bite ir stipra un dzīvesgudra sieviete, kura gandrīz viena pati izaudzinājusi četras atvases, turklāt jaunākais dēls, nu jau deviņpadsmit gadus vecais Haralds Dāgs, piedzima nedzirdīgs. Šobrīd, pateicoties kohleārajam implantam, puisis dzird, mācās un veiksmīgi iekļaujas sabiedrībā. Viņš mācās par automehāniķi.
Delfi 24.02.2021. Linda Rozenbaha
Elziņa tika līdz jaunām austiņām Ģimenes stiprais stāsts
"Bažas par Elzas dzirdi radās jau dzemdību nodaļā 2020. gada janvārī, kad, vairākkārt mēģinot, Elza neizturēja jaundzimušo dzirdes pārbaudi," stāsta Elzas tētis Rolands Jastrežemskis. "Mūs mierināja, ka pārbaudes rezultāts nav galīgs – varbūt austiņās vēl ir augļūdeņi vai aparāts nolasa nepareizu rādītāju. Vienlaikus mums ieteica vērsties Latvijas Bērnu dzirdes centrā (turpmāk – dzirdes centrs, aut.), lai veiktu atkārtotus izmeklējumus," atceras tētis. Tur atklājās, ka Elziņai ir ļoti smaga vājdzirdība. Tagad viņa ir viens no tiem bērniem, kuriem kohleārais implants dod iespēju sadzirdēt pasauli.
2020.
Brīnumiņš 14.12.2020 Agnese Kviese
Talsu novada Sirds stāsti "Laimas un Māras stāsts"
Mazas ik rīta lūgšanas tiek skaitītas katru dienu mazo māsiņu ģimenē, kuras silda sirdi - ticībā, cerībā un paļāvībā. "...Laima dzirdēs, Laima runās, Māra dzirdēs, Māra runās..." Tā diena iesākas ģimenē, kura pirmā šajā sezonā piedalās mūsu “Talsu novada Sirds stāstu” raidījumā. Stāstā tiks ieausts bezgalīgs ticības, pacietības un pārbaudījumu vēstījums, kurš pavērs iespēju mums visiem piedzīvot īstus brīnumus. Vecākiem šobrīd ir tikai viena vēlēšanās – dzirdēt, ka mazās meitiņas savus vecākus nosauc par mammu un tēti, vai šo brīnumu mums būs iespēja piedzīvot, to lai rāda raidījums
https://brinumins.lv/lv/aktualitates/sirds-stasti/talsu-novada-sirds-stasti-laimas-un-maras-stasts
https://www.facebook.com/watch/?v=1026201624533653&t=7
Doctus 4.11.2020. M. Lapsa
GUNTA SUMERAGA, otorinolaringoloģe. Mīlestība, kas nepāriet
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai. Vada Otorinolaringoloģijas nodaļu Stradiņos, ir Rīgas Stradiņa universitātes docente un Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, saņēmusi arī augstāko otoķirurgu atzinību — balvu “Zelta kāpslītis”. Šeit jāpiebilst — labi, ka skolas gados nepaklausīja mātes ieteikumam kļūt par juristi vai ekonomisti, bet palika uzticīga savam bērnības sapnim.
Esi Vesels! (NRA speciālizdevums) 2020 Dzirdes sistēmas
Dzirdes aparāts atved atpakaļ pie cilvēkiem
Inese PIūme ir neredzīga, un viņai pasliktinājusies arī dzirde. Līdz šim viņai nekad nebija izdarīts audiometriskais izmeklējums. Izlasījusi rakstu par Inesi, dzirdes speciāliste Dina Tanberga uzaicināja viņu uz konsultāciju. Kad Inesei pirmo reizi uzlika jau pielāgotu dzirdes aparātu, skaņu pasaule bija kļuvusi pavisam citāda.
Tautas Veselības Avīze Nr.9 2020. Anda Leiškalne
Dzīvot drīkstu, drīkstu citādāk
Mazā Agate Kalniņa dzīvo Ādažos. Mamma Sanita stāsta, ka agrā bērnībā Agate smagi saslimusi un pardzīvojusi vairākas smagas operācijas galvā. Izdzīvojusi, bet atklājies, ka viņa nedzird. Tagad Agatei ir divi kohleārie implanti, viņa dzird, runā un mācās logopēdiskajā sākumskolā “Valodiņa”
Kas Jauns Avīze 16.07.2020 Dace Ezera
Kirils pasauli sajūt caur ģitāru
Jauns 18.07.2020. Dace Ezera
18 gadus vecais Kirils, kurš neredz un nedzird, pasauli sajūt caur ģitāru
Kirils Švidčenko triju gadu vecumā viņš sāka zaudēt redzi, bet četru gadu vecumā - dzirdi. Radās arī citas veselības problēmas, tika nodotas analīzes, un izrādījās, ka tā ir reta slimība - Alstroma sindroms, un no tās nevar izārstēties. Taču ar ģimenes un mūzikas skolotājas Daces Milzeres rūpēm un atbalstu Kirils ir kļuvis par ģitāristu, uzvarējis daudzos konkursos, uzstājies koncertos. Ģitārspēli viņš apguvis, izmantojot stāstījumu un tausti, turklāt mācījies parastajā, nevis specializētajā skolā. Viņš vairākkārt piedalījies arī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" un Fonda "Nāc līdzās!" pasākumos, kā arī "Ineses Galantes Talanti" konkursā.
LSM.lv Cilvēkstāsti 12.07.2020
Gabriela no Priekules – vienīgā meitene ar dzirdes implantu mūzikas skolā
Gabriela Viršila mācās Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolas 3. klasē. Viņa ir vienīgais bērns skolā ar dzirdes implantu. Meitene pati to sauc par aparātu un apzinās, ka bez šīs ierīces viņas dzīve būtu citāda.
“Ja man nebūtu implanta, man vajadzētu mācīties zīmju valodu,” saka Gabriela. Bērni, kas viņu nepazīst, mēdz interesēties, kāpēc viņai pie auss ir aparāti. “Kad biju maziņa, saslimu, mani operēja un tad iedeva aparātus,” meitene parasti viņiem paskaidro.
LSM.lv Cilvēkstāsti 4.07.2020
Gerda ar «austiņu» ir laimīga par iespēju dzirdēt pasauli
Gerda Rošāne mācās Ogres sākumskolas 5. klasē. Meitene apmeklē arī Ogres Mākslas skolu, labprāt zīmē ar ūdens krāsām, vēro dabu un spēlē ģitāru. Viņa piedzīvo pasauli kā jebkurš cits bērns, taču reizēm, kad vēlas atslābināties no skaņām, Gerda izņem dzirdes implantu.
LSM.lv Cilvēkstāsti 27.06.2020
Deviņus gadus vecais Jegors: Dzirdes aparāts izglāba manu dzīvi
Jegors Kaboško mācās Olaines sākumskolas 3.klasē. Zēns ir labs peldētājs, ar lielu interesi par datorspēlēm, bet nākotnē viņš plāno kļūt par slavenu “jūtūberi”. Jegoram patīk dejot un klausīties mūziku, kas ir iespējams, pateicoties kohleārajam dzirdes implantam.
LSM.lv Cilvēkstāsti 24.06.2020
Jēkabs ar dzirdes implantu vēlas attieksmi kā pret citiem puikām
Jēkabs Melecis mācās Valmieras sākumskolas 3.klasē. Zēns ir liels sportists ar mērķi izaugt par profesionālu basketbolistu un reiz iekļūt NBA. Puika sapņo iepazīties ar sportistiem Kristapu Porziņģi, Dairi Bertānu un vēlas, lai pret viņu izturas kā pret parastu cilvēku. Jēkabs ir viens no 173 bērniem, kuriem Latvijā ir kohleārie dzirdes implanti.
LTV Panorāma 16.06.2020
Sadzirdēt pasauli pēc klusumā pavadītiem gadiem. Stāsta četri bērni ar dzirdes implantiem
Kā ir sadzirdēt pasauli pēc tam, kad gadiem esi pavadījis klusumā? Četri bērni, kuri dzirdi ieguvuši vai atguvuši ar kohleārajiem implantiem, sociālā projektā stāsta par savu personīgo pieredzi, daloties ar sapņiem un iedrošinot citus.
Kas Jauns Avīze 4.06.2020 Jauns 7.06.2020 Dace Ezera
Vilcienā dzimst ideja par tērpu nedzirdīgajiem
Uzņēmuma AG Vīģes vadītājai Agnesei Elerei radās ideja par tērpu, kas ļautu dzirdēt vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Vilcienam braucot, viņai ienāca prātā doma par tērpu, kas ļautu sajust mūziku ar vibrāciju palīdzību.
Diena 8.05.2020 Diāna Kārkliņa
Jebkuru ierobežojumu redz plašāk
Audiologopēdi strādā ar visu vecumu cilvēkiem, bet bērniem ar dzirdes traucējumiem viņi ir gidi skaņu un trokšņu pasaulē. Saruna piedalās audiologopēdes Ilze Blūmentāle un Ilze Klatenberga.
https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/karjera/jebkuru-ierobezojumu-redz-plasak-14240875
Ievas Veselība 6.03.2020 Vija Vāvere
Bērni izvēlējās dzīvot
Santa lv 29.04.2020 Vija Vāvere
Dvīņu mamma Laila Zemīte: Ārsti deva piecdesmit procentus, ka bērni izdzīvos
Gaidīt nākam pasaulē bērnu un vienlaikus rakstīt doktora disertāciju ir grūts uzdevums. Gaidīt dvīņus un rakstīt disertāciju enerģētikā – tā jau ir gandrīz neiespējamā misija. LAILA ZEMĪTE tika ar to galā. Tikai… liktenis lēma, ka stiprajiem jāuzliek kāds vēl grūtāks pārbaudījums. Dvīņi Andrejs un Aleksandrs piedzima priekšlaicīgi. Vēlāk noskaidrojās, ka Andrejs nedzird.
Laila kopā ar vīru Olafu nodibināja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju Sadzirdi.lv, komunicē ar citām mammām, viņa ir arī noorganizējusi vājdzirdīgo bērnu nometnes un talantu konkursu. Andrejam tagad ir kohleārais implants, viņš pieder dzirdīgo pasaulei un mācās sākumskolā "Valodiņa"
Mammām un tētiem 2.03.2020
Latvijā pirmā dzirdes implanta saņēmēja studē Nīderlandē un sarunajas četrās valodās.
Ar mūsdienu tehniskajām iespējām nedzirdība vairs nenozīmē nolemtību: savlaicīgi atklāti un atbilstoši koriģēti dzirdes traucējumi nav šķērslis mācībām vispārizglītojošā skolā, dejošanai, sportošanai, valodu un mūzikas apguvei. 28. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Starptautiskajai kohleāro implantu un dzirdes dienai veltīts pasākums. Vienlaikus tika atzīmēti 20 gadi, kopš Latvijā veikta pirmā kohleārā implantācija bērnam dzirdes traucējumu koriģēšanai
LTV Ziņu dienests 28.02.2020
Latvijā atzīmē 20 gadus kopš pirmās ausu implanta operācijas bērniem
280 bērni tagad dzird un runā, pateicoties tieši kohleārajiem implantiem. Šodien Latvijā atzīmē 20 gadus, kopš veikta pirmā šāda veida operācija. Pirmie pacienti jau izauguši, tāpēc ārstiem šodien ir liels prieks satikt kādreizējos mazos draugus.
Mammām un tētiem 27.03.2020
Svarīgākais, kas jāzina vecākiem par dzirdes traucējumiem bērniem
Dzirde ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, ar tās palīdzību bērns iemācās reaģēt uz apkārtējās vides skaņām, spēj saprast to nozīmi, bet – vēl svarīgāk – dzirde dod iespēju iemācīties valodu un sazināties ar apkārtējiem. Nereti vecākiem rodas aizdomas, ka bērns nedzird, – un mierina sevi, ka tā droši vien ir tikai nevēlēšanās dzirdēt, bet tas var novest pie vēlīnas diagnostikas. Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr. med. Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, otolaringoloģe ar nu jau 25 gadu pieredzi audioloģijā, skaidro, kā noteikt, vai bērnam ir dzirdes traucējumi, un kādas ir iespējas palīdzēt šādās situācijās.
Latvijas radio Ģimenes studija 25.03.2020
Bērniem ar dzirdes problēmām ir pieejamas mūsdienīgas palīdzības iespējas
Vājdzirdība un nedzirdība bērniem ir pamanāma, un mūsdienīgās iespējas ļauj bērniem ar mazāku dzirdes zudumu izmantot dzirdes aparātus, bet dzirdes zuduma gadījumos veikt valsts apmaksātas kohleāro implantu ievietošanas operācija. Krīzes situācijā nenotiek plānveida operācijas, bet speciālistu palīdzība bērniem ar dzirdes traucējumiem un viņu ģimenēm turpinās, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.
Dzirdes problēmas ietekmē dzīves situācijas, arī attālinātās mācības nav vienkāršas, bet skola “Valodiņa” centīgi pieiet attālinātai mācīšanai, materiāli ir labi, bērnam ar dzirdes grūtībām nepieciešama palīdzība, bet mācību process turpinās, skaidro “Sadzirdi.lv” valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš.
Tautas Veselības Avīze Nr.2 2020 Antra Krastiņa
Nedzirdīgais mūziķis Arnis Suitiņš: "Man patīk dzīvot"
Stāsts par mūziķi Arni Suitiņu
Kas Jauns Avīze 23.01.2020 Kārlis Seržants
Visi nedzirdīgie dūmu detektorus sagaidīs pēc 270 gadiem
Kampaņas laikā par obligātu dūmu detektoru ieviešanu atbildīgajām iestādēm aizmirsies par kādu grupu, kurai ir visai specifiskas prasības pret šo ierīci. Nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem neder veikalos nopērkamie dūmu detektori, bet speciālie maksā aptuveni 300 €. Ne visi var atļauties tādus iegādāties. Arī to pieejamība ir stipri ierobežota. Speciālie dūmu detektori pārveido skaņu gaismas un arī vibrējošā signālā.
Latvijas Radio 21.01.2020 Paula Dēvica
Vājdzirdīgo bērnu vecāki satraukti par logopēdisko skolu nākotni
Logopēdiskajām skolām nākotnē būs jākļūst par vispārizglītojošām skolām, kas nozīmē lielas klases un grūtības bērniem izsekot līdzi mācību vielai. Apvienība “Sadzirdi.lv” raizējas, ka tādā veidā tiek liegta iespēja bērnam iegūt pilnvērtīgu izglītību.
2019
Ārsts.lv 2019. gada decembris
Kaspars Peksis, Karīna Rubule: Vājdzirdība vecāka gada gājuma cilvēkiem
Vecuma vājdzirdība ir diagnoze, termins medicīnā, kas apzīmē pakāpenisku, simetrisku sensori neirālu dzirdes pasliktināšanos novecošanas dēļ.
Vecuma vājdzirdība ir pakāpeniska dzirdes pasliktināšanās, kas skar lielāko daļu cilvēku, viņiem novecojot. Tā kā dzirde pasliktinās ļoti pakāpeniski, bieži vien cilvēks ilgstoši nemaz neizjūt diskomfortu. Vecuma vājdzirdības gadījumā sākotnēji dzirde pasliktinās augstajās frekvencēs (vēlāk arī vidējās un zemajās frekvencēs) un skar abas ausis. Vecuma vājdzirdībai ir četri apakštipi. Visbiežāk sastopamais ir sensors dzirdes zudums, kas attīstās, jo pakāpeniski iekšējā ausī notiek Korti orgāna matiņšūnu deģenerācija. Pārējie retāk sastopamie trīs tipi ir neirāls presbyacusis, kas attīstās, jo kādā dzirdes ceļa daļā notiek nervu šūnu atrofija; metabols presbyacusis, kas attīstās mikrovaskulāru traucējumu dēļ, kuru dēļ ir traucēta asinsplūsma iekšējā ausī, un mehānisks presbyacusis, kas attīstās, jo gliemeža vada pamatplāksnītē (membrana basilaris) notiek deģeneratīvas pārmaiņas.
https://arsts.lv/jaunumi/kaspars-peksis-karina-rubule-vajdzirdiba-vecaka-gada-gajuma-cilvekiem
Latvijas radio 11.12.2019
Kirila Švidčenko sapnis ir būt mūziķim, komponēt un varbūt strādāt par skolotāju
Neatkarīgā rīta avīze 21.11.19.
Oftalmoloģijas un otolaringoloģija
Par Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspilī LOR nozari.
Neatkarīgā Rīta avīze 21.11.2019. Ilze Zonne
Labākā dzirde - labāka dzīve
Saruna ar audiologopēdi Evu Pakalni no ārstniecības iestādes "Dzirdes sistēmas".
Ārsts.lv 2019. gada septembris
Sandra Kušķe:Dzirdes traucējumi bērniem
Dzirdes traucējumus iedala divās lielās grupās – traucējumi, kas ir paliekoši (visu dzīvi), un pārejoši, kuri rodas kādā brīdī, piemēram, kādas slimības rezultātā, bieži arī tāpēc, ka auss ejā ir svešķermenis vai izveidojies ausu sēra korķis. Tā kā Latvija atrodas klimata joslā ar tik dažādiem laikapstākļiem, tad pārejošus dzirdes traucējumus var novērot ļoti bieži. Piemēram, sākoties rudens sezonai, vīrusi ir, manuprāt, it visur un it visiem, tāpēc ne velti mēdz teikt, ka ikviens bērns līdz 12 gadu vecumam noteikti kādā laika sprīdī ir dzirdējis sliktāk, bijušas novirzes no normas, un tas viss – augšējo elpošanas ceļu infekciju dēļ. Paliekoši dzirdes traucējumi, par laimi, ir daudz retāk, Latvijā uz 1000 bērniem apmēram trijiem. Diemžēl šis skaitlis ir līdzīgs, salīdzinot gan datus Latvijā, gan ASV, gan Anglijā, gan Vācijā, – šī statistika visā pasaulē ir gandrīz vienāda.
https://arsts.lv/jaunumi/sandra-kuske-dzirdes-traucejumi-berniem
SestDiena 6.09.2019 Jānis Siliņš, Olafs Slūtiņš
Vai atbalstāma operas izrāžu tulkojuma titru dublēšana telefona ekrānā izrāžu laikā?
Kultūras akadēmijas profesoram Siliņam doma par titru dublēšanu viedtelefona ekrānā liekas absurda, bet Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes priekšsēdētājs Slūtiņš uzskata, ka cilvēki ar dzirdes traucējumiem šādu lietu novērtēs. Līdzīgā veidā risinājumi noderētu arī dažādos publiskos pasākumos, ne tikai operā, teātrī vai kinozālē. Tāpat tas noderētu dažādos lielos publiskos pasākumos, piemēram, uz ekrāniem Rīgas svētkos.
LSM.lv Rīta Panorāma 1.08.2019
Ziemeļblāzmā notiks vājdzirdīgo bērnu talantu konkurss «Ko tu proti?»
Lai bērniem ar dzirdes problēmām un citām īpašām vajadzībām palīdzētu integrēties sabiedrībā, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi LV” sadarbībā ar asociāciju “Palīdzēsim LV” organizē talantu konkursu “Ko tu proti?”, kurā bērni varēs izrādīt savas prasmes un talantus, gūt jaunu pieredzi un draugus. Pasākumā notiks arī speciālistu lekcijas vecākiem par bērnu audzināšanu.
Patiesā Dzīve 5.07.2019.
Nedzirdīgais mūziķis Arnis Suitiņš: Man patīk dzīvot!
"Es nevienu nelieku augstāk vai zemāk, ar sētnieku runāju tāpat kā ar domniekiem. Un no ministra līdz sētniekam ir tikai viens solis!"
Deviņu Rīgas namu apsaimniekotājs Arnis Suitiņš ir jauneklīgs un galants kungs. Kaut arī pensija jau sen nopelnīta, viņš negrib pat domāt par to, ka kādu dienu varētu pavadīt dīkā. Tomēr šajā gadījumā stāsts tiešām ir īpašs, jo Arnis Suitiņš pasauli saklausa tikai caur dzirdes aparātu vienā ausī, bet ar otru nedzird vispār.
Stāstu par nedzirdīgo mūziķi Arni Suitiņu lasiet žurnālā Patiesā Dzīve un Tautas Veselības Avīze
Latvijas Avīze 13. jūnijs 2019. Dace Kokoreviča
Ar dzirdes aparātu var strādāt pat par prezidentu! Kā atbalstīt vājdzirdīgos.
Baiba Bicēna Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vietnē liek rakstus un ziņas par aktualitātēm. Viņa pati ir viena no Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” dibinātājām, un tieši par šīs nevalstiskās organizācijas veikumu – mūsu saruna.
Pirmās vājdzirdīgo biedrības pasaulē sāka dibināt jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un pēc Otrā pasaules kara tādas izveidoja daudzās rietumvalstīs. Šajās biedrībās apvienojās cilvēki, kuri zīmju valodu neizmantoja, bet orientējās uz dzirdes aparātu lietošanu, uz runāto valodu. Kādas tehnoloģijas tiek izmantotas, kāda ir akustika, kas ir teksta pierakstīšana, ko sasnieguši vājdzirdīgi cilvēki un citas aktualitātes.
https://www.la.lv/palidz-sadzirdet-pasauli-saruna-ar-baibu-bicenu
Doctus 8.06.2019 M.Lapsa
Tēva pēdās. VALDIS MIGLĀNS, otorinolaringologs
Dr. VALDIS MIGLĀNS ir pieredzējis otorinolaringologs ar vairāk nekā 30 darba gadu stāžu. Lielāko daļu no tiem viņš nostrādājis Paula Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, kur īpaši pievērsies deguna blakusdobumu slimībām, kļūdams par atzītu speciālistu šajā jomā. Bet nu jau kādu laiku viņš strādā privātā klīnikā Headline. Kaut darba vide un slodze atšķiras, galvenais vienojošais elements privātai un valsts ārstniecības iestādei ir nemainīgs — pacients.
2018.
Ārsts.lv 2018. gada jūlijs
Gunta Sumeraga, Dins Sumerags: ausis, dzirde un kohleārie implanti
Interesanti fakti – dzirdes kauliņu un iekšējās auss izmērs dzīves laikā nemainās, mēs piedzimstam, dzīvojam un nomirstam ar tāda paša lieluma iekšējo ausi un dzirdes kauliņiem, tāpēc kohleāro implantāciju var veikt arī pavisam maziem bērniem. Kāda ir auss uzbūve, kāpēc dzirde pasliktinās, kas ir audiogramma, dzirdes aparāti un kohleārais implants?
https://arsts.lv/jaunumi/gunta-sumeraga-dins-sumerags-ausis-dzirde-un-kohlearie-implanti
LTV Cilvēkstāsti 26.06.2018
Beļģiju pārsteidz kurla pianiste
Beļģijā pagājušās nedēļas nogalē tika aizvadīts ikgadējs mūzikas festivāls, kura laikā mūziķi uzstājās publiskās vietās. Pie Lježas slimnīcas spēlēja 16 gadus veca pianiste Fanija Liperta, kurai šī vieta reiz bijusi kā otrās mājas.
Liperta slimnīcā pavadīja daļu savas bērnības, jo saslima ar meningītu, pēc kā pārcieta divas operācijas, pilnībā zaudējot dzirdi. Tomēr ar kohleāro dzirdes implantu palīdzību meitenei ir iespēja dzirdēt, un tas savukārt ļauj muzicēt.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/belgiju-parsteidz-kurla-pianiste.a283272/
IR 24.05.2018 Gunita Nagle
Analfabēts. Tātad, neesmu vajadzīgs?
Andra Vasko (37) dzīvesstāsts atklāj, ka 80. un varbūt pat 90. gados pansionātos dzīvojošie bērni netika skoloti. Andris tur dzīvojis no 10 gadu vecuma. Burtus viņš zina, taču nevar salikt kopā, lai saprastu lasītā jēgu. Tikai pirms gada Andrim konstatēta vājdzirdība, un Andra asistente Nataļja Vilistere domā, ka tās dēļ bērnībā konstatētā garīgā atpalicība varētu būt nepareiza diagnoze, kas joprojām apgrūtina vīrieša iespējas dzīvē. Asistente pamazām guva pārliecību, ka Andris, kuram kopš bērnības ir diagnoze "vidēji smaga intelektuāla atpalicība", domā skaidri un loģiski. Saklausot, ka viņš dažiem vārdiem norauj galotnes, dažus izrunā skaidri, bet citus fonētiski nepareizi, Nataļja radās aizdomas, vai tikai Andrim nav dzirdes problēmas. Kad pagājušā gada pavasarī Andris tika pie otolaringologa, viņam atklāja trešo dzirdes zuduma pakāpi.
Diena 13.02.2018 Romāns Meļniks
Lai ejot uz specskolu
"Vājdzirdīgie, kuri saņēmuši kvalitatīvus dzirdes aparātus, un nedzirdīgie bērni, kuri laikus tikuši pie implantiem un iemācījušies runāt, var iet parastā bērnudārzā, mācīties parastā skolā. Mums ir daudz labu piemēru. Sliktāk ar skolotāju attieksmi. Ir bijuši tādi gadījumi, kad skolotāji atteikušies lietot bērnam piešķirto FM aparātu, – ja esot tik slikti, tad lai ejot uz specskolu..." intervijā Romānam Meļņikam stāsta Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.
https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/lai-ejot-uz-specskolu...-14191001
36,6°C Nr.1 Dace Ezera
Doties dzirdīgo pasaulē
Mareks Birulis ir zēns ar kohleāro implantu, kura gaitām masu mediji seko jau no mazotnes. Tagad viņš mācās Aizputes vidusskolas 11. klasē.
2017.
Kurzemes Vārds 29.12.2017.
Aug Kirils un aug arī Jomi
Kirils Švidčenko ir piecpadsmit gadus vecs jaunietis ar īpašām redzes un dzides problēmām. Šopavasar sadarbībā ar fonda "Es redzu" un labdarības fonda "Blue Orange Charity" atbalstu viņš tika pie sava suņa-pavadoņa. Ģimenē ienāca labradora šķirnes kucīte Jomi, kura kopā ar Kirilu un kinoloģi Māru Semjonovu joprojām mācās apgūt dažādas iemaņas, lai kļūtu par jaunieša uzticamu pavadoni viņa dzīves gaitās.
Mājas Dakteris Nr. 11/12 2017 Speciālizlaidums
Ausu, kakla un deguna kaites
Speciālnumurs gandrīz pilnībā veltīts dažādām ausu slimībām. Auss sāpes nedrīkst ignorēt, bojāta dzirde, troksnis ausīs, neirīts, otīts, dzirdes kanāla iekaisums, Menjēra slimība, dzirdes slieksnis, sēra korķis, barotraumas, ūdens ausī, utt.
Ludzas Zeme 27.10.2017
Delfi 25.10.2017 Dita Vinovska
Ludzāniete Marija – nedzirdīga, bet tāda pati kā citi
Dzimusi un augusi Latgalē, mācījusies Ludzā un Rēzeknē, tagad zināšanas iegūst Nīderlandes pilsētā Bredā. Marija Satibaldijeva ir vienkārša un ļoti mērķtiecīga jauna sieviete, kas pēc studiju pabeigšanas un pieredzes iegūšanas ārzemēs vēlas atgriezties Latvijā, lai pielietotu savas prasmes un zināšanas pilsētu vides sakārtošanā. Marija bija pirmais bēŗns, kurai dzirdes implanta operācija izdarīta Latvijā. Viņa ir arī pirmā Latvijā, kura saņēmusi Greiema Klarka stipendiju mācību turpināšanai.
Latvijas Avīze 7.oktobris 2017 Regīna Olševska
“Dzirdes aparāts nolietojies, esmu klusuma zonā, bet jaunu nedod…”
“7. oktobrī būšu 92 gadus veca Latvijas pilsone. Dzirdes aparātu izmantoju no 2009. gada. Pēdējais termiņš bija no 2012. gada maija. Maijā “Surdocentrs” atsūtīja atgādinājumu, ka dzirdes aparātu izsniegs 2017. gada 20. maijā plkst. 12 dienā. Lai pārliecinātos, ka ar aparātu viss kārtībā, piezvanīju 19. maijā. Man bez paskaidrojumiem noskaldīja, ka mana rinda esot jūlijā. Nupat centrs esot izdalījis 5000 dzirdes aparātu. Man neiznāca…
Atbildes uz pensionāri interesējošiem jautājumiem.
https://www.la.lv/vajadzigs-dzirdes-aparats
36,6°C novembris 2017
Lūdzu, spilgtāku gaismu!
LA.lv 15.09.2017 Zane Eniņa
Istaba kā piedūmota
Nekad savā 40 gadu garajā mūžā Jānis (vārds mainīts) nav saticis otru cilvēku, kuram būtu tāda pati slimība kā viņam - Ašera sindroms. Lai plašāka sabiedrība uzzinātu par šo reto ģenētisko slimību, kas cilvēku padara vājdzirdīgajiem vājredzīgu, bet ar laiku - pat pilnīgi aklu un kurlu, septembra trešā sestdiena pasaulē noteikta par Ašera sindroms dienu. Šogad to atzīmēja trešo reizi. Jānis ir vājdzirdīgs kopš dzimšanas, tāpēc runāt mācījies vēlu, tikai 7 gadu vecumā. Iespējams, valodā būtu attīstījusies labāk, ja viņš būtu nosūtīts mācīties nevis Valmieras speciālajā internātskolā, bet gan parastajā skolā, kā vēlējusies māte. To, ka Jānim ir ne vien slikta dzirde, bet arī redze, pamanīja vien 13 gadu vecumā. Sākumā viņam diagnosticēja vistas aklumu, bet sešus gadus vēlāk - Ašera sindromu. Izmeklējot ar aparātu, pamanīja, ka acī sakrājušies pigmenti. Jānis labi redz centrā, bet apkārt ir migla. Krēslā vai tumsā ir pavisam slikti. Šos redzes traucējumus nav iespējams uzlabot ne ar kādiem līdzekļiem, turklāt tie palēnām progresē. No darba viņš nesen atlaists.
https://www.la.lv/istaba-ka-piedumota-jana-stasts-par-slimibu-kas-atnem-dzirdi-un-redzi
Jauns.lv 3.10.2017 Elmārs Barkāns
Vecāki atsakās likt implantus saviem vājdzirdīgajiem bērniem, veidojot īpašu “nedzirdīgo tautu”.
Likums un Taisnība Nr.9. 2017 Elmārs Barkāns
Vecāku iedomu dēļ nedzirdīgajiem bērniem draud klusuma pasaule
Vairāki nedzirdīgo bērnu vecāki savām atvasēm atsakās likt valsts apmaksātos dzirdes implantus. Tādejādi bērniem liegts saklausīt gan valodu, gan skaņas, sakarīgi iemācīties runāt un apmeklēt parasto skolu. Tā vietā tiek veidota īpaša nedzirdīgo tauta.
Tautas Veselības Avize Nr. 8. 2017.
Dzird tikai ar implantu
Santa Evija Griņeviča piedzima pilnīgi nedzirdīga. Kad meitenei apritēja trīs gadi, ārsti viņas mammai ieteica lūgt sabiedrības atbalstu, lai Santa varētu tikt pie kohleārā implanta. Tolaik, pirms trīspadsmit gadiem, šādu operāciju vēl neapmaksāja valsts, un tādēļ bija jāvāc ziedojumi. Tagad ar implanta palīdzību Santa dzird labi.Viņa iestājusies jaunsardzē un ļoti cer, ka dienās varēs īstenot savu sapni un strādāt pašvaldības policijā.
36,6°C 2017 Nr.8 Ilona Noriete
Ar dzirdes implantu dzīvot vieglāk
Patrīcija Jansone bija pirmajā pieaugušo grupā Latvijā, kura par valsts līdzekļiem tika pie kohleārā implanta. Viņa ir optimisma pilna un aicina ikvienu, kuram ir līdzīgas problēmas, nepadoties, bet uzturēties cilvēkos.
Delfi 27.jūnijs 2017 Baiba Bicēna
Nedzirdēt un neredzēt. Trīs iedvesmojoši stāsti par nepadošanos.
Arī Latvijā dzīvo cilvēki, kas nedzird un neredz. Piedāvājam iepazīties ar dažiem stāstiem par ļaudīm, kas, par spīti dzīves izlikties pārbaudījumiem, nenokavē galvu un vēl atrod iespējas palīdzēt citiem. Tāds ir datorspeciālists un velobraucējs Gatis Preiss, ģitārists Kirils Svidčenko un Gunita, kura vada Neredzīgo biedrības grupu Kurzemē.
Kurzemes Vārds 19.06.2017. Daiga Lutere
Divi draugi - Kirils un Jomi
Mēneša laikā, kopš sunīte dzīvo Švidčenko ģimenē, viņa jau iemācījusies pirmās paklausības komandas. Vēlāk viņa kļūs par Kirila pavadoni. Kirilam diagnosticēta ārkārtīgi reta ģenētiska saslimšana - Alstroma sindroms, no kura cieš tikai 800 cilvēku visā pasaulē. Kirils irnyrešais jaunietis, kura ģimene iesaistījusies biedrības "Es redzu" un labdarības fonda "Blue Orange Charity" programmā, kuras mērķis ir bērniem ar īpašām vajadzībām nodrošināt suni pavadoni.
Ārsts.lv 2017. gada marts Valdis Miglāns
Ausu slimības un dzirdes traucējumi
Ausij kopumā izšķir trīs daļas – ārējo, vidējo un iekšējo ausi –, un šo daļu veidošanās notiek ārkārtīgi komplicētā veidā, var teikt, no dažādiem cilvēkbērna augļa aizmetņiem, saplūstot tiem vienotā orgānā. Der atcerēties, ka iekšējā auss nodrošina arī tā saukto perifēro līdzsvara signalizāciju – maņu, kas ziņo par mūsu stāvokli telpā, un paātrinājuma sajūtu. Visas auss funkcijas piegādā informāciju smadzenēm gan apzinātā, gan zemapziņas līmenī. Bērns mātes miesās sāk dzirdēt no 18.–24. nedēļas, bet atbildēt ar kustībām jau no 26.–28. grūtniecības nedēļas, tāpēc, pat tikko piedzimis, spēj atpazīt savus vecākus pēc balss.
Rakstā sīkāk izskaidrots,kas ir ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss slimības.
https://arsts.lv/jaunumi/ausu-slimibas-un-dzirdes-traucejumi
LTV Panorāma 3.03.2017 Aija Kinca
Arī Latvijā nu ir pieejami abpusējie dzirdes implanti
Tikai tuvākie zina, ka Gustavam dzirdēt palīdz kohleārais implants – turklāt nevis viens, bet divi. Katrai austiņai savs.
„Svarīgākais ir to pieņemt. Lai gan joprojām grūti saprast, vai viņš dzird un saprot, vai ne. Nu jau ir tāds vecums, ka sāk izmantot, sak', es neko nedzirdu! Lai gan lieliski visu dzird,” norāda Gustava tētis Toms Bērziņš.
„Es pamanīju to ap gada vecumu. Mani kaitināja, ka es atnāku mājās, cērtu metāla durvis, žvadzinu atslēgas, un viņš nereaģē. Man likās, ka tas nav normāli, bet man teica, ka es pati neesmu normāla. Aizbraucām pie ārsta, bet es jau zināju [ka būs vājdzirdība]. Var teikt, es braucu jau pēc smaguma pakāpes – cik smaga ir vājdzirdība,” piebilst Gustava mamma Jana Brosko.
LTV Rīta Panorāma 03.03.2017
Vājdzirdība – viena no biežākajām darba traumām Latvijā
Latvijā visizplatītākā darba trauma, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus cilvēka organismam, ir vājdzirdība. Šī arodslimība konstatēta jau ap 30 000 cilvēku.
“Ja mēs skatāmies statistiku, kas ir visizplatītākā profesija, kam vājdzirdība attīstās, tad tie ir smago kravas automašīnu vadītāji, autobusu vadītāji, darbinieki, kuri ilgstošu laiku pavada pie stūres transportlīdzekļiem, kuriem ir visai skaļi strādājoši dzinēji. Protams, izplatīti ir arī [vājdzirdīgi] rūpnīcas darbinieki un šuvējas,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs.
Mammām un tētiem 3.03.2017
Pasaules Dzirdes dienā atklāj informatīvo kampaņu “Vai austiņās ir spēks?”
Pasaules Dzirdes dienā, 3. martā, ar mērķi palielināt vecāku un bērnu informētību par dzirdes jautājumiem un veicināt rūpes par auss un dzirdes veselību ABLV Charitable Foundation sadarbībā ar ilggadējo fonda programmas “Palīdzēsim dzirdēt!” partneri Latvijas Bērnu dzirdes centru uzsāk informatīvu kampaņu “Vai austiņās ir spēks?”. Interneta vietnē dzirdi.ablv.org vecāki kopā ar bērniem aicināti aizpildīt vienkāršu testu par uzvedību dažādās ikdienas situācijās, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešama tālāka dzirdes pārbaude.
Delfi 8.02.2017. Zane Treifelde
Bērniem vājdzirdība, vīram insults un mātei vēzis. Kā Ilze Ūbele iztur dzīves triecienus.
Stāsts par pedagoģi Ilzi Ūbeli - Kristiāna un Elizabetes mammu. Kristiāns jau liels, un, neskatoties uz dzirdes traucējumiem, viņš beidzis parasto skolu un strādā modes un stila lauciņā. Mazajai Elizabetei ir deviņi gadi. Viņai smagāka vājdzirdības pakāpe - piektā. Taču, pateicoties gan kohleārajiem implantiem, gan mammas neatlaidībai, viņa runā un mācās sākumskolā "Valodiņa".
Kurzemes vārds 25.01.2017. Ilze Kļepikova
Piepildījumu rod ģitārspēlē.
Kirils Švidčenko ir sirsnīgs zēns no Karostas. Viņam padodas veidot māla figūriņas un garšo pica. Bet visvairāk zēnam patīk spēlēt ģitāru. Kirils to labprāt unnar aizrautību dara, neskatoties uz to, ka ir vājredzīgs, un kā pasauli saklausīt viņam palīdz dzirdes aparāti. "Viņš ir brīnumiņš," par savu audzēkni sāka ģitārspēles skolotāja Dace Milzere. Nākotnē zēns sapņo ģitārspēli apgūt profesionālā līmenī un uzstāties.
https://www.liepajniekiem.lv/laikraksta-kurzemes-vards/piepildijumu-rod-gitarspele/
La.lv 22.01.2017
Kā izvēlēties dzirdes aparātu?
Kuru dzirdes aparātu iegādāties – digitālo vai analogo, aizauss vai iekšauss? Kurš nodrošinās labāku dzirdi? Ārstniecības iestādes “Dzirdes sistēmas” audiologopēdes Anna Silantjevas atbildes.
https://www.la.lv/dzirdes-aparata-izvele
2016
Neatkarīgā Rīta avīze 27.12.2016 Aisma Orupe
Cilvēki, kas palīdz atšķirīgajiem
Izglītības un Zinātnes ministrijas goda rakstus saņēma vairāki skolotāji, kuri palīdz bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem. Viena no viņiem ir Strautiņu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Santa Masinga, kuras audzināmajā klasē mācās Aivis Mūrnieks, kuram ir kohleārais implants.
https://nra.lv/latvija/195917-sanem-pateicibu-cilveki-kas-palidz-atskirigajiem.htm
Ventas Balss 22.12.2016 Marlena Zvaigzne
Andris dzird, pateicoties cilvēku labestībai
Andris RēdeIs zina, ko nozīmē būt savādākām nekā citi. Viņš kļuva vājdzirdīgs 12 gadu vecumā pēc slimības. Tolaik bērniem deva stiprus medikamentus, un vairāki Andra vienaudži, kas daudz slimoja arī kļuva vājdzirdīgi. Ar vairāku labdarības akciju palīdzību Andrim saziedoja līdzekļus dzirdes aparātiem. Tā kā Valmieras skolā tolaik neesot bijušas brīvas vietas, tad no 6.klases mācījies Stiklu internātpamatskolā, kur apguva galdniecības pamatus un sāka dziedāt, kas viņam ļoti patika. Pēc tam viņš. Beidza Cīravas tehnikumu.
Māja 16.12.2016. Ilze Zonne
Vislabākos dzirdes aparātus – bērniem
Pateicoties ABLV Charitable Foundation programmai Palīdzēsim dzirdēt!, ar ziedotāju atbalstu deviņos gados jau 333 bērni ir saņēmuši augstas kvalitātes dzirdes aparātus vairāk nekā 600 000 eiro vērtībā. Līdz 31. decembrim visi aicināti piedalīties akcijā ar savu ziedojumu, un katram ziedotajam eiro ABLV Charitable Foundation pievienos savējo, tā dubultojot kopējo ziedojumu.
https://nra.lv/veseliba/195591-veseliba-vislabakos-dzirdes-aparatus-berniem.htm
parmuziku.lv 13.12.2016
Latviešu mūzikā sevi piesaka kungs labākajos gados
Arnis Suitiņš kopā ar meitu Līvu iedziedājis klasisku Ziemassvētku dziesmu "Tu mazā klusā Betlēme". Visapbrīnojamākais Arņa Suitiņa stāstā ir tas, ka jau kopš agras bērnības Arnim ir nopietni dzirdes traucējumi, ko grūti iedomāties savienojot tādu nodarbošanos, kā mūziku. Bet gribasspēks un vēlme dziedāt dara savu - viss ir iespējams.
https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latviesu-muzika-sevi-piesaka-kungs-labakajos-gados-3726
Delfi 12.10.2016. Baiba Bicēna
Spītējot dzirdes traucējumiem, kļuvuši par prezidentiem, izgudrotājiem un pat slaveniem mūziķiem.
ASV prezidenti Ronalds Reigans un Bils Klintons, izgudrotājs Tomass Alva Edisons, aviators un filmu producents Hovards Hjūzs, perkosioniste Evelīna Glenija, rakstniece Ivande Kaija - kas kopīgs šiem slavenajiem un ievērojamajiem cilvēkiem? Vājdzirdība, kas nav traucējusi gūt panākumus politikā, mākslā, rakstniecībā un citur.
Veselam.lv 14.09.2016 Baiba Bicēna
Cilvēki zaudē redzi un dzirdi, un tomēr spēlē teātri!
Septembra trešajā sestdienā pasaulē otro reizi tiks atzīmēta Ašera sindroma (Usher syndrome) informācijas diena. Šogad tas ir 17. septembris. Šis laiks izvēlēts simboliski, kad ziemeļu puslodē saules gaismu nomaina tumšie rudens vakari. Informacija par Nedzirdīgi neredzīgo aktieru trupa “Nalaga’at” no Telavivas, Dienvidāfrikas mācītāju Kirilu Akselrodu, pieejamības konsultanti Molliju Votsu un citiem.
https://www.la.lv/cilveki-zaude-redzi-un-dzirdi-tomer-spele-teatri
Latvijas Avīze 09.09.2016. Indra Ozoliņa
Kurš dzirdes aparāts labāks?
Pēdējā laikā cilvēki visbiežāk izvēlas digitālos aparātus. Analogās ierīces padara skaņu spēcīgāku, bet to neapstrādā. Ja cilvēks ar labu dzirdi uzskatīs, ka viņam ir dzirdes problēmas un lietos analogo aparātu ar spēcīgu pastiprinātāju, pie tā pierodot, dzirdei var izdarīt lāča pakalpojumu, to pamazām notrulinot. Tas varētu būt tikai pagaidu risinājums. Konsultē Anna Silantjeva.
https://www.la.lv/kurs-dzirdes-aparats-labaks?p=4
AccessAbility. Beyond physical environments 2016 Zviedru institūts
Zviedru institūta producētās fotogrāfiju izstādes buklets. Apraksts un foto par Robertu Ērgli, kurš piedalījās šajā izstādē.
Ievas Stāsti Nr. 14 2016 Sandra Eglīte
Iemācīt runāt
“Mana laime ir zināt,, ka mans bērns ir patstāvīgs, savā dzīvē, var nopelnīt, ka viņam ir draugi un vaļasprieki,” saka Jeļena Mora. “Atceros, pašā sākumā, kad noteica diagnozi un nedeva nekādu cerību, man bija sajūta, ka ir jāatrod veids, lai dēls apgūtu valodu. Tagad viņs labi prot trīs valodas – latviešu, kriebu un angļu.” Jeļena Mora ir iemācījusi runāt savu nedzirdīgo dēlu Oļegu un ikdienā apmaca daudzus citus īpašos bērnus Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestādē Imantā.
Figaro Nr.20 2016 Guntars Graiksts
Sadzirdēt nedzirdamo
Vai nedzirdīgie un vājdzirdīgie cilvēki dzird mūziku? Vai viņi var būt mūziķi? Var! Bēthovens, Evelīna Glennija, kāda rokenrola grupa, kuras sastāvā ir tikai nedzirdīgi un vājdzirdīgi mūziķi. Arī melodeklamācija.
http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4704755/sadzirdet-nedzirdamo
Veselība 28.06.2016 Baiba Bicēna
27. jūnijs - nedzirdīgo neredzīgo komunikācijas diena
Delfi 27.06.2016 Baiba Bicēna
Personības, kas daudz ko sasniegušas par spīti redzes un dzirdes trūkumam
Ko darīt, ja cilvēkam ir gan nopietni dzirdes, gan nopietni redzes traucējumi? Vai šāds cilvēks var iegūt izglītību un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē? Pasaules pieredze rāda, ka zināmos apstākļos tas iespējams. Pastāstīts par Lauru Bridžmani, Helēnu Kelleri, Olgu Skorohodovu, psiholoģijas studentu četrinieku Maskavā, kā arī par Habenu Firmu un Molliju Vatu, kuras aktīvi darbojas mūsdienās. Sniegta informācija par nedzirdīgi neredzīgo biedrībām pasaulē, kā arī par Sadzirdi.lv un Redzi mani kopīgi rīkoto pasākumu un izstādi Nacionālajā bibliotēkā, kurā piedalījās aktrise Inta Bankovska, kura kādreiz Jaunatnes teātrī izrādē "Kas brīnumu rada" tēloja Helēnu Kelleri bērnībā.
https://www.lns.lv/lat/nedzirdigie_masu_medijos/?doc=17451
Ievas Stāsti Nr.7 1.04.2016 Sandra Eglīte
Iznākt no klusuma
Tukumniece Diāna Peiraga pēc sepptiniem klusumā pavadītiem gadiem atguva dzirdi, viņa tika pie dzirdes implanta. Diemžēl Diānas dzīve jau kopš nākšanas pasaulē ir cīņa. Un tā nebūtu iespējama bez viņas mammas Nataļjas uzņēmības un dūšas.
Diena 6.jūnijs 2016. Inese Lūsiņa
Evelīna Glenija: Es spēlēšu gan!
Savu pārsteidzoši un iedvesmojošo mūziķes karjeru Evelīna Glenija sāka pēc tam, kad 12 gadu vecumā zaudēja dzirdi. Viņa ir celmlauze, pirmā sitaminstrumentu soliste. Viņas radošajā kontā ir vairāk nekā 30 albumu, personiskajā kolekcijā - ap 2000 skaņurīku no visām pasaules malām. Speciāli Evelīnai Glenijai komponisti radījuši vairāk nekā 200 skaņdarbu. Aptuveni starp 80 balvām trīs ir Grammy un pērn iegūtā Polar Music Price.
https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/evelina-glenija-es-spelesu-gan-14143164
Latvijas Ārsts Nr4 2016 Sandra Kušķe
Kohleārā implantācija bērniem ar dažādiem traucējumiem: par vai pret
Kohleārā implantācija pašlaik ir noteikta kā standarta nedzirdības ārstēšanas metode gan bērniem, gan pieaugušajiem visā pasaulē. Rakstā vairāk akcentēti multiplie traucējumi, kas kombinējas ar dažādas pakāpes intelektuālās darbības traucējumiem paralēli esošajai nedzirdībai.
Delfi 03.03.2016 Baiba Bicēna
3.marts - Pasaules Dzirdes diena. Skaudras epizodes no vājdzirdīgo dzīves Latvijā.
"Zobus pārbaudīji? Redzi parbaudīji? Bet dzirdi?" - ar tādu devīzi šogad norisināsies kārtējā Pasaules Dzirdes diena, kuru Latvijā sāka atzīmēt pavisam nesen. To atzīmē 3.martā, un šis datums nav izvēlēts nejauši, jo to veidojošie cipari 3.3. atgādina divas ausis. Dzirdes problēmām cilvēki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību. Parasti tā pasliktinās ļoti lēni un to drīzāk pamana apkārtējie cilvēki, nevis pats vājdzirdīgais. Dzirdes problēmas ir arī daudziem jauniešiem un vidējā gadagājuma cilvēkiem. Ievērojama daļa no viņiem savas problēmas slēpj, jo sabiedrība pret vājdzirdīgajiem nav tik saprotoša, kā pret cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Delfi 25.02.2016 Baiba Bicēna
Kohleārie implanti - nedzirdīgo iespēja dzirdēt.
25.februārī visā pasaulē atzīmē Starptautisko kohleāro implantu dienu. Pēdējo 30 gadu laikā vairāk nekā 250 tūkstošiem cilvēku pasaulē kohleārais implants ir devis iespēju dzirdēt, un šo cilvēku skaits arvien palielinās. Kohleārā implanta operācijas gan bērniem, gan pieaugušajiem tagad tiek veiktas arī Latvijā un tiek apmaksātas no valsts budžeta. Pirmajā pieaugušo grupā, kura saņēma implantu par valsts līdzekļiem, bija Diāna Peiraga no Tukuma un rīdziniece Patrīcija Jansone.
https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/47109307/kohlearie-implanti-nedzirdigo-iespeja-dzirdet
https://medicine.lv/raksti/25.-februaris-starptautiska-kohlearo-implantu-diena
IR 18.-24.februāris Gunita Nagle
Sveicināti, te Ruta!
Izstrādājot latviešu valodas runas atpazīšanas sistēmu Ruta, LU Matemātikas un informātikas speciālisti piepilda sapni latviski runātos vārdus automātiski pārveidot rakstiskā tekstā. Arī uzņēmums Tilde izstrādājis balss atpazinēju. Latviešu valoda iedzīvojas digitālajā vidē.
2015
Māja 18.12.2015 Ilze Zonne
Jaunākās tehnoloģijas labākai dzirdei
Četriem vai pieciem cilvēkiem no simta novērojamas dzirdes izmaiņas – tā liecina pasaules statistika. Kad aktuāla kļūst dzirdes palīglīdzekļu izvēle, jāņem vērā tik dažādi faktori, ka cilvēkam, kurš ar šo jautājumu saskaras pirmoreiz, tie pat īsti neienāk prātā. Arī pastāvīgiem dzirdes palīglīdzekļu lietotājiem ne vienmēr pietiek informācijas par tehnoloģiju augošajām iespējām. Tāpēc ir ļoti būtiski sastapt kompetentus dzirdes speciālistus, lai kopīgi atrastu optimālu risinājumu. Saruna ar ārstniecības iestādes “Dzirdes sistēmas” speciālisti Annu Silantjevu
https://nra.lv/veseliba/159420-veseliba-jaunakas-tehnologijas-labakai-dzirdei.htm
Doctus Nr.10 2015. M.Lapsa
Cilvēks orķestris. DINS SUMERAGS, otorinolaringologs
Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas LOR klīnikas vadītājs DINS SUMERAGS pagūst tik daudz padarīt, ka šķiet — diennakts viņam ir vismaz par stundu garāka nekā citiem. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem vada LOR asociāciju, māca jaunos studentus un uzstājas ar lekcijām. Vēl pagūst taisīt mucas, muzicēt ar savu ansambli Cooper’s Band un producēt klipu uzņemšanu.
2015
Medicine.lv 21.09.2015 Baiba Bicēna
Ģenētiskais kurlums un aklums - Ašera sindroms
Ašera sindroms (Usher syndrome) ir ģenētiska slimība, kurai raksturīgs dzirdes zudums un retinitis pigmentosa - progresējošs redzes zudums un neizbēgams aklums.
Lai gan tā tiek uzskatīta par retu slimību, tā ir biežākais kurluma-akluma kombinācijas cēlonis cilvēkiem. Ašera sindroma sastopamība starp visiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem pacientiem ir 3% līdz 6%. Lai gan jaundzimušo bērnu savlaicīga sijājošā diagnostika ļauj salīdzinoši agri atklāt dzirdes zudumu bērniem, redzes zudums atklājas tikai 5-10 un vairāk gadus vēlāk.
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" izsaka pateicību RSU MF VI kursa studentam, Studentu otorinolaringoloģijas zinātniskā pulciņa biedram Markam Ronim par palīdzību šīs informācijas sagatavošanā, un iesaka nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vecākiem vairāk pievērst uzmanību surdotehnisko palīglīdzekļu lietošanai un bērnu redzes īpatnībām. Dzirdes un redzes traucējumi katra pati par sevi ir liela problēma, bet abas kopā var būt milzīga traģēdija.
https://medicine.lv/raksti/genetiskais-kurlums-un-aklums-asera-sindroms
Latvijas Avīze 14.08.2015 Regīna Olševska
Dzirdes aparāts jāpielāgo
Annas Silantjevas un Guntas Sumeragas konsultācijas dzirdes aparāta lietotājiem.
https://www.la.lv/dzirdes-aparats-japielago
Tautas Veselības Avīze Nr. 8 2015.
Cīnos, jo gribu būt starp veseliem cilvēkiem
Diāna Peiraga ir apbrīnojami vitāla un gudra. Tas nav stāsts tikai par sievieti, kura atguvusi zaudēto dzirdi, bet arī par cilvēku, kuram pirms 35 gadiem ārsti dzemdību nodaļā nepareģoja neko vairāk, kā kļūt par guļošu un nesaprātīgu dārzeni. Intervijā piedalās arī Diānas mamma Nataļja, jo tieši viņas cīņa par meitu ļāvusi izvairīties no drūmajām ārstu prognozēm.
Tautas Veselības Avīze Nr.7 2015. Baiba Bicēna
Sadzirdi un redzi mani!
Šogad 26. jūnijā notika gājiens Helēnas Kelleres Nedzirdīgi neredzīgo dienas atzīmēšanai ar devīzi "Sadzirdi un redzi mani!", kuru rīkoja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība "Redzi mani". Gājiena mērķis bija pievērst uzmanību nedzirdīgi neredzīgo cilvēku situācijai Latvijā. Šo maņu trūkums ir ļoti liela problēma, īpaši, ja tās gadījušās abas reizē. Cilvēkiem, paliekot vecākiem, bieži pasliktinās gan viena, gan otra maņa. Autore uzskata, ka cilvēkiem, kuriem ir pasliktināta dzirde, sākot ar trešo pakāpi, redzes pārbaudei jānotiek regulāri un bez maksas, kā arī viņi jānodrošina ar brillēm. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir nopietnas redzes problēmas, regulāri jāveic dzirdes pārbaudes un viņi jānodrošina ar kvalitatīviem digitālajiem dzirdes aparātiem un implantiem. Kad redze un dzirde būs pasliktinājusies tik ļoti, ka komunikācija ar apkārtējo sabiedrību būs neiespējama, tad jau būs par vēlu.
Neatkarīgā Rīta avīze 29.06.2015.Inga Paparde
Nedzirdīgi neredzīgie: mēs esam
Pasaulē ir apmēram 1,2 miljoni nedzirdīgi neredzīgu cilvēku. "Cilvēki redzi un dzirdi daļēji vai pilnībā var zaudēt gan dažādu ģenētisku sindromu, gan citu slimību un traumu rezultātā. Diemžēl Latvijā nedzirdīgi neredzīgie cilvēki tikpat kā nav apzināti un viņu problēmas praktiski netiek risinātas,"Neatkarīgajai norāda Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.
https://nra.lv/latvija/144092-nedzirdigi-neredzigie-mes-esam.htm
36,6°C Nr.6 2015.Inese Liepiņa
La.lv 21.09.2015 Inese Liepiņa
Uzzinām vairāk par kohleāro dzirdes implantu
Kohleārais implants krasi atšķiras no tik ierastā un zināmā dzirdes aparātiņa. Dzirdes aparāts darbojas, stimulējot tos dzirdes resursus, kas cilvēkam vēl atlikuši, bet implants aizvieto nefunkcionējošo orgāna daļu. Kohleārā implanta galvenā indikācija ir nedzirdība. Tā var skart gan bērnus, gan pieaugušos, tāpēc implants der abos gadījumos. Būtiska atšķirība ir tā, ka bez dzirdes funkcijas bērns nespēj apgūt runāšanu, valodu, turpretī pieaugušajam, kurš saslimšanas vai traumas dēļ pēkšņi zaudējis dzirdi, valodas funkcija ir saglabāta un implants dod iespēju atkal dzirdēt. Šā iemesla dēļ tehnoloģija ir īpaši nozīmīga mazajiem pacientiem.
https://www.la.lv/kohlearais-dzirdes-implants
LTV Dienas ziņas 26.06.2015
Rīgas centrā dodas gājienā vājredzīgo un vājdzirdīgo atbalstam
Ar devīzi „Sadzirdi un redzi mani” piektdien notika vājdzirdīgo un neredzīgo biedrības gājiens pa Rīgas centra ielām. Gājiena mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību nedzirdīgo un neredzīgo cilvēku situācijai gan vides pieejamības, gan izpratnes jomā.
Ievas Veselība 08.05.2015. Ilze Olšteina
Tagad vēlos dzirdēt visu!
Nedodot lielas cerības, ka dzirdes atgriezīsies, Ilzei Ķuzei (36) pirms Ziemassvētkiem iekšējā ausī ievietoja implantu. Tagad Ilze dzird. Iepriekšējā vakarā pirms intervijas viņa pēc vairaku gadu pārtraukuma pirmo reizi pat uztvēra diktora teikto televīzijā
Latvijas Radio Veselība 7.03.2015 Vita Anstrate
Stradiņa slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu
Sestdien Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu. Ikvienam iedzīvotājam tiek piedāvāta bezmaksas ausu pārbaude un sarunas ar speciālistiem.
LSM 3. marts 2015. Vita Anstrate
Stradiņa slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu
Sestdien Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu. Ikvienam iedzīvotājam tiek piedāvāta bezmaksas ausu pārbaude un sarunas ar speciālistie
„Ģimenes un bērni var šo dienu apmeklēt un uzzināt ļoti daudz tieši par dzirdes profilaksi. Varēs veikt bezmaksas audiogrammas, kas ir dzirdes skrīnings. Attiecīgi speciālisti varēs pateikt, vai ir nepieciešama tālāka konsultācija. Arī Rīgas Stradiņa universitātes studenti būs klāt un stāstīs par visdažādākajiem jautājumiem,” saka Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Šajā dienā arī atsaukušies ir organizācijas „Sadzirdi” dalībnieki. Dalīsies savā pieredzē cilvēki, kuri ikdienā nēsā dzirdes aparātus jeb implantus un, iespējams, arī saskaras ar neizpratni no līdzcilvēku vidus.
LSM.lv Ziņu redakcija 2.03.2015
Pasaules dzirdes dienā bērniem būs pieejamas bezmaksas veselības apskate
Trešais marts ir Starptautiskā dzirdes diena, kurā Mobilais veselības aprūpes centrs (MVAC) nodrošinās bezmaksas otolaringologa un alergologa konsultācijas, informēja labdarības organizācija“Ronald McDonald House Charities” (RMHC).
Bezmaksas veselības apskates bērniem būs pieejamas 3.martā Rātslaukumā Rīgā no plkst.10 līdz 18. Tās nodrošinās MVAC sadarbībā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju “Sadzirdi.lv”. Bez apskatēm tiks sniegtas arī konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar vājdzirdību.
Māja 30.01.2015. Rūta Mežavilka
Izvēle sadzirdēt pasauli
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv un invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons aktīviste Baiba Bicēna ir vājdzirdīga. Viņas dzirdes aparāts paslēpts zem matiem. Baiba ir viena no retajiem cilvēkiem Latvijā, kas par šo problēmu runā atklāti, droši un brīvi. «Mana misija ir panākt, lai tiekam sadzirdēti,» saka enerģiskā sieviete. «Un lai mūs nesajauc ar nedzirdīgajiem, kuri saziņai lieto zīmju valodu. Vājdzirdīgajiem tehnoloģiju attīstība mūsdienās ir devusi daudz citu iespēju sazināties un saklausīt pasauli, diemžēl Latvijā par to zina maz.»
https://nra.lv/maja/133540-saruna-izvele-sadzirdet-pasauli.htm
2014
Diena 16.12.2014. Romans Meļņiks
Dzirdēt skaņu niansētāk.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, medicīnas zinātņu doktore Sandra Kušķe uzsver: ja bērns pie skaņām nav radis kopš dzimšanas, tad kopš brīžā, kad saņem dzirdes aparātu, viņam ir jāmāca klausīties, atšķirt katru skaņu, nepartrauktas reizes atkārtojot, ka konkrēta darbība skan tieši tā un ne citādi. Dzirdses aparati ir nepieciešami vidēji 2-3 bērniem uz katriem 1000 dzimušajiem. Vislielākā palīdzība pēdējā laikā tiek saņemta no ABLV Charitable Fondation, kas ļāva 105 bērniem saņemt ļoti modernus dzirdes aparātus.
Medicus Bonus nr.19 oktobis- decembris 2014
Visbiežāk pārmantotā ģenētiskā saslimšana – vājdzirdība
Pasaules Veselības organizācija šogad paziņojusi, ka pasaulē vājdzirdīgi ir apmēram 360 miljoni cilvēku (328 miljoni pieaugušo un 32. miljoni bērnu). Eiropā – 71. miljons pieaugušo. Eiropas Savienībā – vairāk nekā 55 miljoni.
Ar paliekošiem dzirdes traucējumiem vecuma līdz 18 gadiem Latvija ir 1200 līdz 1300 bērnu. Vājdzirdību katru gadu konstatē aptuveni trijiem bērniem no 1000 dzimušajiem, lielakoties viņiem ir dzirdīgi vecāki. 2013. gada Bērnu dzirdes centra statistika liecina, ka visvairak paliekoši dzirdes traucējumi konstatēti tiem bērniem, kas bija dzimuši priekšlaikus. Pērn paliekoša vājdzirdība pirmreizēji diagnosticēta 72 bērniem.
Par dažādām dzirdes problēmām un to novēršanu stāsta ārstes Sandra Kušķe un Gunta Sumeraga, kā arī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.
Neatkarīgā Rīta Avīze 23.09.2014 Inga Paparde
Latvijā 1250 bērniņiem nepieciešami dzirdes aparāti.
Pēc Latvijas Bērnu dzirdes centra datiem, pašlaik ir aptuveni 1250 bērnu vecumā līdz 18 gadiem ar paliekošiem dzirdes traucējumiem, kuri dzirdes traucējumu kompensēšanai lieto dzirdes tehniskās iekārtas, tai skaitā dzirdes aparātus. Zīmols “Selga” jau trešo gadu organizē akciju Par īstu bērnību, lai palīdzētu bērniem ar dzirdes traucējumiem. Akcijas laikā no katras pārdotās “Selga” cepumu paciņas viens eirocents tiks ziedots dzirdes aparātu iegādei septiņiem bērniem, kas piedalās akcijā.
https://nra.lv/veseliba/125665-latvija-1250-berniniem-nepieciesami-dzirdes-aparati.htm
Veselība Nr.9.2014 Līva Romane
Sadzirdēt pilsētas trokšņos
Lai parbaudītu pilsētas un publisko ēku pieejamību vajdzirdīgiem cilvēkiem, talka žurnalam “Veselība” nāca Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Baiba Bicēna. Viņa ar dažās stundās eksperimenta laikā piedzīvoto cīnās ik dienu, taču ir parliecināta, ka kopīgā darbā uzlabojumi būs.
Māja 20.06.2014 Ilze Zonne
Dzirdes kvalitāte un dzīves kvalitāte
Kas ir sensoneirālā, konduktīvā un konduktīvā vājdzirdība, trokšņi ausīs, un kā izvēlēties dzirdes aparātus un tos pielāgot.
Neatkarīgā Rīta Avīze 26.05.2014 Ilze Zonne
Dzirdes pārbaude
Der ieklausīties agrā bērnībā slimības dēļ redzi un dzirdi zaudējušās amerikāņu rakstnieces, skolotājas un sabiedriskās darbinieces Helēnas Adamsas Kelleres (1880–1968) atziņā: «Redzes traucējums nošķir cilvēku no lietām, bet dzirdes traucējums – cilvēku no cilvēka.
Ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas speciālisti ik dienu sastopas ar cilvēkiem, kurus piemeklējis lielāks vai mazāks dzirdes zudums. Viņu vidū ir gan seniori, gan bērni, gan cilvēki darbspējīgā vecumā. Pirmais solis ceļā uz problēmas risinājumu ir dzirdes pārbaude.
https://nra.lv/veseliba/118038-dzirdes-parbaude.htm
Tautas Veselības Avīze Nr. 8
Selga dāvina dzirdi
14000 eiro septiņu bērnu dzirdes aparātu iegādei šogad savakti saldumu ražotājas AS Staburadze zīmola Selga rīkotājā labdarības akcijā “Par īstu bērnību”, kas notiek jau trešo gadu.
Tautas Veselības Avīze Nr. 3 2014 Anda Leiškalne
Sadzirdēt cilvēkus un putnus
“Es klausos un beidzot skaidri sadzirdu putnu balsis, pirmajā laikā pēc kohlearā implanta pieslēgšanas sāku dzirdēt visapkārt skanošās sarunas, kā izslāpusi klausījos runāto uz ielas, veikalos ,” priecīga par jaunajām dzirdes iespējām ir Patrīcija Jansone.
Patrīcija, kura nedzird pēc bērnībā pārciestas safilokoku infekcijas, bija pirmajā pieaugušo grupā, kurai implantu operāciju apmaksāja valsts.
Māja 12.03.2014 Ilze Zonne
Attīstās dzirdes zuduma kompensācijas iespējas
Otolaringologs Kaspars Peksis stāsta par dzirdes kauliņa problēmām, dzirdes aparātiem un dzirdi atjaunojošajām operācijām.
Talsu vēstis 10.01.2014 Elīna Lāce
Alisei savā Brīnumzemē jāmācās dzīvot dzirdot.
Par Jogitas, Alises un Mārtiņa Kirsanovu ģimeni. Kamēr Alise bija zīdainītis, vecākiem pat prātā neienāca, ka vinu meitiņai ir dzirdes problēmas. Kad mazajai bija divi gadini, bet valodiņa neattīstījās, radās bažas par nopietnu vājdzirdību.
2013
TVNET 3.decembris 2013 Baiba Bicēna
Gribam dzirdēt, klausīties mūziku un sarunāties!
Vecāku cīņa par bērnu valodu, implanti, FM sistēmas, tulki-ātrrakstītāji, informācijas trūkums, labdarības pasākumi, starptautiskās organizācijas un Sandras Kušķes viedoklis - par to visu šajā rakstā.
https://www.tvnet.lv/5268352/gribam-dzirdet-klausities-muziku-un-sarunaties
Izglītība un Kultūra 26.09.2013 IK informācija
Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolai uzdāvinātas dzirdes aparātu palīgierīces
FM sistēmas 12000 latu vērtībā skolai uzdāvināja Roberts Mēlanis no Vācijas.
2012
Ievas Veselība 09.11.2012 Liena Britāne
Vājdzirdība ir Patrīcijas liktenis
Patrīcija Jansone savu vājdzirdību nekad nav uzskatījusi par zīmogu un slogu. Tā viņai vienkārši ir. Kā gaiss, kuru elpojam. Kā pēc nakts seko rīts. Kā pēc rudens iestājas ziema. Vājdzirdību Patrīcijas konstatēja divarpus gadu vecumā.
Mans mazais Nr.11 2012 Ērika Bērziņa
Foršais tētis
Rolands ir pozitīvs, smaidīgs un ļoti gādīgs tētis savām meitiņām. Lielākajais meitai Kristiānai vājdzirdību konstatēja divu gadu vecumā, līdz gada vecumam vecāki nenojauta, ka arī mazākā meita viņus nedzird. Katru otro mēnesi ģimene mēro ceļu no Saldus uz Rīgu, lai meitenes vestu uz kārtējo pārbaudi Bērnu dzirdes centrā.
Par Ingas un Romāna Svalbju ģimeni, kurā abām meitām ir ģenētiski iedzimta vājdzirdība. Lai dabūtu kvalitatīvākus dzirdes aparātus, meitenes piedalās “Selgas” cepumu kampaņā,
Ieva 10.10.2012 Aiva Kanepone
Dana mācās nelidot
Dana Dombrovska nupat kļuvusi par vēstnieci akcijai, kuras laikā ar cepumiem Selga vāks līdzekļus vajdzirdīgajiem bērniem, lai iegādātos digitālos dzirdes aparātiņus.
36,6°C Nr.6 Maija Krekle Ivandes Kaijas aizlauztie spārni
Par rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju, kura bija vājdzirdīga, bet nodibināja Latvijas sieviešu Zelta fondu.
22.05.2012. Diena Diāna Kārkliņa
Ausis, tehnoloģijas un brīnumi
Evita Dūdare ir viena no dažiem dzirdes akustiķiem Latvijā un profesijā sasniegusi apogeju
«To nevar apgūt nevienā augstskolā, tikai ar pieredzi. Jau tad, kad pirmoreiz pieslēdzu pacientu pie aparātiem, redzu, vai no dzirdes aparāta viņam būs jēga vai nebūs,» saka Evita Dūdare (39), kura ir viena no tikai dažiem dzirdes akustiķiem Latvijā. Šajā arodā viņa nostrādājusi jau 18 gadu, tos visus – Latvijas Bērnu dzirdes centrā. Dzirdes akustiķis veic dzirdes protezēšanu pacientiem, kam konstatēts dzirdes zudums, – pielāgo, regulē un programmē dzirdes aparātus un implantus. «Noņemu auss nospiedumu, lai izgatavotu speciālu auss ieliktnīti, tur vajadzīga slīpēšanas prasme,» Evita stāsta par dzirdes aparātu pielāgošanu katra cilvēka fizioloģijai. Latvijas Bērnu dzirdes centrā (LBDC) Evita nonāca uzreiz pēc Rīgas 1. medicīnas skolas. Centram tie bija pirmie pastāvēšanas gadi, un ar dzirdes aparātiem un pārslodzi cīnījās viens pats darbinieks, kas sākumā Evitu apmācīja, bet jau drīz aizbrauca strādāt uz ārzemēm, atstājot jauno pēcteci vienu. Evitu LBDC aizsūtīja mācīties uz Vāciju, un dažādu kursu apmeklēšana Dānijā, Austrijā, Čehijā, Šveicē viņai joprojām ir regulāra.
Doctus Nr.4. 2012. Vija Vāvere
Stradiņos dzimusī
Saruna ar Paula Stradiņa Otorinolaringoloģas jeb ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāju, asociēto profesori Ligiju Ķīsi. Ligija ir profesora Ernesta Gaudiņa krutmeita, tāpēc par specialitāti nenācies ilgi galvu lauzīt. 2000. gadā profesore Ķīse kļuva par pirmo ķirurģi Latvijā, kas veica kohleāro implantu operācijas. Dzirdes kvalitāte ir svarīga jebkura vecumā. “Pirms kāda laika ievietojās dzirdes implantu 72. gadus vecam kungam. Bērni sakrāja naudu un viņam to uzdāvināja” – stāsta Ķīse.
2011
Māja 25.11.2011. Ilze Zonne
Dzirdes problēmas risinot
Statistika rāda, ka cilvēkiem pilsētās dzirde ir sliktāka nekā laukos un attīstītās valstīs – sliktāka nekā trūcīgās, vārdu sakot – kur lielāks fona troksnis, tur vājāka dzirde. Netrūkst arī citu cēloņu, kas noved pie vājdzirdības, un nevienu no tiem nevajadzētu ignorēt. Sauna ar otorinolaringologu, klīnikas Headline vadītāju Kasparu Peksi.
Veselība Nr. 6 2011. Ērika Timšāne
Dzīvot tik ātri, lai paspētu
Garām braucošu automašīnu rūkoņa, putnu čivināšana tuvēja piemājas kokā un pat čuksti – visu to Baiba Bicēna bērnībā dzirdēja. To, ka šīs skaņas kļūst arvien klusākas un klusākas, viņa sākotnēji nemaz nepiefiksēja – izradās, dzirdes nerva deģenerācija notiek lēni un nemanāmi. Tuvinieki dzirdes pasliktināšanos pamanījusi vien tad, kad meitene jau mācījusies trešajā klasē.
Šobrīd Baiba strādā “Apeironā”, bet paralēli darbam izveidojusi forumu vājdzirdīgo bērnu vecākiem portālā “Cālis”. Diezgan nopietnā līmenī Baibu interesē tūrisms – ar vienlīdz lielu prieku viņa apceļo gan latviju, gan citas valstis. Arī Rīgā Baiba prot atrast un izstaigāt daudzas interesantas vietas, kuras citi pat nepamana.
2010
Mans Mazais Nr. 6 2010. Ilze Olšteina
Mazais Kristofers tagad ir Danas modinātājs
Dana Dombrovska audzina četrs ar pusi gadus veco Kristoferu. Danas stasts par viņas nedzirdību un iespēju sākt dzirdēt 26 gadu vecumā, pateicoties implanta ieoperēšanai bija lasāms vairakos medijos. Dana arī publiski atzinusi, ka dzīves posmā, kad kaut ko spēja sadzirdēt ar dzirdes aparāta palīdzību, visvairāk bēdājas par to, kā gan viņa sadzirdēs, kad raudās viņas bērns. Kad Kristofers piedzima, Danai jau bija ieoperēts implants, un viņa pusotra gada to vien dzirdēja – kā raud viņas mīļais dēļiņš.
2009
Zemgales Ziņas 23.12.2009 Dace Diržine
Marta dzird un runā
Piecgadīgā Marta ir dzīvespriecīga un smaidīga ne tikai tādēļ, ka šodien viņai ir dzimšanas diena, bet arī tāpēc, ka meitenīte sākusi dzirdēt un runāt – viņa tagad spēj pateikt: mamma, tētis, paldies... Tikai pirms dažām dienām Marta tikusi pie dzirdes aparāta.
Īsi pirms Ziemassvētkiem klausīšanās iekārtu komplektus dāvanā no LMT saņēma 50 Latvijas bērnu ar smagas pakāpes dzirdes traucējumiem. Viņu vidū arī jelgavniece Marta, kurai ārsti konstatējuši piektās pakāpes vājdzirdību
Mēs 1.08.2009. Antra Gabre
Dzīve turpinās. Artūra dēļ.
Ugunsgrēkā Mežaparkā 2006.gada 6.janvārī gāja bojā gandrīz visa Riņķu ģimene. Pēc lēciena no astotā stāva izdzīvoja vienīgi Artūrs Riņķis. 2005. gadā viņam bija ieoperēts kohleārais implants. Zēns perfekti nedzird, bet ir cīnītājs. Nu jau viņš ir atveseļoties un atkal mācās un spēlē futbolu. Vecāmāte Nadežda Lisjonoka stāsta par notikušo un turpmākajām iecerēm.
Ievas Veselība 27.02.2009 Sigita Rukmane
Brīnums notika. Es dzirdu!
Stiliste Dana Dombrovska divdesmit gadus gaidīja notiekam brīnumu. Gaidīja, kad atkal dzirdēs putnu čivināšanu, sienāžu sisināšanu… Brīnums notika, un tagad viņa sarunājas pa telefonu. Tas tāpēc, ka viņai tika ieoperēts dzirdes implants.
Neatkarīgā Rīta Avīze 29.01.2009. Zane Stankeviča
Dzirdēs skaļi un skaidri
75 bērni no dažādām Latvijas vispārizglītojošām skolām ar vidēji smagiem un smagiem dzirdes traucējumiem vakar saņēma dāvanu – modernu FM dzirdes aparatūru, kas turpmāk ļaus saklausīt sarunu biedru bez blakus trokšņiem un skaņas atstarošanās neatkarīgi no attāluma.
"Mēs esam vairākas reizes griezušies ar šādu lūgumu pie atbildīgajām iestādēm, bet dzirdīgas ausis neesam atraduši," saka S. Kušķe. Arī šoreiz vājdzirdīgajiem bērniem talkā nācis mobilo sakaru uzņēmums Latvijas Mobilais telefons (LMT), kas ar Bērnu dzirdes centru sadarbojas jau piekto gadu. Šoreiz uzņēmums sarūpējis modernas ierīces bērniem, kuru vidū daži ir tikko uzsākuši skolas gaitas, bet citi jau mācās 7. klasē. Latvijas Bērnu dzirdes centra apkopotie dati liecina, ka Latvijā ir vēl vismaz 150 skolēnu līdz 12. klasei, kas mācās parastās skolās un kuriem būtu nepieciešami šādi dzirdes aparāti. "75 iekārtas nav pietiekami, bet vismaz kādai daļai šo bērnu palīdzēsim iekļauties sabiedrībā. Šādu bērnu nav daudz, bet viņus nedrīkst ignorēt," uzsver LMT prezidents Juris Binde.
МК-Латвия N.3 2009
Gaismas stars tumsas valstībā – tā var nosaukt ārsti surdoloģi Sandru Kušķi
(raksts krievu valodā)
2008
Latvijas Avīze 22.08.2008 Ilze Lavrinoviča
No izmisuma līdz jaunai dzīvei
Vai mans bērns dzirdēs un runās? Šo jautājumu ārste audioloģe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, medicīnas zinātņu doktore SANDRA KUŠĶE savā kabinetā dzird visbiežāk. Lai pilnveidotu vājdzirdīgo bērnu dzirdes spēju diagnostiku un aprūpi, daktere izveidoja logotoma testu. Zinātnisko darbu "Latviešu valodas logotoma testa izveide un pārbaude bērniem ar dzirdes traucējumiem" Sandra Kušķe izstrādāja aptuveni trīs gados.
Logotoma tests ir valodas audiometrijas tests, kas palīdz noteikt, ko cilvēks ar savu dzirdes traucējumu pakāpi spēj saklausīt un cik lielas ir viņa iespējas pašam veidot valodu un runāt. Valodas audiometriju pasaulē uzskata par kvalitatīvāko mērījumu metodi, ar kuru iespējams pārbaudīt cilvēka dzirdi. Daktere Sandra Kušķe šo testu izveidojusi latviešu valodā un ietvērusi tajā visas 48 fonēmas.
Doctus Nr.6 2008 Benita Brila
Kas iznācis no konfekšu gadātājas
Maijā Latvijas Bērnu dzirdes centrs nosvinējis 16. dzimšanas dienu. Saruna ar Dzirdes centra vadītāju Sandru Kušķi. “Paiet laiks un pirms tam nedzirdīgs bērniņš ierodas un savā melodiskajā bērna balstiņā mēģina ar mani čalot. Tā ir mana samaksas daļa, ko nevar sarēķināt naudas vienībās.
Kopsolī Nr.9 2008.
Dāvinājums – Dzirdes aparāti par 100 000 latiem
Šogad SIA Latvijas Mobilais telefons dāvinaja visiem Rīgas 218. bērnudārza bērniem pašas modernākās FM klausīšanās ierīces kopā ar digitālajiem dzirdes aparātiem.
Neatkarīgā Rīta Avīze 27.05.2008. Ilze Zonne
Jauna iespēja uzlabot dzirdi
Latvijā veiksmīgi noritējušas pirmās operācijas, kuru rezultātā divi bērni tikuši pie daļēji implantējamām dzirdes sistēmām Vibrant Soundbridge.
"Līdz šim tāda veida dzirdes uzlabojošo iekārtu Latvijā nebija," stāsta Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja audioloģe Sandra Kušķe. "Sistēmas implantējamās daļas ievadīšanas operācija notika februārī, bet aprīļa sākumā pievienojām ārējās daļas. Tagad abi bērni ir ļoti priecīgi, jo viņi patiešām dzird labi, turklāt šīs ierīces ir ērti lietojamas. Līdz tam viņi nēsāja dzirdes aparātus, kas fiksēti uz aizauss paugura ar metāla stīpiņu. Bērnam augot, aug arī galva, stīpiņas kļūst arvien ciešākas, rada diskomfortu un galvassāpes, un bērns galu galā atsakās lietot dzirdes aparātu. Taču, to nenēsājot, viņš dzird sliktāk, un sākas mācību problēmas. Tagad varam šiem bērniem palīdzēt."
Latvijas Avīze 07.02.2008 Anda Hailova
Pēc operācijas dzīvos skaņu pasaulē
Paies četri mēneši, un meitenīte, kam vakar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgi otorinolaringologi pirmo reizi Latvijā veica implantācijas operāciju, varēs dzīvot skaņu pasaulē
Latvijas Avīze 26.01.2008. Marciana Krauze
Bērniem dāvina skaņu pasauli.
Nedzirdīgie un vājdzirdīgie bērni saņēma LMT dāvinājumu: vismodernakās FM klausīšanās ierīces kopā ar digitālajiem dzirdes aparātiem par 100 000 latiem.
Neatkarīgā Rīta Avīze 24.01.2008. Zane Stankeviča
Bēnudārzam dāvina skaņu pasauli
Var tikai minēt, kas notiek maza bērna prātā un sirsniņā, pirmo reizi skaidri izdzirdot balsis un saklausot mūziku. Latvijas Mobilais telefons (LMT) apliecinājis savu labo gribu un rūpes par tiem, kuriem liktenis liedzis vienādas iespējas ar citiem, šogad dāvinot 218. bērnudārza bērniem ar dzirdes problēmām 78 digitālos dzirdes aparātus 100 tūkstošu latu vērtībā.
Neatkarīgā Rīta Avīze 02.01.2008. Ilze Zonne
Tehnika bērniem ar dzirdes traucējumiem
Daudzās pasaules valstīs bērni ar dzirdes traucējumiem saņem augstvērtīgas tehniskās ierīces, lai varētu labāk uztvert izskanējušo informāciju, līdz ar to mācīties runāt, rakstīt, lasīt un apgūt saskarsmes iemaņas, bet vēlāk sekmīgi iekļauties sabiedrībā. "Pateicoties ziedojumam, ko sarūpējis Latvijas Mobilais telefons, tagad arī valsts vienīgajā specializētajā pirmsskolas iestādē, Rīgas 218. bērnudārzā, tiek ieviestas vismodernākās tehnoloģijas, FM skaņu pastiprinošās sistēmas, kas ļaus bērniem labāk apgūt pamata prasmes un iemaņas," stāsta Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe. Pērnā gada nogalē Māja ciemojās bērnudārzā, kur, programmējot jaunās ierīces, strādāja Dānijas firmas WIDEX pārstāvji.
2007.
Delfi 03.10.2007
Latvijas Nacionālais teātris turpmāk būs pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem
Trešdien a/s "GE Money" un Latvijas Nacionālais teātris parakstīja sadarbības līgumu par titrēšanas iekārtas dāvinājumu. Ar šī līguma parakstīšanu Latvijas Nacionālais teātris no "GE Money" kā dāvinājumu iegūst titrēšanas iekārtu, kas dos iespēju arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem apmeklēt teātri un pilnvērtīgi baudīt teātra izrādes. Līdz šim līdzīga titrēšanas iekārta ir uzstādīta tikai Latvijas Nacionālajā Operā, un nevienā no teātriem nav šādas iespējas.
Delfi 11.septembris 2007. Baiba Bicēna
Darbs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu darbā uzņēmumos un iestādēs. Vispār, daudzi jau strādā, bet vai viņu vietas ir atbilstoši pielāgotas? Vai cilvēks ar kustību traucējumiem var tikt ēkā iekšā un strādāt? Vai cilvēkam ar pasliktinātu redzi ir iespējams strādāt ar dokumentiem palielinātā šriftā vai Braila rakstā? Vai cilvēkam ar dzirdes traucējumiem iespējams saņemt informāciju rakstiski? Dažāda pieredze un risinājumi Latvijā un pasaulē.
https://www.delfi.lv/898102/versijas/18923523/baiba-bicena-darbs-cilvekiem-ar-ipasam-vajadzibam
Latvijas Avīze 11.08.2007 Regīna Olševska
Sanda un Ieva grib visu dzirdēt.
"Braucām uz laukiem. Te pēkšņi meita iesaucās: "Es dzirdu, kā skan radio, kā dūc motors, un varu saprast, ko jūs ar tēti runājat." Viņa tikko bija nomainījusi parasto dzirdes aparātu pret digitālo," pastāstīja Ievas (15) mamma. Ieva mācās vispārizglītojošas skolas 7. klasē kopā ar dzirdīgajiem bērniem, un digitālais dzirdes aparāts viņai palīdzējis ne vien uzlabot sekmes, bet arī daudz labāk iekļauties vienaudžu kolektīvā.
Ievas Stāsti 03.08.2007 Anija Pelūde
“Vineta, es esmu te”
Vineta Jaunzeme no Liepājas ir vājdzirdīga. Aiz gaišajām matu sprogām viņa rūpīgi nomaskējusi dzirdes aparātiņu. Pa naktīm Vineta to no ausīm izņem un tad neko nedzird. Arī pa telefonu viņa reizēm runātāju nesaprot.
Bērnībā Vinetu gribēja nosūtīt uz speciālo skolu, bet vecāki stingri nolēma, ka Vinetai IR jārunā. Un Vineta runā.
19.05.2007. Diena Anda Burve-Rozīte
Priecājas par iespēju
Žanna ir vājdzirdīga, un strādā restorānā “Kaļķu vārti”. Viņa ir mācījusies Socialās integrācijas centra izveidotajā Jūrmalas profesionālajā skolā. No apkārtējiem viņa reti saņēmusi neizprotošu vai negatīvu attieksmi. Žannu nevar aprunāt, pa kluso sačukstoties. "Pieeju pie galdiņa un tā arī pajautāju, jūs par mani runājat?!" Viņa prot ne tikai garšīgi gatavot, bet arī lasīt no lūpām un savā ziņā redzēt cilvēkiem cauri. Žestus, grimases un skatienus Žanna lasa kā grāmatu.
04.04.2007 Diena, rubrika Mājai un ģimenei, Ilze Nagla
Kad negrib dzirdēt nedzirdīgos
Pirms diviem gadiem nedzirdīgo skolas skolniece Madara tika pie kohleārā implanta, taču skolā Madara ir klusumā, jo tur tiek lietota zīmju valoda. Ar nieka divām stundām nedēļā, kas tiek nodrošinātas Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolā, lai mācītos runāt un klausīties, ir par maz – stāsta Madaras mamma Sandra. Skolā, kurā mācās Madara, ir arī citi bērni ar dzirdes implantiem. Iznāk apburtais aplis — viņi dzird, bet nevar saprast skaņas, jo mācās nedzirdīgo skolā, kur ir klusums un tiek lietota zīmju valoda, bet dzirdīgo skolā nevar uzreiz iet, jo nav iepazītas skaņas un valoda. Madaras mamma uzskata, ka bērniem ar implantiem vajadzētu atvēlēt vairāk stundu pie surdopedagoga, kā arī atsevišķas stundas skolās, kurās tiek runāts mutiski. Katrā ziņā idejas no Sandras virmo daudz un dažādas atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas, kur jau vecāki vērsušies ar lūgumu rast, domāt un risināt šo problēmu, bet atbildes saņēmušas ļoti skopas.
2006
Kurzemes Vārds 21.10.2006. Viktors Ulberts
Uzdāvina skaņu pasauli
Pateicoties māmiņas neatlaidībai, Grobiņas domes un citu cilvēku atbalstam, 10. gadu vecā grobiņiete Megija Maršala īsā laikā tika pie augstas kvalitātes digitālā dzirdes aparāta, kas ražots Austrijā un maksāja 1900 latu. Megijas māmiņa Revita ir ļoti pateicīga visiem, kas palīdzēja, un aicina arī citus vecākus, kuru atvasēm ir īpašas vajadzības, nenolaist rokas.
Mans mazais nr. 10 2006. Gunta Šenberga
Aleksandra runās latviski
Aleksandrai varēja palīdzēt kohleārais implants – tehniska palīgierīce, kas cilvēkam, kurš nekad nav dzirdējis, ļauj izkļūt no klusuma pasaules. Ierīce ir gudra un dārga, un Aleksandras māmiņa Svetlana Baranova lūdza cilvēkus palīdzēt un ziedot naudiņu tās iegādei. Viņas lūgums kopā ar rakstiem un fotogrāfijām parādījās vairākos medijos. To publicējām arī mēs un gandrīz iekļuvām skandālā. Piezvanīja ļoti sašutusi sieviete no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras. Vārdu gan nenosauca, toties paziņoja, ka mēs piedalāmies lētticīgu cilvēku krāpšanā, jo valsts apmaksājot kohleāros implantus katram, kam tas vajadzīgs.
Skaidro Valsts Bērnu dzirdes centra direktore ārste audioloģe Sandra Kušķe: “Kad Aleksandra gatavojās operācijai, tirgū tikko bija nonācis jaunās paaudzes elektrods – implantāta daļa, ko ieoperē ausī –, bet par valsts naudu jau bija nopirkti vecāki modeļi, un vairs nevarēja neko mainīt. Ja vecāki gribēja jaunākās paaudzes elektrodu, vajadzēja piemaksāt pašiem. Un tam viņi lūdza ziedot naudu.
Nu jau Aleksandra runā. Mājās ar viņu runā latviski, un meitene apmeklē privātu bērnudārzu.
Republika 01.09.2006 Dace Millere
Profesore, kas spēj pārtraukt klusumu
Daktere Ligija Ķīse ir pirmā ārste Latvijā, kas pirms sešiem gadiem sāka ausu implantu operācijas, un, patiesību sakot, pēc šīs nozares speciālistu rīcībā esošās informācijas, viņai ir tikai vēl viens sekotājs.
Pasaulē šādas operācijas sāka veikt jau 1975. gadā, bet Latvijā — 2000. gadā, kad Ķīse šurp atbraukt ieinteresēja profesoru no Vācijas un vēlāk apguva šīs operācijas specifiku pati. "Joprojām atceros pirmo ģimeni, kas riskēja savam bērnam veikt šo operāciju. Viņi bija no Daugavpils, un tur viņus uzskatīja par trakiem — operācijai bija nepieciešama tiem laikiem milzu nauda. Taču viņi, būdami izglītoti cilvēki, saprata, cik bērnam tas ir svarīgi, un līdzekļus sameklēja. Kad meitenīte, kuras dzimtā valoda ir krievu, nesen kādā mūsu pasākumā norunāja dzejoli latviešu valodā, ārsti bija pārsteigti, ko viņas labā spējusi veikt šī operācija."
36,6°C marts 2006 Baiba Bicēna
Piedzīvojumi ar salauzto roku
Personiskie piedzīvojumi, kas vājdzirdīgam cilvēkam bija saistīti ar medicīnas iestāžu apmeklēšanu un papildus informācijas meklēšanu. Jo problēmas sākas uzreiz: kā noģērbties, kā saģērbties, kā nomazgāties, kā ar lauzto roku gulēt naktī? Pieredze ar laiku rodas, bet būtu labi, ja nelielu rakstisku pamācību - brošūru vai lapiņu ar zīmējumiem - izsniegtu uzņemšanas nodaļā vai traumpunktā. Būtu noderējis arī kāds tālruņa numurs vai e-pasta adrese, kur vērsties galīgā avārijas situācijā. Meklējot info internetā, atklājās, ka ģimenes ārsti norādīta vecā adrese un telefona numurs ar sešiem cipariem - tas nozīmēja, ka dati nebiha atjaunoti vismaz piecus gadus. Apmeklējot rentgenu, ar vienu roku grūti uzstīvēt zilās vienreiz lietojamās čībiņas. Staigāšana no viena kabineta uz otru, veselajā rokā turot dokumentus un mēģinot atvērt vairākas smagas durvis. Baibas secinājumi un ierosinājumi, ko vajadzētu darīt, lai vājdzirdīgam pacientam būtu vieglāk visu nokārtot.
2005
Kopā (TV Programma nedzirdīgajiem) 20.06.2005.
Kohleārais implants - par un pret. Jaunākie tehniskie sasniegumi, dzirdi atjaunojošas operācijas. Latvijas Mobilais telefons bērnu dzirdes centram dāvā kohleāros implantus. Nedzirdīgo sabiedrības pārstāvju, bērnu vecāku un bērnu dzirdes centra vadītājas Sandras Kušķes viedoklis par šo tēmu.
http://www.diva.lv/video/kopa-n/kopa-n-2005-06-20
Neatkarīgā Rīta Avīze 12.05.2005. Liene Barisa
Dzirdēt ar implantu jāiemācās
Lai gan pasaulē kohleāros implantus izmanto jau kopš septiņdesmito gadu beigām, pirmoreiz bērnam no Latvijas operāciju veica tikai 1997. gadā. Toreiz divgadīgajai Marijai dārgajai operācijai naudu ziedoja atsaucīgi cilvēki, bet implantu ielika Vācijā. Pēc tam implantēšanu veica vēl dažiem bērniem, kuriem izdevās dabūt naudu. Tikai 2004. gadā implantēšanu sāka apmaksāt valsts.
Latvijas bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe par šādu iespēju cīnījusies jau kopš 1996. gada. Pārliecināt ierēdņus nav bijis viegli. Vienīgais, ko līdz tam Latvijas ārsti varēja piedāvāt cilvēkiem ar vājdzirdību, bija dzirdes aparāti, kas smagos gadījumos nemaz nelīdz.
Šogad pirmās kohleāro implantu ievietošanas operācijas veiks jūnijā. Uz Latviju iešūt bērniem dzirdes implantus atbrauks ķirurgs no Čehijas.
Neatkarīgā Rīta Avīze 21.04.2005 Liene Barisa
Bērniem dāvina iespēju sadzirdēt
Pusotru gadus vecās Elizabetes-Kates māmiņai Ievai vakar bija asaras acīs, jo viņai beidzot ir pārliecība, ka mazā atvasīte dzirdēs un runās. Elizabete ir to bērnu vidū, kuriem vakar uzdāvināja kohleāro implantu – ierīci, kas nedzirdīgajiem dod iespēju saklausīt.
Dzirdes kohleāros implantus 26 bērniem uzdāvināja Latvijas mobilais telefons. Valsts savukārt jau šogad apņēmusies atlīdzināt visas šo implantu ievietošanas operācijas. Kohleāros implantus ievieto vidusausī. Tas ar skaņas informāciju pārveidotu impulsu veidā stimulē dzirdes nervu un rada skaņas sajūtu.
Latvijas Aptieku Avīze Nr.2 2005. Helēna Ozoliņa
Bērniem dāvina dzirdi
Nedzirdīgs bērns. Pirms desmit gadiem tā būtu nolemtība dzīvei mūžīgā klusumā. Šogad, pateicoties dāsnam Latvijas Mobilā Telefona (LMT) ziedojumam, dzirdi varēja atgūt 26. bērni.
2004
Latvijas Ķirurģijas žurnāls Nr.4 2004 Sandra Kušķe, Oļegs Tmms, Jānis Sokolovs
Stapedius refleksa mērījumu izmantošana kohleāro implantu programmēšanā bērniem
Darba mērķis: atspoguļot elektrofizioloģisko mērījumu nozīmi kohleārās implantācijas gadījumos, kuru parametrus izmanto turpmākai pacientu rehabilitācijas nodrošināšanai, it īpaši uzsverot agrīnas implanatācijas nozīmi un ar to saistīto grūtības pakāpi agrīna vecuma bērnu kohleārā implanta programmēšanā.
15.07.2004. Anda Burve Diena
Cerība dzirdēt pilnvērtīgi
Rūta visu mūžu ir pavadījusi gandrīz pilnīgā klusumā, pilnvērtīgi kontaktējoties tikai ar savu ģimeni un skolasbiedriem, pedagogiem Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā. Tagad Latvijā ir iespēja veikt kohleāro implantu operāciju, kas Rūtai un 437 citiem bērniem ar dzirdes problēmām varētu dāvāt iespēju dzirdēt. Līdz šim jau veiktas astoņpadsmit šādas operācijas bērniem un pieaugušajiem. Jūnija nogalē Rūtas ģimene kopā ar draugiem organizēja labdarības akciju, lai savāktu operācijai nepieciešamo naudas summu Ls 12 000—17 000. Kopā ar domubiedriem ir arī nodibinājuši labdarības organizāciju Sadzirdēsim viens otru. Mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību vājdzirdīgiem bērniem, kuriem operācija dāvātu dzirdi.
2003
Kopsolī Nr.19/20 2003 Inese lmmure
Ērkšķainais ceļš uz skolu
Ievas Rusules meitas Daina un Melita ir vājdzirdīgas. Kaut gan viņu vecāki (arī ar dzirdes traucējumiem) ir mācījušies speciālajās skolās, abas meitenes tagad mācās parastā skolā Ogrē. Pirms tam viņas kādu laiku gāja specializētajā Rīgas 218. bērnudārzā, bet vairs negribēja uz turieni braukt, jo tur bija arī pilnīgi nedzirdīgi bērni, kuri skaļi uzvedās, un meitenēm ar dzirdes aparātiem ļoti traucēja. Tāpēc viņām ieteica doties uz Ogres logopēdisko bērnudārzu, kur meitenes gāja ar lielu prieku. Valodā abām attīstījās acīmredzami. Vēlāk abas meitenes sāka mācīties Ogres pamatskolā. Daina 4.klasi pabeidza kā teicamniece un savā klasē vislabākā. Abas meitenes apmeklē arī dažādus pulciņus.
Diena 11.09.2003. Zane Zālīte
Valsts dāvās dzirdi astoņiem bērniem
Kohleāros implantus dzirdes iegūšanai vajag ap 20 bērniem, taču par valsts naudu varēs izārstēt tikai dažus. Bērniem, kuriem līdz šim veiktas kohleārā implanta operācijas, implanti pirkti par privātiem līdzekļiem, taču pēc problēmas aktualizēšanas plašsaziņas līdzekļos vismaz astoņiem mazuļiem iekšējās auss ierīces apmaksās par valsts naudu — Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) nesen izsludinājusi implantu iegādes konkursu. Četri kohleārie implanti tiks pirkti šim gadam, četri — nākamajam, informē VOAVA direktores vietnieks Zigurds Lasovskis. Latvijas Bērnu dzirdes centra (LBDC) uzskaitē patlaban ir ap 20 mazo pacientu, kuriem nepieciešami implanti.
Latvijas Ķirurģijas žurnāls Nr3 2003. Sandra Kušķe, Ramona Straume, ilze Klatenberga, Jānis Sokolovs
Agrīnās kohleārās implantācijas nozīme bērna auditori verbālās prasmes attīstībā
Darbā analizēti pacienti (bērni) ar kohleāro implantu, novertējot agrīnas kohleārās implantācijas nozīmi dzirdes dinamikas un verbālās valodas attīstībā
Nedēļa 07.08.2003 ?
Dzirdēt vai palikt kurlmēmam uz mūžu
Latvijā gadā viens bērns no tūkstoša piedzimst ar ļoti smagām dzirdes problēmām, ko var koriģēt vienīgi ar kohleārā implanta palīdzību. Diemžēl implants ir ļoti dārgs – aptuveni 13000 latu. 2004. gada budžetā finansējums tam nav atvēlēts. Pagaidām bērnu dzirdes invalīdu liktenis ir atkarīgs no tā, cik neatlaidīgi un uzņēmīgi ir viņu vecāki, kas dara visu iespējamo, lai savāktu nepieciešamo summu. Santu glāba mammas neatlaidība- lai tiktu pie implanta, viņas māmiņa Inga Čekstere ar Latvijas Bērnu fonda palīdzību atvēra ziedojumu tālruni un sāka vākt ziedojumus. 2000 gadā šādas operācijas veiktas diviem bērniem, 2001.gada - vienam, 2003.gada janvārī -trim, un jūnijā - arī trim. Visos gadījumos vecāki paši maksājuši par implantiem: vieni ieķīlājuši māju un paņēmuši bankā aizņēmumu, citi aizlienējuši no radiem, citi, līdzīgi kā Inga, atvēruši ziedojuma tālruni.
Neatkarīgā Rīta Avīze 15.07.2003 Inga Paparde
Vecāki vēlas dot dēlam dzirdi
Latvijā tikai pieciem bērniem ir veikta īpaša operācija, ievietojot kohleāro implantu, lai viņi dzirdētu un iemācītos runāt. Šādas operācijas valsts neapmaksā, tāpēc – ja vecākiem nav naudas – bērns uz mūžu paliek nedzirdīgs. Divus gadus vecā Andreja Astahova vecāki nolēmuši nepadoties un lūgt līdzcilvēku atbalstu operācijas veikšanai.
Praktiskais Latvietis Nr. 6 2003.
Veiktas sarežģītas dzirdes operācijas
Par kohleārā implanta operācijām stāsta P. Stradiņa KUS direktors Māris Pļaviņš un Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja Ligija Ķīse.
Latvijas Ārsts N.3 2003. Ieva Miķelsone
P.Stradiņa slimnīcā veiktas sarežģītas dzirdes operācijas bērniem
P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcas (KUS) Ausu, kakla un deguna slimību klīnikā janvārī tika veiktas trīs sarežģītas dzirdes operācijas: diviem 3 un 6 gadus veciem zēniem un vienai 5 gadus vecai meitenītei izdarītas kohleārās implantācijas operācijas.
07.03.2003. Diena Kristīne Ciemīte
Ar pastieptu roku pēc dzirdes
Kad uzzināju, ka viņa nedzird, biju šokā, nespēju saprast, kā kaut kas tāds ir iespējams. Kad meitiņa bija pavisam maziņa, pat iedomāties nevarēju, ka viņai kaut kas kaiš. To pamanīju tikai tad, kad Santai Evijai palika pusotra gadiņa. Jutu, ka viņa neatsaucas, ja viņu sauc, nesatrūkstas, ja blakus rej suns, un laikā, kad citi bērni jau sāk izrunāt pirmos vārdus, viņa klusē, — stāsta Inga Čakstere. Kopš pagājušā gada oktobra darbojas ziedojumu tālrunis, kurš tiks slēgts 2.aprīlī, un patlaban ziedojumos mazās Santas Evijas operācijai ir savākti 6000 lati. «Es ceru, ka meitiņu operēs. Daudzi vecāki cer. Es lūdzu palīdzību gan savam bērnam, gan visiem tiem bērniem, kuru vecāki tagad pastieptu roku staigā pa pasauli, lūdzot, lai kāds viņiem palīdz. Tā ir valsts atbildība atrast finansējumu šādām operācijām,» teic I.Čakstere.
Sadzirdi piezīme. Santai Evijai ziedojumi tika savākti, un viņa bija viens no pirmajiem bērniem Latvijā, kurai tika izdarīta kohleārā implanta operācija, kas ļāva viņai sekmīgi integrēties dzirdīgo pasaulē.
Lauku Avīze 13.02 2003 Rita Ruska
Rudens pusē vienā no mūsu laikraksta numuriem publicējām aicinājumu palīdzēt nepilnus trīs gadus vecam zēnam Marekam Birulim no Aizputes. Mareks ir nedzirdīgs puisītis, kura vecāki, neskatoties ne uz ko, tomēr nolēma darīt visu, lai mainītu sava mazā dēliņa likteni. Viņi piekrita operācijai, kas Marekam vēlāk dotu iespēju gan dzirdēt, gan runāt. Taču, lai to veiktu, bija nepieciešami deviņi tūkstoši latu — tieši tik daudz maksā kohleārais implants, īpaša ierīce, kas nepieciešama, lai attīstītu valodu un uzlabotu dzirdi. Pārējās operācijas izmaksas sedza slimokase.
Tagad var sacīt, ka noticis brīnums, pat divkāršs brīnums. Mareka vecākiem, pateicoties daudzu jo daudzu cilvēku atsaucībai un dāsnumam, izdevās savākt vajadzīgo naudas summu un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā Marekam Birulim un vēl diviem bērniem — sešgadīgajam Jānim un Madarai, kuru vecāki finansējumu gādāja saviem spēkiem, pat ņemot kredītu,— veikta ļoti gaidītā operācija. Ausu, kakla un deguna slimību klīnikā bērnus operēja ārsts no Bratislavas, viņam asistēja klīnikas vadītāja docente Ligija Ķīse.
Neatkarīgā Rīta Avīze 30.01.2003 Aiva Kanepone
Pie skaņu vārtiem.
Pirms nedēļas Stradiņa slimnīcā pirmo soli no nedzirdīgo pasaules spēra trīs bērni – divi puisēni un meitenīte. Nedzirdīgajiem mazuļiem tika ievietots speciāls implants, ar kuru viņi pēc kāda laika varēs dzirdēt tāpat kā dzirdīgie vienaudži.
Operāciju veica slovāku profesors, bet viņam asistēja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja Ligija Ķīse, kas tagad arī pati ir tiesīga veikt šādas operācijas.
Vakara Avīze Vakara Ziņas 27.01.2003 Una Griškeviča
Trīs bērni atgūst dzirdi
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā veikta unikāla operācija. Divi puikas un viena meitene, kuri līdz šim bija pilnīgi nedzirdīgi, nu varēs klausīties mūziku, dzirdēt mammas teiktos mīļvārdiņus un visas citas skaņas.
Trīsgadīgais Mareks gultā zem segas spēlē datorspēlīti un izskatās visnotaļ aizrāvies. Protams, skaņas viņš nedzird, taču mamma teic, ka puika tomēr jūt kaut kādas vibrācijas un brīžam runā tām līdzi. Māte septembrī izlasījusi Bēthovena (Komponists mūža nogalē zaudēja dzirdi. — U. G.) biogrāfiju, un, iespējams, arī tā palīdzējusi izšķirties par operāciju.
Iveta stāsta, kā sagādāta nauda: "Palīdzēja atsaucīgi cilvēki mūsu Liepājas novadā. Veikalos bijām izlikuši ziedojumu kastītes, sūtīju vēstules uzņēmumu direktoriem."
Latvijā ik gadu būtu veicamas 12 līdz 15 šādas operācijas, kas kopā izmaksātu 210 līdz 225 tūkstošus latu.
2002
2001
Literatūra un Māksla Latvijā. 15.11.2001 Gundega Grīnuma
Ja dzirdīgi, redzīgi klusē, lai kurli tad runā!
Vēl viens raksts par vājdzirdīgo sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju.
18.09.2001. Diena Tekla Šaitere
Nevajag žēlot
Māra Ruva stāsta par savu dzīvi. “Vājdzirdība man iestājas 10-12 mēnešu vecumā, bet to konstatēja tikai gada un 8 mēnešu vecumā. Divarpus gadu vecumā nonācu surdologu uzskaitē, sāku macīties runāt un lasīt vārdus no lūpām. Mācījos Rīgas specializētā pagarinatās dienas skolā, kur izglītojās bērni ar valodas traucējumiem, pēc tam gāju parastā Rīgas viduskolā. Iestājos Filologijas fakultātē. Gaja ļoti grūti, jo nebija iespējams, lekciju klausīties un pierakstīt. 3. kursā psiholoģiski “nolūzu” un nokļuvu sanatorijā ar diagnozi veģetīvā distonija. Ja nebūtu vecāku atbalsta un pašas spīta, laikam augstskolu nebūtu beigusi.
12.09.2001. Diena. Māra Ruva
Kas pildīs psihologa lomu?
Esmu dzirdes invalīde kopš dzimšanas, integrējusies sabiedrībā – Dienas interneta versijas www.diena.lv forumos raksta sieviete, kura sevi atklāj ar iniciāļiem MR. “Prakstiski nedzirdu, taču no 12 gadu vecuma lietoju dzirdes aparātu, runāju normāli, lasu no lūpām, zīmju valodu nepārvaldu. Mācījos gan parastā skolā, gan augstskolā, strādāju daudzmaz pieklājīgu darbu. Kam par to būtu jāpateicas? Vecākiem, kuri ziedoja laiku un līdzekļus ārstniecībai, dzirdes aparātiem.
2000
1999
Kopsolī Māra Ruva
Paldies mammai par to, ko citi neredzēja.
Māra Ruva pastāsta par saviem bērnības un skolas gadiem, dzirdes aparātiem, dažādām problēmām un mēģina ieteikt šo problēmu risinājumus. Taču vislielākais paldies sakāms mammai, kura atteicās no aktīvas sabiedriskās dzīves un kļuva par audzinātāju, logopēdu, mājskolotāju un psihologu vienā personā. "Kad pirmo reizi gāju uz veikalu, mamma iepazīstināja mani ar pārdevējām. Pirms 5. klasē ierados jaunājā skolā, viņa skolotājiem izskaidrojusi manas dzirdes īpatnības, lūgusi arī manus jaunos klasesbiedrus mani saprast. Runājusi ar pagalma bērniem, lai viņi mani pieņemtu ar visu manu nedzirdēšanu."
Māra atskatās uz pagātnē piedzīvoto un analizē notiekošo šodienas acīm
Kopsolī Nr. 19/20 1999. Ina Grantiņa
Par vājdzirdīgo cilvēku īpašo situāciju sabiedrībā
Vai dzirdīgam cilvēkam ienāk prātā, cik mūsdienu pasaule ir nepiemērota cilvēkam ar pavājinātām dzirdes spējām? Radioziņojumi stacijās un lidostās - bez pienācīgas vizuālās informācijas, stiklotās sienas uzņemšanas telpās, kuras vājdzirdīgam cilvēkam neļauj saklausīt cilvēka, kurš jūs apkalpo, balsi. Ļoti populāra ieražas (īpaši ārstniecības iestādēs) uzaicināt pacientu pie sevis kabinetā, neatverot durvis (par to, ka pienākusi kārta, var tikai nojaust pēc tā, ka visi klātesošie sāk grozīt galvas, brīnoties, kāpēc neviens neiet iekšā).
Dažādas situācijas, to analīze un ieteikumi šajā rakstā.
Kopsolī Nr.11/12 1999. Baiba Bicēna
Māra
Izrādās, ka neklātienē Baiba ar Māru Ruvu "sastapusies" jau sen - preses izdevumos lasot viena otras rakstus. Taču klātienē viņas satikušās pavisam nesen.
Māra jau pirms kādiem desmit gadiem bija ieradusies Nedzirdīgo biedrībā un toreiz runājusi ar Jāni Barisu. Interesējusies, vai te ir vai varētu būt kāda grupa tiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem cilvēkiem, kuri zīmju valodu neprot. Saņēmusi atbildi, ka tādas grupas nav, viņa vairs uz biedrību nenāca.
Tomēr tagad viņa atkal ir klāt: nu jau ieguvusi augstāko izglītību un nodibinājusi ģimeni.
Jums, kolēģi! Nr.1 1999. Ilze Dobele, Sandra Kušķe
Prelinvālās vājdzirdības ietekme uz valodas attīstību
Latvijas Bērnu Dzirdes centrā reģistrēts 1100 vājdzirdīgu bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Bērni, kam nepieciešama intensīvā terapija jaundzimušo periodā, ir vājdzirdības riska grupā. 10-15% bērnu, kam skolā pārbauda dzirdi skrīningtestu laikā ir pazemināta dzirde. Agrīna dzirdes traucējumu korekcija aizsargā bērnu tiesības. Pievēršot lielāku uzmanību dzirdei bērna vecumā un apzinoties vājdzirdības un kurluma kritisko ietekmi uz bērna intelektuālo attīstību, tā ir atbildība par bērna dzīves kvalitāti.
Runa, kas normāli dzirdīgam bērnam veidojas ļoti viegli, vājdzirdīgam bērnam ir lielu pūļu un darba rezultāts. Bērnam, kam grūti apgūt valodu, ir ievērojamas grūtības runāt, lasīt, rakstīt. Maksimāli pieļaujamais dzirdes zudums bērnam ir 15 dB. Pieaugušajam nav nepieciešams dzirdēt visas skaņas, lai saprastu teikto, tāpēc 15 dB zudumu dažkārt pat nepamana. Turpretī bērnam, kas mācās runāt, ir svarīgi dzirdēt katru skaņu. Valstij jābūt skrīningprogrammai riska grupu dzirdes izvērtēšanai, vājdzirdīgu bērnu apmācības un rehabilitācijas programmām.
1998
24.02.1998 Linda Štokmane
Nedzirdīgi neredzīgajiem par maz palīdz
Četras dienas Rīgā notika seminārs "Nedzirdīgi neredzīgie cilvēki Latvijā un Zviedrijā". Seminārs notika ar Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstu, tajā piedalījās gan dažādas ar redzes un dzirdes invalīdiem saistītas organizācijas, gan šo bērnu - invalīdu vecāki, kā arī paši nedzirdīgi neredzīgie no Latvijas un Zviedrijas. Latvijā šobrīd apzināti 38 pieaugušie un 8 bērni. Salīdzinājumam - Zviedrijā ir ap 1200 pieaugušo un 450 bērnu. Jau 1959. gadā Zviedrijā tika nodibināta nedzirdīgi neredzīgo biedrība. Viņi bez maksas saņem tulka un pavadoņa pakalpojumus. Viņu rīcībā ir arī datori un teksta telefoni, kas pieļauj komunikāciju.
Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai 17.02.1998. Inga Paparde
Sāk apzināt dzīves pabērnu problēmas
Latvijā ir vairāk nekā 40 cilvēku, kuriem ir kombinēti dzirdes un redzes traucējumi. Reālais šo cilvēku skaits Latvijā nav zināms. Lai apzinātu nedzirdīgos un neredzīgos cilvēkus, vakar Rīgā sākās Latvijas, Dānijas un Zviedrijas organizēts seminārs "Nedzirdīgie un neredzīgie cilvēki Latvijā un Zviedrijā". Arvien lielāks skaits valstu uzskata, ka šiem cilvēkiem jābūt atsevišķai invaliditātei. Zviedrijā ir 1200 nedzirdīgi neredzīgo cilvēku, kuru aprūpi finansē no valsts līdzekļiem. Seminārs noritēs četras dienas, noslēgumā tiks izstrādāti priekšlikumi nedzirdīgo un neredzīgo invalīdu identificēšanai un integrēšanai sabiedrībā.
Diena 17.02.1998 Dace Plato
Nedzirdīgo neredzīgajiem jāvelta īpaša uzmanība
Pēc LM datiem, Latvijā ir 38 pieaugušie un 8 bērni, kuriem ir gan redzes, gan dzirdes traucējumi. Atšķirībā no Zviedrijas, mūsu valstī šie cilvēki nav izdalīti kā atsevišķa sociāla grupa, lai gan viņu problēmas ir daudz smagākas. Zviedrijas Speciālās izglītības aģentūras projekta vadītāja Hannele Sundberga semināra atklāšanā pirmdien uzsvēra, ka arvien vairāk valstu šiem cilvēkiem piešķir īpašu invaliditātes grupu. Par savu pieredzi un izjūtām, kādas rodas cilvēkam, kurš neredz un nedzird, seminārā stāstīja Zviedrijas Nedzirdīgi neredzīgo apvienības apvienības priekšsēdētāja Jane Eriksena. Viņa spēj sazināties ar tulka palīdzību, kura teikto nolasa taktili, turot viņa roku.
1997
Jums, kolēģi! Nr.2 1997. Sandra Kušķe
Slimības un sindromi, kas kombinējas ar sensorineirālu vājdzirdību
Šos sindromus nosacīti var iedalīt divās lielās grupās: 1) ģenētiski pārmantotie; 2) embrioģenēzes traucējumi. Pēdējās var iedalīt 8 lielās grupās: 1) Kraniofaciālās un skeleta attīstības anomālijas; 2) Acu slimības; 3) Ādas slimības un pigmenttraucējumi; 4) Nervu sistēmas slimības; 5) Kardivaskulārā slimība; 6) Endokrīnās un vielmaiņas slimības; 7) Nieru slimības; 8) Hromosomu anomālijas.
Jums, Kolēģi! Nr.2 1997. Inese Gžibovska
Ototoksicitāte
Bieži ir gadījumi, kad var bŗīnīties vai pat dusmoties: kāpēc ir lietoti ototoksiski medikamenti, ko ir ņēmis vērā ārstējošais ārsts, tos izrakstot. Piemēram, neirosensoras vājdzirdības slimnieks, kurš iet masu skolā un nēsā dzirdes aparātu, strutaina vidusauss iekaisuma gadījumā saņēmis gentamicīnu. Šādus piemērus var minēt daudz. Ciniski izsakoties, varētu uzrakstīt instrukciju- “Masveida invalidizācija”. Rakstā uzskaitīti daudzi ototoksiskie medikamenti.
Jums, Kolēģi! N.2 1997. Valdis Folkmanis
Bērnu ar dzirdes traucējumiem rehabilitācijas taktika un stratēģija Bērnu Dzirdes centrā
Normāli dzirdīgam bērnam vajadzīgs apmēram gads, lai, klausoties mātē un sevi iekļaujošajā vidē, strukturētu savu dzirdes centru, runas centru smadzenēs un bilstu pirmos vārdus; apmēram pusotrs gads, - lai veidotu pirmos 2 vārdu teikumus. Vājdzirdīgs bērns, kas saņēmis dzirdes aparātus, no neirofizioloģiskā viedokļa ir jaundzimušā situācijā, un vajadzīgs laiks, pacietība un prasmīga rehabilitācija, lai iemācītu bērnu klausīties un tad arī bilst pirmos vārdus. Paralēli mūsu centrā veiktajām rehabilitācijas darbam būtu lietderīgi apmācīt arī visas personas, kas, vājdzirdīgajam bērnam augot, nodrošina viņa integrāciju sabiedrībā - ģimenes ārstus, pediatrus, otorinolaringologus, neirologus, audiometristu, psihologus, pedagogus un bērnu vecākus. Lai garantētu agrīnu dzirdes traucējumu konstatāciju un sāktu rehabilitāciju, kurā tiktu ievērots harmonisks pēctecības princips, domājam, ka lietderīgi izstrādāt Latvijas Audioloģijas programmu, kas reglamentētu agrīnu dzirdes izmeklēšanu un dzirdes traucējumu konstatācijas gadījumā,- agrīnu rehabilitāciju un harmonisku šīs rehabilitācijas pēctecību.
1996
1995
Izglītība 12.10.1995. Māra Bārzdiņa
Es tevi mīlu
Šovasar jūlijā latvijas pārstāvji pirmo reizi piedalījās Starptautisko nedzirdīgo izglītības kongresā. Šādas zinātnieku, ārstu, valodas terapeitu, pedagogu – gan dzirdīgu, gan nedzirdīgu – un vienkarši vājdzirdīgu vai nedzirdīgu cilvēku tikšanās notiek ik pēc 4-5 gadiem. Šogad par 18. kongresa darba vietu bija izraudzīta Izraēla.
Diena 15.08.1995. Anija Pelūde
Arī nedzirdīgie un neredzīgie pasaulē dzīvo
Mārtiņš Norai Jansonei ir vienīgais dēls. Kad viņam palika divi gadi un astoņi mēneši, dakteri ieteica puiku nodot psihoneiroloģiskajā zīdaiņu namā. Taču Mārtiņš dzīvo pie mammas, kura nesen nodibināja asociāciju "Palīdzība nedzirdīgajiem un neredzīgajiem cilvēkiem". Nora lūdz atsaukties visus, kam zināmi cilvēki ar līdzīgām problēmām. Tāpat asociācija būtu priecīga par ziedojumiem.
Kopsolī Nr.7 un Nr.8 1995. Baiba Bicēna
Mūsu likteņbiedre
Apraksts par rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju, kura arī bija vājdzirdīga.
1994
Kopsolī 15.08.1994 un 01.10.1994. Aleksandrs Suvorovs
Esmu akls un nedzirdīgs
Šī grāmata ir otrā, kuru Krievijā uzrakstījis akls un nedzirdīgs cilvēks. Uzskata, ka Sašam un vēl trim bērniem no Sergijevas-Posadas (bijušās Zagorskas) bērnunama paveicās - ar viņiem 60.-70.gados nodarbojās vesela zinātnes spīdekļu grupa, to skaitā ievērojamais filozofs Ēvalds Iljenkovs. Aleksandrs grāmatā stāsta par savu dzīves pieredzi.
Rūpju bērns Nr. 8 1994 Baiba Bicēna
Tā ir mana pieredze
Dažreiz, lasot preses izdevumus, var likties, ka laikam tikai tagad rūpju bērni ir sākuši apmeklēt parastās skolas un ka agrāk tas noticis ārkartrīgi reti. Bet tādu gadījumu ir daudz. Arī vajdzirdīgie bērni parastajās skolās ir macījusies gan piecdesmitajos, gan sešdesmitajos gados, gan vēlāk. Te var pieminēt gan pensijas vecuma esošo ekonomistu Jani Barisu, kurš teic, ka skolā esot vienkārši “atsēdējis”, gan Jāni Zandovski, kurš trešajā klasē par “sliktu macīšanos” atstāsts uz otru gadu (vēlāk viņš beidza LVU Juridisko fakultāti), gan literātu Zigmāru Unguru, kurš skolas gadus pat atcerēties negribot. Pieredzes daudz, un tā nav patīkama, taču arī negatīvā pieredze ir pieredze, tāpēc uzrakstīju “Biedinājumus” vecākiem, kuri nolēmuši vājdzirdīgu bērnu sūtīt parastajā skolā.
Rūpju bērns Nr. 7 Sandra Kušķe
Nāciet pie mums – palīdzēsim!
Republikāniskais rehabilitācijas centrs bērniem ar dzirdes traucējumiem tika izveidots 1992. gada maijā un atrodas Lielvārdes ielā 68/1. Šajā laikā centru apmeklejusi nepilni divi tūkstoši bērnu ar dzirdes traucējumiem. Centrā strādā ārsti audiologi, neirologs, psihologs, audiometristi, logopēdes – dzirdes rehabilitoloģes un dzirdes tehniķis – akustiķis, kurš patlaban ir viens no nedaudzajiem šāda veida speciālistiem Latvijā.
Jo savlaicīgāk atklāts bojājums un agrak tiek lietots dzirdes aparāts, ka arī uzsākta valodas apmacība, jo labākus rezultatus varam sagaidīt, tāpēc iemācīt runāt mazuli ir daudz vieglāk nekā pieaugušo.
1993
Veselība Nr. 7 1993. Guntis Feldmanis
Cilvēks nav vientuļa sala
Par vājdzirdīgo meiteni Andu Ždanovu un viņas mammu. Andu mācīja runāt pēc Leongardes metodes.
Rūpju Bērns Nr. 4 1993. Elza Gžibovska
Jāapzinās lielā atbildība
Eiropas kopiena un Latvijas Bēŗnu fonds sponsorē divu nozīmīgu projektu īstenošanu rehabilitācijas centrā “Vaivari” un Rīgas 218. bērnudārzā. Surdoloģijas speciāliste Onerva Meki no Somijas izteica konkrētus priekšlikumus, kā mērķtiecīgāk strādāt ar vājdzirdīgiem bērniem.
Izglītība 17.11. 1993. Vizma Lejasstrauta
No klusuma – skanošā pasaulē
Oktobra nogalē Valmieras vājdzirdīgo bērnu internatskolā notika starptautiska zinātniska konference, veltīta darbam ar nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem.
Problēmu vājdzirdīgo bērnu mācīšanā ir tika daudz, ka speciālisti, kas ar to nodarbojas, aicina “Izglītību” veidot speciālus pielikumus surdoloģijas speciālistiem.
1992
Izglītība 20.06.1992. Baiba Bicēna
Vai skolotāju nesagatavotība?
“Tā ir nevis skolēnu, bet skolotāju attieksme,” – raidījumā Skabarga sacīja četrpadsmitgadīgā vājdzirdīgā meitene Dana. Precīzi citēt nevaru. Jo arī es gluži visu nesadzirdēju. Mums abām līdzīgs liktenis. Baibas stāsts par skolotāju attieksmi savā skolā, kas ir tālu no tā, kā tam vajadzēja būt.
Diena 06.06.1992. Uldis Tīrons
Lieldienas Zagorskas aklikurlmēmo bērnu internātskolā
Krievijā, Zagorskā ir skola, kurā apmāca nedzirdīgi neredzīgus bērnus no visas valsts. Sākotnēji šie bērni jāmāca ēst ar karoti, iet uz podiņa, gulēt gultā. Lielākoties gan bērniem saglabājušās nelielas redzes un dzirdes atliekas, tāpēc tiek izmantotas brilles un dzirdes aparāti. Kad nav nodarbību, briļļainie audzēkņi joņo pa gaiteni kā parastā skolā. Bērni apgūst klausīšanos, turot pirkstus uz sarunu biedra balsenes. Bet ko pēc skolas beigšanas? Visi nekļūst par Olgu Skorohodovu vai psiholoģijas studentiem (70-gados četri šīs skolas audzēkņi beidza Maskavas universitāti), lielākoties absolventi paliek turpat Zagorskā, kur viņiem ir speciāls ražošanas uzņēmums un kopmītne.
1991
1990
1989
Padomju Jaunatne 1.08.1989. Margarita Ozernova
Lai palīdzētu nedzirdīgajiem bērniem
No 4. maija līdz 9. maijam Maskavā, Ļihačova automobiļu rūpnīcas kultūras pilī, notika Vissavienības nedzirdīgo bērnu vecāku zinātniski praktiskā konference, kas bija veltīta šo bērnu rehabilitācijai pēc pedagoģijas zinātņu kandidātes E. Leongardes metodikas. Milzīgā zāle bija pārpildīta. Vecāki sēdēja un stāvēja uz pakāpieniem, ejās. visās hallēs un vestibilā, kur pa radio tika translēta konferences gaita. Daļa vecāku bija izvietoti gluži vienkārši uz skatuves.
Pedagoģijas zinātņu kandidāte E. Leongarde nolasīja referātu par to, cik sociāli nozīmīga ir nedzirdīgo bērnu rehabilitācija un integrācija normāli dzirdošo cilvēku vidē. Konferences gaitā viņa uzstājās ar vairākiem referātiem par pašu metodiku. Pirmo reizi 21 gada laikā bija radusies iespēja tik lielai auditorijai nodemonstrēt, kādus rezultātus dod katra no abām nedzirdīgo bērnu apmācības sistēmām, no abām surdopedagoģijā valdošajām ideoloģijām. Viņa iepazīstināja ar saviem jau pieaugušajiem audzēkņiem, augstskolu un tehnikumu studentiem, dažādu mācību iestāžu absolventiem. Šie jaunieši, kuriem ir stipri bojāta vai pat galīgi zaudēta dzirde, brīvi saietas un biedrojas ar dzirdīgajiem. http://www.sadzirdi.lv/vesture/params/post/4590880/ka-organizejas-vajdzirdigo-bernu-vecaki-astondesmito-gadu-otraja-puse-marin
Padomju Jaunatne 19.05.1989. Margarina Ozernova
Esam sadzirdēti
Ļoti īsā laika sprīdi tika pārtulkots latviešu valodā palīglīdzeklis vecākiem. Tas pavairots 1000 eksemplāros abās valodās. E. Leongardes laboratorijā stažējušies 10 pedagogi no parastajiem bērnudārziem. 1988. gada 1. oktobrī sāka darboties speciālas grupas — krievu un latviešu — divos Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona bērnudārzos. izveidots konsultāciju punkts, kas palīdz vecākiem apgūt metodiku. Tur darbojas entuziasti — nedzirdīgo bērnu vecāki. Viņi stažējušies Maskavā un, turpinot vēl paši mācības, jau sniedz nopietnu palīdzību pārējiem vecākiem. «Rītausmā» rīkoti 7 ikmēneša republikāniskie semināri, kuros piedalījušies vecāki no visām Latvijas malām. Republikāniskā vecāku komiteja ir uzņemta Bērnu fonda Latvijas nodaļā. Tika noslēgts darījums ar kooperatīvu «Inženieris» un firmu «Philips» par 7000 dzirdes aparātu piegādi apmaiņā pret stikla lauskām. Bērnu fonda Latvijas nodaļas priekšsēdētāja J. Razguļajeva ir «sagādājusi» šo otrreizējo izejvielu, bet pa to laiku šāda veida darījumi ar ārzemju firmām jau tikuši aizliegti, un, ja sabiedrība nepalīdzēs, tad dzirdes aparātus republika nesaņems. Apvienības «Sojuzmedtehņika» Latvijas pārvalde var piedāvāt tikai Maskavas rūpnīcas «Ritm» ražotos dzirdes aparātus — katram bērnam tikai vienu aparātu uz diviem gadiem. Aparāti drīz vien sabojājas, bērni ir bērni, un, tikko sākuši dzirdēt, viņi rezerves aparāta trūkuma dēļ atkal kļūst nedzirdīgi. Dzirdes aparātu veikalā bieži trūkst bateriju, un arī tādējādi bērniem liegta iespēja dzirdēt. Apvienības «Sojuzmedtehņika» vadība paskaidro: «Pēdējā gadā pēc M. Kosteņeckas raksta, Latvijā stipri palielinājies pieprasījums pēc dzirdes aparātiem, bet pieteikumi jāiesniedz divus gadus iepriekš.»
Padomju Jaunatne 18.01 1989 Marina Kosteņecka
Žēlsirdība ir mīlestība darbībā
Kas noticis gada laikā kopš pirmā raksta publicēšanas? Vecāki saorganizējušies, nodibināta vājdzirdīgo bērnu vecāku komiteja. Atvērtas eksperimentālās grupas Rīgas 65. un 234. bērnudārzā. Uz tiem bērnus ved pat no Valmieras un Jelgavas. Leongardes metodes pielietošana vēršas plašumā. Lai glābtu bērnus, divas māmiņas – Jeļena Mora un Inta Orniņa - ir nolēmušās mainīt profesiju
Kopsolī Nr.11 19.09.1988. B.Kubuliņa
Paskaidro Tautas izglītības ministrija
Ministrija paskaidro, ka nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vecāku konferencē izvirzīto priekšlikumu izpildei izstrādāts konkrēts pasākumu plāns. Republikas Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta defektoloģijas kabinetā pieredzes bagāti surdopedagogu, medicīnas darbinieki sniegs konsultācijas vecākiem, interesentiem un pedagogiem. Izstrādāts konsultāciju plāns, kā arī tiks apkopoti pieredzes materiāli, kas būtu pieejami vecākiem. No 1.septembra atvērtas 2 speciālas bērnudārzā grupas nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem bērniem, kurās notiek bērnu apmācība saskaņā ar eksperimentālo programmu.
Kopsolī Nr. 7 06.27.1988 J.Bariss
Nevis atrauties, bet palīdzēt
Atsaucoties uz rakstnieces Marinas Kosteņeckas rakstu, Latvijas Nedzirdīgo biedrības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bariss, kurš pats ir vājdzirdīgs, pastāsta par savu skolas gadu pieredzi, kad masu vidusskolā stundas tikai "atsēdējis", jo sekot skolotāja teiktajam nav varējis. Taču vēlāk viņš beidza LVU Ekonomikas fakultāti. Viņš uzskata, ka ar vājdzirdīgu vai nedzirdīgu bērnu ļoti daudz vajag nodarboties tieši pašos pirmajos dzīves gados. Lai izglītotu vecākus, LNB jau noorganizējusi vairākas vecāku konferences. Lai palīdzētu vecākiem un citiem tuviniekiem, LPSR Izglītības ministrijai vajadzētu Rīgā nodibināt konsultāciju punktu, kur vecāki saņemtu augsti kvalificētu speciālistu - surdopedagogu konsultācijas un visādā veidā metodiskos materiālus. Bez tam pašlaik vairāk nekā 30 bērnu nav iespējams iekārtot bērnudārzos, tāpēc nekavējoties papildus jāatver vismaz divās grupas.
Kopsolī Nr.5 (30.05.1988) Ilze Rudusa
Dalīšanās sāpju maizē
Ar biedrības Centrālās valdes aktīvu līdzdalību, sadarbībā ar bērnu vecākiem un rakstnieci M. Kosteņecku samērā īsā laikā izdevās noorganizēt plašu pasākumu — vecāku konferenci kultūras namā «Rītausma». Konferences norise vēlreiz apliecināja, ka nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu audzināšanā un izglītošanā ir ļoti daudz nepateikta. nenokārtota un vairs neatliekama darāmā. Vecākus satrauca vienas un tās pašas problēmas, kas briedušas gadiem ilgi-un nu izlauzušās uz āru —piedosim, ja arī visai neapvaldītā veidā, jo gaidīts ir ilgi. Pat tik ilgi, kamēr bērni izaug lieli…
Padomju Jaunatne 24.05.1988 Marina Kosteņecka
Es negribu runāt ar rokām!
Par vecāku konferenci, kura notika Rīgā 7. maijā un kuru bija organizējušas laikraksta redakcija un Latvijas PSR nedzirdīgo biedrība sakarā ar raksta «Maize, kurā grūti dalīties» publikāciju 12. aprīlī avīzēs «Padomju Jaunatne» un «Sovetskaja molodež».
Rakstā bija runa par divām konkurējošām nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu apmācīšanas sistēmām. Kura labāka? Abām metodēm Latvijā ir savi piekritēji un noliedzēji – un bieži naidīgi noskaņoti. Divas mammas kursos Maskavā apguvušas apmācību metodiku pēc Leongardes sistēmas un strādās par konsultantēm. Tiek meklēta vieta bērnu surdocentram.
1988
Padomju Jaunatne 12.04.1988 Marina Kosteņecka
Maize, kurā grūti dalīties
Raksts par Margaritu Ozernovu un viņas mazdēlu Andreju Voronovski, kuru iemācīja runāt, izmantojot pedagoģes Emīlijas Leongardes ieteikto metodi. Par divām konkurējošām apmācību metodēm: vienu, kuru nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu apmācībā izmanto jau sen, un otru, kad ar dzirdes aparatu palīdzību iemāca bērnu klausīties un runāt.
1987
1986
1985
1984
1983
1982.
1981
Padomju Jaunatne 29.09. 1981 Māra Kārkliņa (Ruva)
Labdien, redakcija!
«Izlasīju «Padomju Jaunatnē» (1981. gada 17. augusta numurā) I. Molas rakstu par vājdzirdīgo meiteni DaugavpilĪ. Mani ļoti satrauca klases biedru nevērīgā un ļaunprātīgā attieksme pret viņu. Es pati esmu vājdzirdīga, mācos parastā skolā kopā ar dzirdīgajiem bērniem. Par laimi, neviens klasē nav nievājoši noskaņots pret mani. Viņi saprot mani un izturas kā pret līdzīgu. Arī skolotāji neliek manīt, ka es nebūtu tāda pati kā visi citi.
Sākums tam, ka esmu iejutusies šādā sabiedrībā, kur visi dzird normāli, ir tas, ka vecāki jau kopš agras bērnības mani veduši pie logopēda. Pie viņa es iemācijos nolasīt no lūpām vārdus, un tas ir pats galvenais manā saskarē ar cilvēkiem. Dažam labam uz ielas, ar kuru pārmiju pāris vārdus, pat prātā neienāk, ka es būtu vājdzirdīga.
Padomju Jaunatne 29.08.1981 S.V.
Par labiem cilvēkiem krustcelēs
Izlasīju Ineses Molas rakstu «Kā, lūdzu?». Mūsu ģimenē tas izraisīja pārrunas un emocijas, jo mums ir 17 gadus veca vājdzirdīga meita. Korespondentam savākt materiālu un rakstīt ir viens, bet visu pārdzīvot — to jau nav iespējams aprakstīt...
Speciālisti saka, ka bērns ar tādām dzirdes atliekām kā mūsu meitenei ir kurlmēms. Mūsu meitene runā, mācās parastā skolā 10. klasē, sekmes ir labas. Citu cilvēku runu viņa uztver, nolasot no lūpām. Mani darba biedri un draugi pat netic, ka viņai tik slikta dzirde.
Divarpus gadu vecumā mēs ar bērnu sākām apmeklēt logopēdijas kabinetu divas reizes nedēļā, tur mūs (mani un vīru) apmācīja, kā ierādīt bērnam pirmos balsienus — katrā apmeklējumā vienu balsienu. Pēc tam mājā divas trīs reizes dienā bērnam to vajadzēja iemācīt. Vēlāk jau mācījāmies izrunāt veselus vārdus. Pēc tam teikumus. Un tā piecus gadus līdz skolai. Pamazām bērns no lūpām spēja nolasīt runāto. Piecu gadu vecumā meitene jau lasīja grāmatu un sešu gadu vecumā no slimnīcas rakstīja pirmās vēstules.
Piezīme. Šis ir Māras Ruvas mammas raksts. Mums ir zināms, ka redakcija tekstā ir izdarījusi grozījumus, piemēram, “simt reižu dienā” vietā nodrukāts “divas trīs reizes dienā”.
Padomju Jaunatne 17.07. 1981 Inese Mola
Kā, lūdzu?
Redakcijas pastā nereti parādās vēstules ar lūgumu palīdzēt tiem vecākiem, kuru ģimenēs aug bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem. Kā palīdzēt vājdzirdīgiem bērniem?
Kad vecāki atklāj, ka bērnam ir defekts, viņus pārņem izmisums. Rodas neizdibināma vainas apziņa. Seko strīdi, savstarpēji apvainojumi. Saprotams, ka bērna nepilnvērtība sarūgtina vecākus. Bet vai tad bērns ir vainīgs? Nevajag slēpt savu bērnu no cilvēkiem, nevajag sarkt viņa dēļ. Laikā sniegta palīdzība var daudz ko vērst par labu.
1980
RĪgas Balss 27.05.1980. I.Gurina
Nams ar logiem uz Daugavu
Rakstā stāstīts par 5. Bērnu poliklīniku, un garāmejot pieminēta arī surdoloģe Regīna Orehovska un surdopedagoģe Janīna Cinovska, kas labo valodas defektus un ārstē dzirdes traucējumus.
1979
Rīgas Balss Nr.31. 06.02.1979 E.Gaudiņš, R.Orehovska
Jūsu bērna dzirde
Vecāki var izdarīt tādu mēģinājumu: pasaukt bērnu, ja tas viņus neredz. Ja bērns nereaģē, neatsaucas, jāgriežas pie ārsta. Bērnus ar bojātu dzirdi jāprot atrast arī pediatriem, iecirkņu māsām, pirmsskolas iestāžu medicīnas māsām, neiropatalogiem, psihoneirologiem, otolaringologiem. Vecākiem jāzina, kas var bojāt viņu bērnu dzirdi. Tas var notikt, ja bērns saslimst ar vidusauss iekaisumu. Sevišķi stipri dzirde bojājas dzirdes nerva iekaisuma gadījumā no antiobiotiskajām vielām, kā arī pēc infekcijas slimībām, skaņu traumām. Svarīgi reizē ar ārstēšanu iespējami agrāk sākt dzirdes treniņus ar skaņu pastiprinošo aparatūru.
1978
Zinātne un Tehnika Nr. 4 01.04.1978 L. Gurēvičs
Ārstē mūzika
Rīgas 5.bērnu poliklīnikas surdoloģijas kabinetā ārsti R. Orehovska un J. Cinovska uzsākuši vājdzirdīgajiem bērniem mācīt muzikālo ritmiku un dažas muzikālas iemaņas. Bērni mūzikas pavadījumā dejo, imitē dzīvnieku un putnu balsis, lidmašīnas, vilciena un automobiļa radītās skaņas, mācās tās izšķirt, maršē, klausās mūziku, pielijuši ausi pie pilnībā korpusa, dzied, spēlē toņkārtas, izdzied un klausās notis, "nolasa" vārdus no lūpām, izdara elpošanas vingrinājumus. Bērniem, kas sistemātiski piedalās šādās nodarbībās, uzlabojas balss modulācija, runas melodika, izruna, ievingrinās dzirde, attīstās māka lasīt no lūpām.
1977
Veselība 1977? R.Orehovska, J. Cinovska
Mūzika nedzirdīgajiem bērniem
Rīgas pilsētas 5. bērnu poliklīnikā surdologopēdiskajā kabinetā kopš 1976. gadā tiek organizētas muzikāli ritmiskas nodarbības nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem bērniem. Viņi dzied mūzikas pavadījumā vieglās dziesmiņas, cenšas arī uzminēt un noteikt melodijas, soļo un dejo. Muzikālās ritmikas galvenā nozīme - tās ietekmē formējas un koriģējas valoda. Bērni ar nepacietību gaida šīs nodarbības, tās patīk arī vecākiem.
1976.
Rīgas Balss 27.03.1976 R.Orehovska, J. Cinovska
Vai jūsu bērns attīstās pareizi?
Kad bērnam ir trīs mēneši, viņš pazīst mātes balsi un reaģē uz skaņu, pagriezdams galviņu uz tās avota pusi. Bērns jāpasauc tā, lai māte viņam nebūtu redzama. Laikā konstatētie defekti viegli labojumi. Taču jāskatās patiesībai acīs: ir iespējami gadījumi, kad dzirde vairs nav atgūstama. Tad jādara viss, lai bērnu sagatavotu bērnudārza speciālajai grupai, lai iemācītu viņu pēc iespējas ātrāk runāt, lasīt, rakstīt - tas viss nepieciešams normālai garīgo spēju attīstībai. Laikā sākta apmācība no divu gadu vecuma vai pat agrāk dod ļoti labus rezultātus, tik labus, ka vājdzirdīgus bērnus var pat pilnīgi sagatavot parastajai skolai.
1971.
Veselība 01.09.1971. J. Cinovska
Ja jūsu bērns nedzird
Kā attīstās valodā bērnam ar normālu dzirdi? Kādas pazīmes norāda, ka bērna valoda neattīstās normāli? Kā attīstāma valoda nedzirdīgam un vājdzirdīgam bērnam? Dzirdes zaudēšanas iemesli. Kas jādara vecākiem? Daudz labu padomu, kuri aktuāli joprojām.
1969
Kopsolī Nr.10 1969 J. Vaskova
Dzirdes aparāti kalpo cilvēkiem
Padomju Savienībā vajdzirdīgos bez maksas apgadā ar dzirdes aparātiem. Mūsu valstī dzirdes aparātus lieto vairāk nekā 600 tūkstoš cilvēku. Pirmo dzirdes aparātu ražošanu PSRS noorganizēja trīsdesmito gadu beigās. Tālāk stāstīts par lampu un tranzistoru aparātiem.
1964
Kopsolī N.4 1964 A. Migla
Zinātne atdod dzirdi.
Vācijas Demokrātiskajā Republikā un dažās citās zemēs veikti mēģinājumi, iemontējot uztvērēju zobā. Uztvērējs sastāv no divām plānām pusvadītāja germānija plāksnītēm, kas veido pjezoelektrisku elementu, kas novietots uz zoba atsegtiem nerviem. No virspuses uztvērējs nosegts ar zelta vai nerūsējoša tērauda parastu zoba kronīti, kas vienlaicīgi kalpo arī kā antena.
Raidītāja izstarotie elektromagnētiskie viļņi, kas no zoba kronīša nonāk uztvērējā — pjezoelektriskā elementā, izsauc šī elementa svārstības. Šīs svārstības kairina zoba nervu galus, tādējādi pārvēršoties impulsos, kas pa zoba nerviem tiek novadīti dzirdes centrā — smadzenēs. Nedzirdīgais, šos impulsus uztver kā skaņu tāpat, kā caur parasto dzirdes sistēmu.
1962.
Kopsolī nr.7 1962
Iesaistīsim vairāk vājdzirdīgo
Raksts ar šādu virsrakstu pagājušajā gadā izraisīja plašu lasītāju interesi. Rakstā izteiktajai domai, ka biedrības sabiedriskās dzīves aktivizēšanai, bet jo sevišķi nedzirdīgo zināšanu līmeņa celšanai daudz var dot plašāka vājdzirdīgo iesaistīšana biedru rindās, pievienojās daudzi lasītāji. Līdz šim esam atstājuši neievērotu tādu milzīgu rezervi, kāda mūsu biedrības dzīves rosināšanai var kļūt vājdzirdīgie biedri.
1961.
Kopsolī Nr 1961.E.Štāls
Paplašināsim biedrības rindas - iesaistīsim vairāk vājdzirdīgo
Vai ievērojam Statūtu prasību, ka par Latvijas PSR Kurlmēmo biedrības biedriem var būt visi nedzirdīgie, mēmie un vāji dzirdīgie no 16 gadu vecuma? Par vājdzirdīgo uzņemšanu esam domājuši gaužām maz! Uzņemot par biedriem vairāk vājdzirdīgo, mūsu biedrība tikai iegūtu, jo viņi varētu ievērojami aktivizēt dažādo pulciņu darbu. Nenoliegsim - viens no iemesliem ir tas, ka daži mūsu nodaļu vadošie darbinieki par īstiem biedrības biedriem uzskata tikai kurlmēmos, bet vājdzirdīgos pilsoņus viņi pat necenšas iesaistīt biedrībā.
Kopsolī Nr.8 1961.gada augustā R. Pilsniburs (?)
Vēl par vājdzirdīgajiem
Kā Krustpils nodaļu iespaidojusi vājdzirdīgo biedru uzņemšana? Agrāk bija 27 biedri, tagad jau 143, no tiem 59 vājdzirdīgie. Cēlies biedru izglītības līmenis. Pieciem mūsu nodaļas biedriem ir augstākā, bet ar vidējo izglītību ir daudzi vājdzirdīgie. Šie biedri uzņēmās arī nedzirdīgo analfabētu apmācību. Par kurlmēmajiem valsts ļoti rūpējās jau no mazotnes, viņi apgūst amatu, kas kopā ar pensiju dod tikpat lielu izpeļņu kā dzirdīgajem. Turpretī vājdzirdīgie parasti tādi kļūst tikai vēlākajos dzīves gados, kad pārkvalificēšanās jau ir grūtāka. Bieži vien viņi jūtas kā no laivas izsviesti, nav varējuši atrast savu vietu dzīvē. Sabiedriskajā ziņā vājdzirdīgo stāvoklis nav daudz labāks par kurlmēmo stāvokli, jo ar iespēju - sarunāties tieši pie auss, taču vēl nepietiek, lai piedalītos dzirdīgo sabiedriskajā dzīvē.
1960.
Kopsolī Nr. 11 1960. gada novembris B.Smukkalne
Vairāk uzmanības vājdzirdīgajiem!
LKB statūtos teikts, ka biedrības mērķis ir kurlmēmo, nedzirdīgo, mēmo un vāji dzirdīgo darbaļaužu apvienošana. Jāsaka, ka gandrīz visi kurlmēmie arī iestājušies savā biedrībā un saņem no tās lielu palīdzību. Bet vājdzirdīgie? "Kopsolī" jūnija numurā prof. Hodjakovs izsaka domas, ka vidēji 2-5 procenti visu iedzīvotāju ir ievērojami bojāta dzirde. Bet kā izskaidrot, ka biedrībā viņu skaits tik niecīgs? Arī vāji dzirdīgajem nav iespējams strādāt katru darbu, vēl grūtāk viņiem ar piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē. Viss rāda, kā arī vājdzirdīgajiem vajadzīga palīdzība! Bet vai Kurlmēmo biedrība viņiem to sniedz?
Biedrībā vairāk jāuzņem arī vājdzirdīgie pilsoņi! Viņi saprot parasto valodu, jāpanāk vienīgi, lai viņi to labāk sadzirdētu. Sākumam pietiktu ar mikrofonu pāris skaļruņiem, vēlāk varētu padomāt par atsevišķu vietu radioficēšanu. Mēs taču dzīvojam 20.gadu simtenī! Ja jau zemes un saules mākslīgo pavadoņu signālus var saklausīt no simtiem tūkstošu un miljoniem kilometru liela attāluma, tad ar tehnikas palīdzību sadzirdēt cilvēka balsi pāris metru attālumā nav un nevar būt nekāda problēma, pat tad, ja dzirdes bojājumi ir ļoti stipri.
1959.
Padomju Kuldīga 11.09.1959 J. Madarājs
Neskaidras izrunas cēlonis - pavājināta dzirde.
Ja bērna dzirde traucēta tik daudz, ka viņš nespēj sadzirdēt čukstošu balsi tālāk par 3 metriem no auss, viņš praktiski nespēj atšķirt klusākas skaņas un tāpēc arī nevar pareizi izrunāt vārdus. Tāpat kļūdaini viņi šos vārdus arī raksta. Dzirdes un valodas traucējumi smagi atsaucas uz bērna garīgo attīstību un aiztur to. Bieži vien vecāki pat nepamana, ka viņu bērnam ir pavājināta dzirde. Dažkārt šādus vājdzirdīgus bērnus mēdz uzskatīt par garīgi atpalikušiem, kas būtībā ir gluži nepareizi. Normāla vājdzirdīgā bērna domāšanā nekādu traucējumu nav, ja vien laikus piegriežam vērību viņa valodas tālākai attīstībai. Ar tādiem bērniem jārunā skaļāk, tuvāk pie auss. Smagākos dzirdes traucējumu gadījumos bērns jāpieradina uzmanīgi skatīties uz runātāja muti, lai no lūpām un mēles kustībām iemācītos saprast runu. Jārunā lēnām un skaidri, vajadzības gadījumā atkārtojot nesaprotamos vārdus vairākas reizes. Jārunā vienkāršos teikumos, lai bērns saprastu. Jāprasa, lai bērns atkārto, ko dzirdējis. Nav ieteicams pielietot individuālos skaņu pastiprinātāju aparātus bērniem bez speciālistu uzraudzības.
1958.
Zvaigzne nr. 10 1958
Bieži vien daudziem cilvēkiem, sevišķi vecumā, pasliktinās dzirde. Šādos gadījumos lieti noder dzirdes aparāti — nelielas ierīces skaņas pastiprināšanai. Tāpēc nesen Maskavā noorganizēta specializēta dzirdes aparātu rūpnīca, kas sākusi ražot aparātu «Kristals V» — skaņu svārstību pastiprinātāju, kurā izmantotas pusvadītāju triodes