2006. - 2010.
2006. - 2010. gadā publicētie raksti
2010
Mans Mazais Nr. 6 2010. Ilze Olšteina
Mazais Kristofers tagad ir Danas modinātājs
Dana Dombrovska audzina četrus ar pusi gadus veco Kristoferu. Danas stāsts par viņas nedzirdību un iespēju sākt dzirdēt 26 gadu vecumā, pateicoties implanta ieoperēšanai bija lasāms vairākos medijos. Dana arī publiski atzinusi, ka dzīves posmā, kad kaut ko spēja sadzirdēt ar dzirdes aparāta palīdzību, visvairāk bēdājas par to, kā gan viņa sadzirdēs, kad raudās viņas bērns. Kad Kristofers piedzima, Danai jau bija ieoperēts implants, un viņa pusotra gada to vien dzirdēja – kā raud viņas mīļais dēļiņš.
2009
Zemgales Ziņas 23.12.2009 Dace Diržine
Marta dzird un runā
Piecgadīgā Marta ir dzīvespriecīga un smaidīga ne tikai tādēļ, ka šodien viņai ir dzimšanas diena, bet arī tāpēc, ka meitenīte sākusi dzirdēt un runāt – viņa tagad spēj pateikt: mamma, tētis, paldies... Tikai pirms dažām dienām Marta tikusi pie dzirdes aparāta.
Īsi pirms Ziemassvētkiem klausīšanās iekārtu komplektus dāvanā no LMT saņēma 50 Latvijas bērnu ar smagas pakāpes dzirdes traucējumiem. Viņu vidū arī jelgavniece Marta, kurai ārsti konstatējuši piektās pakāpes vājdzirdību.
https://arhivs.zz.lv/raksts/20953
Ieva decembris 2009 Agnese Meiere
Mīlēt, nevis ciest
Nupat sākas akcija "Eņģeļi pār Latviju", kurā saziedotā nauda palīdzēs izdzīvot daudziem bērniem. Rūta Dimanta jūtas laimīga par to, ka var darīt darbu, kas viņai patīk. Viņa stāsta gan par savu darbu, gan ģimeni, šķiršanos, un beigās arī par dzirdi. Skolas laikā viņai bijis milzīgs komplekss. Gadījies, ka cilvēki saka: viņa ir lepna, nerunā. Tagad, apsēžoties pie galda kādā konferencē, savam blakussēdētājam Rūta uzreiz var pateikt, ka ar labo ausi nedzird. Tikai gadu gaitā viņa sapratusi, ka tas nav pasaules gals.
Mēs 1.08.2009. Antra Gabre
Dzīve turpinās. Artūra dēļ
Ugunsgrēkā Mežaparkā 2006.gada 6.janvārī gāja bojā gandrīz visa Riņķu ģimene. Pēc lēciena no astotā stāva izdzīvoja vienīgi Artūrs Riņķis. 2005. gadā viņam bija ieoperēts kohleārais implants. Zēns perfekti nedzird, bet ir cīnītājs. Nu jau viņš ir atveseļoties un atkal mācās un spēlē futbolu. Vecāmāte Nadežda Lisjonoka stāsta par notikušo un turpmākajām iecerēm.
Ievas Veselība 27.02.2009 Sigita Rukmane
Brīnums notika. Es dzirdu!
Stiliste Dana Dombrovska divdesmit gadus gaidīja notiekam brīnumu. Gaidīja, kad atkal dzirdēs putnu čivināšanu, sienāžu sisināšanu… Brīnums notika, un tagad viņa sarunājas pa telefonu. Tas tāpēc, ka viņai tika ieoperēts dzirdes implants.
Neatkarīgā Rīta Avīze 29.01.2009. Zane Stankeviča
Dzirdēs skaļi un skaidri
75 bērni no dažādām Latvijas vispārizglītojošām skolām ar vidēji smagiem un smagiem dzirdes traucējumiem vakar saņēma dāvanu – modernu FM dzirdes aparatūru, kas turpmāk ļaus saklausīt sarunu biedru bez blakus trokšņiem un skaņas atstarošanās neatkarīgi no attāluma.
"Mēs esam vairākas reizes griezušies ar šādu lūgumu pie atbildīgajām iestādēm, bet dzirdīgas ausis neesam atraduši," saka S. Kušķe. Arī šoreiz vājdzirdīgajiem bērniem talkā nācis mobilo sakaru uzņēmums Latvijas Mobilais telefons (LMT), kas ar Bērnu dzirdes centru sadarbojas jau piekto gadu. Šoreiz uzņēmums sarūpējis modernas ierīces bērniem, kuru vidū daži ir tikko uzsākuši skolas gaitas, bet citi jau mācās 7. klasē. Latvijas Bērnu dzirdes centra apkopotie dati liecina, ka Latvijā ir vēl vismaz 150 skolēnu līdz 12. klasei, kas mācās parastās skolās un kuriem būtu nepieciešami šādi dzirdes aparāti. "75 iekārtas nav pietiekami, bet vismaz kādai daļai šo bērnu palīdzēsim iekļauties sabiedrībā. Šādu bērnu nav daudz, bet viņus nedrīkst ignorēt," uzsver LMT prezidents Juris Binde.
МК-Латвия N.3 2009
Gaismas stars tumsas valstībā – tā var nosaukt ārsti surdoloģi Sandru Kušķi
(raksts krievu valodā)
2008
Latvijas Avīze 22.08.2008 Ilze Lavrinoviča
No izmisuma līdz jaunai dzīvei
Vai mans bērns dzirdēs un runās? Šo jautājumu ārste audioloģe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, medicīnas zinātņu doktore SANDRA KUŠĶE savā kabinetā dzird visbiežāk. Lai pilnveidotu vājdzirdīgo bērnu dzirdes spēju diagnostiku un aprūpi, daktere izveidoja logotoma testu. Zinātnisko darbu "Latviešu valodas logotoma testa izveide un pārbaude bērniem ar dzirdes traucējumiem" Sandra Kušķe izstrādāja aptuveni trīs gados.
Logotoma tests ir valodas audiometrijas tests, kas palīdz noteikt, ko cilvēks ar savu dzirdes traucējumu pakāpi spēj saklausīt un cik lielas ir viņa iespējas pašam veidot valodu un runāt. Valodas audiometriju pasaulē uzskata par kvalitatīvāko mērījumu metodi, ar kuru iespējams pārbaudīt cilvēka dzirdi. Daktere Sandra Kušķe šo testu izveidojusi latviešu valodā un ietvērusi tajā visas 48 fonēmas.
Doctus Nr.6 2008 Benita Brila
Kas iznācis no konfekšu gādātājas
Maijā Latvijas Bērnu dzirdes centrs nosvinējis 16. dzimšanas dienu. Saruna ar Dzirdes centra vadītāju Sandru Kušķi. “Paiet laiks un pirms tam nedzirdīgs bērniņš ierodas un savā melodiskajā bērna balstiņā mēģina ar mani čalot. Tā ir mana samaksas daļa, ko nevar sarēķināt naudas vienībās.
Kopsolī Nr.9 2008.
Dāvinājums – Dzirdes aparāti par 100 000 latiem
Šogad SIA Latvijas Mobilais telefons dāvinaja visiem Rīgas 218. bērnudārza bērniem pašas modernākās FM klausīšanās ierīces kopā ar digitālajiem dzirdes aparātiem.
Neatkarīgā Rīta Avīze 27.05.2008. Ilze Zonne
Jauna iespēja uzlabot dzirdi
Latvijā veiksmīgi noritējušas pirmās operācijas, kuru rezultātā divi bērni tikuši pie daļēji implantējamām dzirdes sistēmām Vibrant Soundbridge.
"Līdz šim tāda veida dzirdes uzlabojošo iekārtu Latvijā nebija," stāsta Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja audioloģe Sandra Kušķe. "Sistēmas implantējamās daļas ievadīšanas operācija notika februārī, bet aprīļa sākumā pievienojām ārējās daļas. Tagad abi bērni ir ļoti priecīgi, jo viņi patiešām dzird labi, turklāt šīs ierīces ir ērti lietojamas. Līdz tam viņi nēsāja dzirdes aparātus, kas fiksēti uz aizauss paugura ar metāla stīpiņu. Bērnam augot, aug arī galva, stīpiņas kļūst arvien ciešākas, rada diskomfortu un galvassāpes, un bērns galu galā atsakās lietot dzirdes aparātu. Taču, to nenēsājot, viņš dzird sliktāk, un sākas mācību problēmas. Tagad varam šiem bērniem palīdzēt."
Latvijas Avīze 07.02.2008 Anda Hailova
Pēc operācijas dzīvos skaņu pasaulē
Paies četri mēneši, un meitenīte, kam vakar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgi otorinolaringologi pirmo reizi Latvijā veica implantācijas operāciju, varēs dzīvot skaņu pasaulē
Latvijas Avīze 26.01.2008. Marciana Krauze
Bērniem dāvina skaņu pasauli
Nedzirdīgie un vājdzirdīgie bērni saņēma LMT dāvinājumu: vismodernakās FM klausīšanās ierīces kopā ar digitālajiem dzirdes aparātiem par 100 000 latiem.
Neatkarīgā Rīta Avīze 24.01.2008. Zane Stankeviča
Bērnudārzam dāvina skaņu pasauli
Var tikai minēt, kas notiek maza bērna prātā un sirsniņā, pirmo reizi skaidri izdzirdot balsis un saklausot mūziku. Latvijas Mobilais telefons (LMT) apliecinājis savu labo gribu un rūpes par tiem, kuriem liktenis liedzis vienādas iespējas ar citiem, šogad dāvinot 218. bērnudārza bērniem ar dzirdes problēmām 78 digitālos dzirdes aparātus 100 tūkstošu latu vērtībā.
Neatkarīgā Rīta Avīze 02.01.2008. Ilze Zonne
Tehnika bērniem ar dzirdes traucējumiem
Daudzās pasaules valstīs bērni ar dzirdes traucējumiem saņem augstvērtīgas tehniskās ierīces, lai varētu labāk uztvert izskanējušo informāciju, līdz ar to mācīties runāt, rakstīt, lasīt un apgūt saskarsmes iemaņas, bet vēlāk sekmīgi iekļauties sabiedrībā. "Pateicoties ziedojumam, ko sarūpējis Latvijas Mobilais telefons, tagad arī valsts vienīgajā specializētajā pirmsskolas iestādē, Rīgas 218. bērnudārzā, tiek ieviestas vismodernākās tehnoloģijas, FM skaņu pastiprinošās sistēmas, kas ļaus bērniem labāk apgūt pamata prasmes un iemaņas," stāsta Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe. Pērnā gada nogalē Māja ciemojās bērnudārzā, kur, programmējot jaunās ierīces, strādāja Dānijas firmas WIDEX pārstāvji.
2007
Delfi 03.10.2007
Latvijas Nacionālais teātris turpmāk būs pieejams cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem
Trešdien a/s "GE Money" un Latvijas Nacionālais teātris parakstīja sadarbības līgumu par titrēšanas iekārtas dāvinājumu. Ar šī līguma parakstīšanu Latvijas Nacionālais teātris no "GE Money" kā dāvinājumu iegūst titrēšanas iekārtu, kas dos iespēju arī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem apmeklēt teātri un pilnvērtīgi baudīt teātra izrādes. Līdz šim līdzīga titrēšanas iekārta ir uzstādīta tikai Latvijas Nacionālajā Operā, un nevienā no teātriem nav šādas iespējas.
Delfi 11.09. 2007. Baiba Bicēna
Darbs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaistīšanu darbā uzņēmumos un iestādēs. Vispār, daudzi jau strādā, bet vai viņu vietas ir atbilstoši pielāgotas? Vai cilvēks ar kustību traucējumiem var tikt ēkā iekšā un strādāt? Vai cilvēkam ar pasliktinātu redzi ir iespējams strādāt ar dokumentiem palielinātā šriftā vai Braila rakstā? Vai cilvēkam ar dzirdes traucējumiem iespējams saņemt informāciju rakstiski? Dažāda pieredze un risinājumi Latvijā un pasaulē.
https://www.delfi.lv/898102/versijas/18923523/baiba-bicena-darbs-cilvekiem-ar-ipasam-vajadzibam
Latvijas Avīze 11.08.2007 Regīna Olševska
Sanda un Ieva grib visu dzirdēt
"Braucām uz laukiem. Te pēkšņi meita iesaucās: "Es dzirdu, kā skan radio, kā dūc motors, un varu saprast, ko jūs ar tēti runājat." Viņa tikko bija nomainījusi parasto dzirdes aparātu pret digitālo," pastāstīja Ievas (15) mamma. Ieva mācās vispārizglītojošas skolas 7. klasē kopā ar dzirdīgajiem bērniem, un digitālais dzirdes aparāts viņai palīdzējis ne vien uzlabot sekmes, bet arī daudz labāk iekļauties vienaudžu kolektīvā.
Ievas Stāsti 03.08.2007 Anija Pelūde
“Vineta, es esmu te”
Vineta Jaunzeme no Liepājas ir vājdzirdīga. Aiz gaišajām matu sprogām viņa rūpīgi nomaskējusi dzirdes aparātiņu. Pa naktīm Vineta to no ausīm izņem un tad neko nedzird. Arī pa telefonu viņa reizēm runātāju nesaprot.
Bērnībā Vinetu gribēja nosūtīt uz speciālo skolu, bet vecāki stingri nolēma, ka Vinetai IR jārunā. Un Vineta runā.
Diena 19.05.2007. Anda Burve-Rozīte
Priecājas par iespēju
Žanna ir vājdzirdīga, un strādā restorānā “Kaļķu vārti”. Viņa ir mācījusies Sociālās integrācijas centra izveidotajā Jūrmalas profesionālajā skolā. No apkārtējiem viņa reti saņēmusi neizprotošu vai negatīvu attieksmi. Žannu nevar aprunāt, pa kluso sačukstoties. "Pieeju pie galdiņa un tā arī pajautāju, jūs par mani runājat?!" Viņa prot ne tikai garšīgi gatavot, bet arī lasīt no lūpām un savā ziņā redzēt cilvēkiem cauri. Žestus, grimases un skatienus Žanna lasa kā grāmatu.
Diena 04.04.2007 Ilze Nagla
Kad negrib dzirdēt nedzirdīgos
Pirms diviem gadiem nedzirdīgo skolas skolniece Madara tika pie kohleārā implanta, taču skolā Madara ir klusumā, jo tur tiek lietota zīmju valoda. Ar nieka divām stundām nedēļā, kas tiek nodrošinātas Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolā, lai mācītos runāt un klausīties, ir par maz – stāsta Madaras mamma Sandra. Skolā, kurā mācās Madara, ir arī citi bērni ar dzirdes implantiem. Iznāk apburtais aplis — viņi dzird, bet nevar saprast skaņas, jo mācās nedzirdīgo skolā, kur ir klusums un tiek lietota zīmju valoda, bet dzirdīgo skolā nevar uzreiz iet, jo nav iepazītas skaņas un valoda. Madaras mamma uzskata, ka bērniem ar implantiem vajadzētu atvēlēt vairāk stundu pie surdopedagoga, kā arī atsevišķas stundas skolās, kurās tiek runāts mutiski. Katrā ziņā idejas no Sandras virmo daudz un dažādas atšķirībā no Izglītības un zinātnes ministrijas, kur jau vecāki vērsušies ar lūgumu rast, domāt un risināt šo problēmu, bet atbildes saņēmušas ļoti skopas.
2006
Kurzemes Vārds 21.10.2006. Viktors Ulberts
Uzdāvina skaņu pasauli
Pateicoties māmiņas neatlaidībai, Grobiņas domes un citu cilvēku atbalstam, 10. gadu vecā grobiņiete Megija Maršala īsā laikā tika pie augstas kvalitātes digitālā dzirdes aparāta, kas ražots Austrijā un maksāja 1900 latu. Megijas māmiņa Revita ir ļoti pateicīga visiem, kas palīdzēja, un aicina arī citus vecākus, kuru atvasēm ir īpašas vajadzības, nenolaist rokas.
Mans Mazais nr. 10 2006. Gunta Šenberga
Aleksandra runās latviski
Aleksandrai varēja palīdzēt kohleārais implants – tehniska palīgierīce, kas cilvēkam, kurš nekad nav dzirdējis, ļauj izkļūt no klusuma pasaules. Ierīce ir gudra un dārga, un Aleksandras māmiņa Svetlana Baranova lūdza cilvēkus palīdzēt un ziedot naudiņu tās iegādei. Viņas lūgums kopā ar rakstiem un fotogrāfijām parādījās vairākos medijos. To publicējām arī mēs un gandrīz iekļuvām skandālā. Piezvanīja ļoti sašutusi sieviete no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras. Vārdu gan nenosauca, toties paziņoja, ka mēs piedalāmies lētticīgu cilvēku krāpšanā, jo valsts apmaksājot kohleāros implantus katram, kam tas vajadzīgs.
Skaidro Valsts Bērnu dzirdes centra direktore ārste audioloģe Sandra Kušķe: “Kad Aleksandra gatavojās operācijai, tirgū tikko bija nonācis jaunās paaudzes elektrods – implantāta daļa, ko ieoperē ausī –, bet par valsts naudu jau bija nopirkti vecāki modeļi, un vairs nevarēja neko mainīt. Ja vecāki gribēja jaunākās paaudzes elektrodu, vajadzēja piemaksāt pašiem. Un tam viņi lūdza ziedot naudu.
Nu jau Aleksandra runā. Mājās ar viņu runā latviski, un meitene apmeklē privātu bērnudārzu.
Republika 01.09.2006 Dace Millere
Profesore, kas spēj pārtraukt klusumu
Daktere Ligija Ķīse ir pirmā ārste Latvijā, kas pirms sešiem gadiem sāka ausu implantu operācijas, un, patiesību sakot, pēc šīs nozares speciālistu rīcībā esošās informācijas, viņai ir tikai vēl viens sekotājs.
Pasaulē šādas operācijas sāka veikt jau 1975. gadā, bet Latvijā — 2000. gadā, kad Ķīse šurp atbraukt ieinteresēja profesoru no Vācijas un vēlāk apguva šīs operācijas specifiku pati. "Joprojām atceros pirmo ģimeni, kas riskēja savam bērnam veikt šo operāciju. Viņi bija no Daugavpils, un tur viņus uzskatīja par trakiem — operācijai bija nepieciešama tiem laikiem milzu nauda. Taču viņi, būdami izglītoti cilvēki, saprata, cik bērnam tas ir svarīgi, un līdzekļus sameklēja. Kad meitenīte, kuras dzimtā valoda ir krievu, nesen kādā mūsu pasākumā norunāja dzejoli latviešu valodā, ārsti bija pārsteigti, ko viņas labā spējusi veikt šī operācija."
36,6°C marts 2006 Baiba Bicēna
Piedzīvojumi ar salauzto roku
Personiskie piedzīvojumi, kas vājdzirdīgam cilvēkam bija saistīti ar medicīnas iestāžu apmeklēšanu un papildus informācijas meklēšanu. Jo problēmas sākas uzreiz: kā noģērbties, kā saģērbties, kā nomazgāties, kā ar lauzto roku gulēt naktī? Pieredze ar laiku rodas, bet būtu labi, ja nelielu rakstisku pamācību - brošūru vai lapiņu ar zīmējumiem - izsniegtu uzņemšanas nodaļā vai traumpunktā. Būtu noderējis arī kāds tālruņa numurs vai e-pasta adrese, kur vērsties galīgā avārijas situācijā. Meklējot info internetā, atklājās, ka ģimenes ārstam norādīta vecā adrese un telefona numurs ar sešiem cipariem - tas nozīmēja, ka dati nebija atjaunoti vismaz piecus gadus. Apmeklējot rentgenu, ar vienu roku grūti uzstīvēt zilās vienreiz lietojamās čībiņas. Staigāšana no viena kabineta uz otru, veselajā rokā turot dokumentus un mēģinot atvērt vairākas smagas durvis. Baibas secinājumi un ierosinājumi, ko vajadzētu darīt, lai vājdzirdīgam pacientam būtu vieglāk visu nokārtot.