2001. - 2005.

2001.-2005. gadā publicētie raksti

2005

Neatkarīgā Rīta Avīze 3.08.2005. Inga Paparde

Lūdz palīdzību, lai atgūtu dzirdi

Kopā (TV Programma nedzirdīgajiem) 20.06.2005.

Kohleārais implants - par un pret. Jaunākie tehniskie sasniegumi, dzirdi atjaunojošas operācijas. Latvijas Mobilais telefons bērnu dzirdes centram dāvā kohleāros implantus. Nedzirdīgo sabiedrības pārstāvju, bērnu vecāku un bērnu dzirdes centra vadītājas Sandras Kušķes viedoklis par šo tēmu.

http://www.diva.lv/video/kopa-n/kopa-n-2005-06-20

Neatkarīgā Rīta Avīze 12.05.2005. Liene Barisa

Dzirdēt ar implantu jāiemācās

Neatkarīgā jau rakstīja, ka LMT 26 vājdzirdīgajiem bērniem uzdāvināja implantus. Lai gan pasaulē kohleāros implantus izmanto jau kopš septiņdesmito gadu beigām, pirmoreiz bērnam no Latvijas operāciju veica tikai 1997. gadā. Toreiz divgadīgajai Marijai dāargajai operācijai naudu ziedoja atsaucīgi cilvēki. Pēc tam implantēšanu veica vēl dažiem bērniem, kuriem izdevās dabūt naudu. Tikai 2004. gadā implantēšanu sāka apmaksāt valsts.

Latvijas bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe par šādu iespēju cīnījusies jau kopš 1996. gada. Pārliecināt ierēdņus nav bijis viegli. Implantēšanu var veikt arī pieaugušajiem, taču tad izdevumi jāsedz pašiem. Šobrīd Latvijā esot pieci pieaugušie, kuriem veikta šī operācija.

Pēc operācijas bez maksas pieejama logopēda un psihologa palīdzība. Regulāri tiek veikta implanta programmēšana. Notiek fizkultūra, mūzikas terapija un veic citas procedūras.

Piecgadīgais Mareks Birulis dzirdes centru pēc 2003. gadā veiktās operācijas apmeklē regulāri. Puisēns Neatkarīgajai atzina, centrā viņam ļoti patīk. Iegūti draugi, ir labi dakteri, bet vislabāk patīkot baseinā.

Mareks, kuram operācija izdarīta jaunvārī, bet implants pilnībā ievietots februārī, uz skaņu pirmo reizi reaģējis apmēram pēc mēneša. "14. martā viņš sadzirdēja putnus. Un centās atdarināt, ko dzirdēja. Pēc kāda laika teica arī mamma un tētis," stāstīja I. Birule.

"Viens pieaugušais pēc autokatastrofas pusotru gadu nedzirdēja. Jau pirmajā dienā pēc aparāta pielikšanas viņš sapratis, ko sieva runā, otrajā - ko apkārtējie, un trešajā zvanījis brālim uz Krieviju," stāstīja S.Kušķe.

Diena 22.04.2005 Vita Pētersone

Zēns ar ausītēm

Tā Rolands pats iesaucis savu dzirdes aparātu. Triju mēnešu vecumā viņš saslima ar meningītu. Atlaba, desmit mēnešos sāka skriet, bet sarunāties - neparko. Izrādījās, ka ar vienu austiņu gandrīz nedzird, otrai ir puse no normas. Sākās staigāšana uz nodarbībām pie logopēda Dzirdes centrā. Regulāri, centīgi, ilgi. Tagad Rolands mācās fantastiskajā logopēdiskajā skolā "Valodiņa". Bērnam patīk iet uz skolu.

Rolands izgājis arī Portridžas apmācību sistēmu, un mamma Jana pati nolēmuši apgūt šo specialitāti. Tagad viņa iestājusies Daugavpils universitātes Pedagoģijas fakultātē.

Neatkarīgā Rīta Avīze 21.04.2005 Liene Barisa

Bērniem dāvina iespēju sadzirdēt

Pusotru gadus vecās Elizabetes-Kates māmiņai Ievai vakar bija asaras acīs, jo viņai beidzot ir pārliecība, ka mazā atvasīte dzirdēs un runās. Elizabete ir to bērnu vidū, kuriem vakar uzdāvināja kohleāro implantu – ierīci, kas nedzirdīgajiem dod iespēju saklausīt.

Dzirdes kohleāros implantus 26 bērniem uzdāvināja Latvijas mobilais telefons. Valsts savukārt jau šogad apņēmusies atlīdzināt visas šo implantu ievietošanas operācijas. Kohleāros implantus ievieto vidusausī. Tas ar skaņas informāciju pārveidotu impulsu veidā stimulē dzirdes nervu un rada skaņas sajūtu.

Latvijas Aptieku Avīze Nr.2 2005. Helēna Ozoliņa

Bērniem dāvina dzirdi

Nedzirdīgs bērns. Pirms desmit gadiem tā būtu nolemtība dzīvei mūžīgā klusumā. Šogad, pateicoties dāsnam Latvijas Mobilā Telefona (LMT) ziedojumam, dzirdi varēja atgūt 26. bērni.

2004

Latvijas Ķirurģijas žurnāls Nr.4 2004 Sandra Kušķe, Oļegs Tmms, Jānis Sokolovs

Stapedius refleksa mērījumu izmantošana kohleāro implantu programmēšanā bērniem

Darba mērķis: atspoguļot elektrofizioloģisko mērījumu nozīmi kohleārās implantācijas gadījumos, kuru parametrus izmanto turpmākai pacientu rehabilitācijas nodrošināšanai, it īpaši uzsverot agrīnas implanatācijas nozīmi un ar to saistīto grūtības pakāpi agrīna vecuma bērnu kohleārā implanta programmēšanā.

15.07.2004. Anda Burve Diena

Cerība dzirdēt pilnvērtīgi

Rūta visu mūžu ir pavadījusi gandrīz pilnīgā klusumā, pilnvērtīgi kontaktējoties tikai ar savu ģimeni un skolasbiedriem, pedagogiem Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskolā. Tagad Latvijā ir iespēja veikt kohleāro implantu operāciju, kas Rūtai un 437 citiem bērniem ar dzirdes problēmām varētu dāvāt iespēju dzirdēt. Līdz šim jau veiktas astoņpadsmit šādas operācijas bērniem un pieaugušajiem. Jūnija nogalē Rūtas ģimene kopā ar draugiem organizēja labdarības akciju, lai savāktu operācijai nepieciešamo naudas summu Ls 12 000—17 000. Kopā ar domubiedriem ir arī nodibinājuši labdarības organizāciju Sadzirdēsim viens otru. Mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību vājdzirdīgiem bērniem, kuriem operācija dāvātu dzirdi.

Diena 10.04.2004 Jānis Polis

Labdarība kā aicinājums

Rūta Dimanta ikdienā mēģina savest kopā tos, kuriem vajag, un tos, kuri gatavi dot. Viņa jau četrus mēnešus ir Latvijā unikāla projekta - labdarības interneta portāla Ziedot.lv - vadītāja. Portāla misija ir aktualizēt sabiedrībai svarīgas problēmas un parādīt, ka ar konkrētu ziedojumu iespējams reāli palīdzēt tās risināt. Rūtai ir psiholoģes izglītība, viņa studējusi arī juridiskajā fakultātē. Kādu laiku Rūta strādājusi Valsts Cilvēktiesību centrā, vēlāk NVO centrā. Pēc divu bērnu piedzimšanas viņa sākusi bīdīt mazu projektiņu, kas galu galā izauga par portālu Ziedot.lv. Rūta atklāj, ka vēlas iemācīties dziedāt. Viņa nedzird ar vienu ausi, tāpēc ar dziedāšanu vienmēr bijušas problēmas

2003

Septiņi 16.12.2003. Līna Andermane

Tik vienkārši!

Septiņu gadu vecumā stiliste Dana Dombrovska saslima ar meningītu. Sekas - meitene ar vienu ausi nedzirdēja nemaz, ar otru - maz. Bērni, gribēdami Danai kaut ko pateikt, smiltīs rakstīja vārdus. Tagad Danai ir 20 gadu ar astīti. Pirms četriem mēnešiem nedzirdīgajā ausī tika ieoperēts dzirdes implants, un tagad Dana mācās ieklausīties. Firma "Medel" izteica piedāvājumu - viņi man sponsorēs implantu, bet es viņiem izstāstīšu savas izjūtas, visu to, kā tas pamazām sāk darboties, jo arī smadzenēm jāpierod pie tā, ka tās no auss atkal saņem kaut kādus signālus. Kāpēc viņi piedāvājumu izteica tieši man? Cilvēki, kuri nodarbojas ar vājdzirdīgajiem, mani zināja, un zināja arī to, ka nav daudz vājdzirdīgo, kuri runātu un darbotos tā kā es.

Kopsolī Nr.19/20 2003 Inese lmmure

Ērkšķainais ceļš uz skolu

Ievas Rusules meitas Daina un Melita ir vājdzirdīgas. Kaut gan viņu vecāki (arī ar dzirdes traucējumiem) ir mācījušies speciālajās skolās, abas meitenes tagad mācās parastā skolā Ogrē. Pirms tam viņas kādu laiku gāja specializētajā Rīgas 218. bērnudārzā, bet vairs negribēja uz turieni braukt, jo tur bija arī pilnīgi nedzirdīgi bērni, kuri skaļi uzvedās, un meitenēm ar dzirdes aparātiem ļoti traucēja. Tāpēc viņām ieteica doties uz Ogres logopēdisko bērnudārzu, kur meitenes gāja ar lielu prieku. Valodā abām attīstījās acīmredzami. Vēlāk abas meitenes sāka mācīties Ogres pamatskolā. Daina 4.klasi pabeidza kā teicamniece un savā klasē vislabākā. Abas meitenes apmeklē arī dažādus pulciņus.

Diena 11.09.2003. Zane Zālīte

Valsts dāvās dzirdi astoņiem bērniem

Kohleāros implantus dzirdes iegūšanai vajag ap 20 bērniem, taču par valsts naudu varēs izārstēt tikai dažus. Bērniem, kuriem līdz šim veiktas kohleārā implanta operācijas, implanti pirkti par privātiem līdzekļiem, taču pēc problēmas aktualizēšanas plašsaziņas līdzekļos vismaz astoņiem mazuļiem iekšējās auss ierīces apmaksās par valsts naudu — Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) nesen izsludinājusi implantu iegādes konkursu. Četri kohleārie implanti tiks pirkti šim gadam, četri — nākamajam, informē VOAVA direktores vietnieks Zigurds Lasovskis. Latvijas Bērnu dzirdes centra (LBDC) uzskaitē patlaban ir ap 20 mazo pacientu, kuriem nepieciešami implanti.

Latvijas Ķirurģijas žurnāls Nr3 2003. Sandra Kušķe, Ramona Straume, ilze Klatenberga, Jānis Sokolovs

Agrīnās kohleārās implantācijas nozīme bērna auditori verbālās prasmes attīstībā

Darbā analizēti pacienti (bērni) ar kohleāro implantu, novertējot agrīnas kohleārās implantācijas nozīmi dzirdes dinamikas un verbālās valodas attīstībā

Nedēļa 07.08.2003 ?

Dzirdēt vai palikt kurlmēmam uz mūžu

Latvijā gadā viens bērns no tūkstoša piedzimst ar ļoti smagām dzirdes problēmām, ko var koriģēt vienīgi ar kohleārā implanta palīdzību. Diemžēl implants ir ļoti dārgs – aptuveni 13000 latu. 2004. gada budžetā finansējums tam nav atvēlēts. Pagaidām bērnu dzirdes invalīdu liktenis ir atkarīgs no tā, cik neatlaidīgi un uzņēmīgi ir viņu vecāki, kas dara visu iespējamo, lai savāktu nepieciešamo summu. Santu glāba mammas neatlaidība- lai tiktu pie implanta, viņas māmiņa Inga Čekstere ar Latvijas Bērnu fonda palīdzību atvēra ziedojumu tālruni un sāka vākt ziedojumus.  2000 gadā šādas operācijas veiktas diviem bērniem, 2001.gada - vienam, 2003.gada janvārī -trim, un jūnijā - arī trim. Visos gadījumos vecāki paši maksājuši par implantiem: vieni ieķīlājuši māju un paņēmuši bankā aizņēmumu, citi aizlienējuši no radiem, citi, līdzīgi kā Inga, atvēruši ziedojuma tālruni.

Dienas Bizness 2003 Signe Knipše

Runājiet, es dzirdu

Šogad par labāko Eiropas kompāniju Eiropas biznesa preses asociācija atzinusi dāņu korporāciju William Demant Holding, kura sastāvā lielākā kompānijā ir Oticon. Šis holdings ir pasaulē otrais lielākais dzirdes palīglīdzekļu izgatavotājs. Grupā ir aptuveni 4200 nodarbināto, un ieņēmumi 2002. gadā sasniedza 529 miljonus eiro. Grupas galvenā mītne ir Dānijā, Kopenhāgenā. Kompāniju 20.gadsimta sākumā dibināja Hanss Demants, vēlēdamies palīdzēt savai sievai un citiem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Neatkarīgā Rīta Avīze 15.07.2003 Inga Paparde

Vecāki vēlas dot dēlam dzirdi

Latvijā tikai pieciem bērniem ir veikta īpaša operācija, ievietojot kohleāro implantu, lai viņi dzirdētu un iemācītos runāt. Šādas operācijas valsts neapmaksā, tāpēc – ja vecākiem nav naudas – bērns uz mūžu paliek nedzirdīgs. Divus gadus vecā Andreja Astahova vecāki nolēmuši nepadoties un lūgt līdzcilvēku atbalstu operācijas veikšanai.

Praktiskais Latvietis Nr. 6 2003.

Veiktas sarežģītas dzirdes operācijas

Par kohleārā implanta operācijām stāsta P. Stradiņa KUS direktors Māris Pļaviņš un Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja Ligija Ķīse.

Latvijas Ārsts N.3 2003. Ieva Miķelsone

P.Stradiņa slimnīcā veiktas sarežģītas dzirdes operācijas bērniem

P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcas (KUS) Ausu, kakla un deguna slimību klīnikā janvārī tika veiktas trīs sarežģītas dzirdes operācijas: diviem 3 un 6 gadus veciem zēniem un vienai 5 gadus vecai meitenītei izdarītas kohleārās implantācijas operācijas.

07.03.2003. Diena Kristīne Ciemīte

Ar pastieptu roku pēc dzirdes

Kad uzzināju, ka viņa nedzird, biju šokā, nespēju saprast, kā kaut kas tāds ir iespējams. Kad meitiņa bija pavisam maziņa, pat iedomāties nevarēju, ka viņai kaut kas kaiš. To pamanīju tikai tad, kad Santai Evijai palika pusotra gadiņa. Jutu, ka viņa neatsaucas, ja viņu sauc, nesatrūkstas, ja blakus rej suns, un laikā, kad citi bērni jau sāk izrunāt pirmos vārdus, viņa klusē, — stāsta Inga Čakstere. Kopš pagājušā gada oktobra darbojas ziedojumu tālrunis, kurš tiks slēgts 2.aprīlī, un patlaban ziedojumos mazās Santas Evijas operācijai ir savākti 6000 lati. «Es ceru, ka meitiņu operēs. Daudzi vecāki cer. Es lūdzu palīdzību gan savam bērnam, gan visiem tiem bērniem, kuru vecāki tagad pastieptu roku staigā pa pasauli, lūdzot, lai kāds viņiem palīdz. Tā ir valsts atbildība atrast finansējumu šādām operācijām,» teic I.Čakstere.

Pasaulē šīs operācijas tiek veiktas valsts programmās. Ideālā variantā implanti tiek ievietoti abās ausīs - Vācijā to veic no šī gada. Nīderlandē savukārt ir prakse, ka par vienu implantu samaksā valsts, par otru - vecāki. Latvijā pagaidām pat viens implants daudziem vecākiem un cilvēkiem, kuriem šāda operācija būtu nepieciešama pēc traumām, ir sapnis.

Lauku Avīze 13.02 2003 Rita Ruska

Pateicoties ziedotājiem, puisēns atgūs dzirdi

Rudens pusē vienā no mūsu laikraksta numuriem publicējām aicinājumu palīdzēt nepilnus trīs gadus vecam zēnam Marekam Birulim no Aizputes. Mareks ir nedzirdīgs puisītis, kura vecāki, neskatoties ne uz ko, tomēr nolēma darīt visu, lai mainītu sava mazā dēliņa likteni. Viņi piekrita operācijai, kas Marekam vēlāk dotu iespēju gan dzirdēt, gan runāt. Taču, lai to veiktu, bija nepieciešami deviņi tūkstoši latu — tieši tik daudz maksā kohleārais implants, īpaša ierīce, kas nepieciešama, lai attīstītu valodu un uzlabotu dzirdi. Pārējās operācijas izmaksas sedza slimokase.

Tagad var sacīt, ka noticis brīnums, pat divkāršs brīnums. Mareka vecākiem, pateicoties daudzu jo daudzu cilvēku atsaucībai un dāsnumam, izdevās savākt vajadzīgo naudas summu un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā Marekam Birulim un vēl diviem bērniem — sešgadīgajam Jānim un Madarai, kuru vecāki finansējumu gādāja saviem spēkiem, pat ņemot kredītu,— veikta ļoti gaidītā operācija. Ausu, kakla un deguna slimību klīnikā bērnus operēja ārsts no Bratislavas, viņam asistēja klīnikas vadītāja docente Ligija Ķīse.

Neatkarīgā Rīta Avīze 30.01.2003 Aiva Kanepone

Pie skaņu vārtiem

Pirms nedēļas Stradiņa slimnīcā pirmo soli no nedzirdīgo pasaules spēra trīs bērni – divi puisēni un meitenīte. Nedzirdīgajiem mazuļiem tika ievietots speciāls implants, ar kuru viņi pēc kāda laika varēs dzirdēt tāpat kā dzirdīgie vienaudži.

Operāciju veica slovāku profesors, bet viņam asistēja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja Ligija Ķīse, kas tagad arī pati ir tiesīga veikt šādas operācijas.

Vakara Avīze Vakara Ziņas 27.01.2003 Una Griškeviča

Trīs bērni atgūst dzirdi

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā veikta unikāla operācija. Pasaulē šādu operāciju kohleāro implantāciju -, kas nedzirdīgiem cilvēkiem atkal dod iespēju saklausīt skaņas, veic kopš 1978. gada. Latvijā to pirmo reizi izdarīja 2000. gadā. Toreiz mūsu mediķiem palīdzēja profesors no Vācijas. Arī tagad nedzirdīgos bērniņus operēja viesmediķis - Bratislavas universitātes klīnikas profesors Milans Profants. Viņam asistēja Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja docente Ligija Ķīse.

Valdībā iesniegta valsts investīciju programma ar visiem ekonomiskajiem aprēķiniem - lai šo implantātu apmaksātu valsts. Tas ir ļoti dārgs - 12 tūkstoši latu. Līdz šim visu iesniegto programmu izskatīšana tikusi pārcelta uz nezināmu laiku. Arī Rīgas domes Veselības departaments solījis maksāt par trīs implantātu iegādi, taču nu viss ir noklusis.

Vairāki bērniņi stāv rindā uz šo operāciju. Ķīse komentē: "Ja valsts iedod naudu, mēs viņus esam gatavi operēt kaut vai rīt. Patlaban vēl desmit bērni ir gatavi saņemt implantātu."

Trīsgadīgais Mareks gultā zem segas spēlē datorspēlīti un izskatās visnotaļ aizrāvies. Protams, skaņas viņš nedzird, taču mamma teic, ka puika tomēr jūt kaut kādas vibrācijas un brīžam runā tām līdzi. Māte septembrī izlasījusi Bēthovena (Komponists mūža nogalē zaudēja dzirdi. — U. G.) biogrāfiju, un, iespējams, arī tā palīdzējusi izšķirties par operāciju.

Iveta stāsta, kā sagādāta nauda: "Palīdzēja atsaucīgi cilvēki mūsu Liepājas novadā. Veikalos bijām izlikuši ziedojumu kastītes, sūtīju vēstules uzņēmumu direktoriem."

2002

2001

Literatūra un Māksla Latvijā. 15.11.2001 Gundega Grīnuma

Ja dzirdīgi, redzīgi klusē, lai kurli tad runā!

Vēl viens raksts par vājdzirdīgo sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju.

18.09.2001. Diena Tekla Šaitere

Nevajag žēlot

Māra Ruva stāsta par savu dzīvi. “Vājdzirdība man iestājas 10-12 mēnešu vecumā, bet to konstatēja tikai gada un 8 mēnešu vecumā. Divarpus gadu vecumā nonācu surdologu uzskaitē, sāku macīties runāt un lasīt vārdus no lūpām. Mācījos Rīgas specializētā pagarinatās dienas skolā, kur izglītojās bērni ar valodas traucējumiem, pēc tam gāju parastā Rīgas viduskolā. Iestājos Filologijas fakultātē. Gaja ļoti grūti, jo nebija iespējams, lekciju klausīties un pierakstīt. 3. kursā psiholoģiski “nolūzu” un nokļuvu sanatorijā ar diagnozi veģetīvā distonija. Ja nebūtu vecāku atbalsta un pašas spīta, laikam augstskolu nebūtu beigusi.

12.09.2001. Diena. Māra Ruva

Kas pildīs psihologa lomu?

Esmu dzirdes invalīde kopš dzimšanas, integrējusies sabiedrībā – Dienas interneta versijas www.diena.lv forumos raksta sieviete, kura sevi atklāj ar iniciāļiem MR. “Prakstiski nedzirdu, taču no 12 gadu vecuma lietoju dzirdes aparātu, runāju normāli, lasu no lūpām, zīmju valodu nepārvaldu. Mācījos gan parastā skolā, gan augstskolā, strādāju daudzmaz pieklājīgu darbu. Kam par to būtu jāpateicas? Vecākiem, kuri ziedoja laiku un līdzekļus ārstniecībai, dzirdes aparātiem.