2011. - 2015.
2011. - 2015. gadā publicētie raksti
2015
Māja 18.12.2015 Ilze Zonne
Jaunākās tehnoloģijas labākai dzirdei
Četriem vai pieciem cilvēkiem no simta novērojamas dzirdes izmaiņas – tā liecina pasaules statistika. Kad aktuāla kļūst dzirdes palīglīdzekļu izvēle, jāņem vērā tik dažādi faktori, ka cilvēkam, kurš ar šo jautājumu saskaras pirmoreiz, tie pat īsti neienāk prātā. Arī pastāvīgiem dzirdes palīglīdzekļu lietotājiem ne vienmēr pietiek informācijas par tehnoloģiju augošajām iespējām. Tāpēc ir ļoti būtiski sastapt kompetentus dzirdes speciālistus, lai kopīgi atrastu optimālu risinājumu. Saruna ar ārstniecības iestādes “Dzirdes sistēmas” speciālisti Annu Silantjevu
https://nra.lv/veseliba/159420-veseliba-jaunakas-tehnologijas-labakai-dzirdei.htm
Doctus Nr.10 2015. M.Lapsa
Cilvēks orķestris. DINS SUMERAGS, otorinolaringologs
Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas LOR klīnikas vadītājs DINS SUMERAGS pagūst tik daudz padarīt, ka šķiet — diennakts viņam ir vismaz par stundu garāka nekā citiem. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem vada LOR asociāciju, māca jaunos studentus un uzstājas ar lekcijām. Vēl pagūst taisīt mucas, muzicēt ar savu ansambli Cooper’s Band un producēt klipu uzņemšanu.
Medicine.lv 21.09.2015 Baiba Bicēna
Ģenētiskais kurlums un aklums - Ašera sindroms
Ašera sindroms (Usher syndrome) ir ģenētiska slimība, kurai raksturīgs dzirdes zudums un retinitis pigmentosa - progresējošs redzes zudums un neizbēgams aklums.
Lai gan tā tiek uzskatīta par retu slimību, tā ir biežākais kurluma-akluma kombinācijas cēlonis cilvēkiem. Ašera sindroma sastopamība starp visiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem pacientiem ir 3% līdz 6%. Lai gan jaundzimušo bērnu savlaicīga sijājošā diagnostika ļauj salīdzinoši agri atklāt dzirdes zudumu bērniem, redzes zudums atklājas tikai 5-10 un vairāk gadus vēlāk.
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" izsaka pateicību RSU MF VI kursa studentam, Studentu otorinolaringoloģijas zinātniskā pulciņa biedram Markam Ronim par palīdzību šīs informācijas sagatavošanā, un iesaka nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vecākiem vairāk pievērst uzmanību surdotehnisko palīglīdzekļu lietošanai un bērnu redzes īpatnībām. Dzirdes un redzes traucējumi katra pati par sevi ir liela problēma, bet abas kopā var būt milzīga traģēdija.
https://medicine.lv/raksti/genetiskais-kurlums-un-aklums-asera-sindroms
Latvijas Avīze 14.08.2015 Regīna Olševska
Dzirdes aparāts jāpielāgo
Annas Silantjevas un Guntas Sumeragas konsultācijas dzirdes aparāta lietotājiem.
https://www.la.lv/dzirdes-aparats-japielago
Tautas Veselības Avīze Nr. 8 2015.
Cīnos, jo gribu būt starp veseliem cilvēkiem
Diāna Peiraga ir apbrīnojami vitāla un gudra. Tas nav stāsts tikai par sievieti, kura atguvusi zaudēto dzirdi, bet arī par cilvēku, kuram pirms 35 gadiem ārsti dzemdību nodaļā nepareģoja neko vairāk, kā kļūt par guļošu un nesaprātīgu dārzeni. Intervijā piedalās arī Diānas mamma Nataļja, jo tieši viņas cīņa par meitu ļāvusi izvairīties no drūmajām ārstu prognozēm.
Delfi 23.07.2015 Andra Brikmane
Pirmās pazūd putnu dziesmas. Stāsts par mākslinieci un dzejnieci Rūtu Mežavilku un to, kā sadzīvot ar vājdzirdību.
Par Rūtu Mežavilku izlasīju viņas blogā "Izvēle dzirdēt", kurā viņa raksta par vājdzirdību. Meklējot internetā informāciju, kļūst skaidrs, ka ar rakstīšanu Rūta ir uz "tu", jo viņa ir vairāku grāmatu un lugu autore, tādēļ arī stāsti par savu problēmu - smagu vājdzirdību - viņai padodas spilgti. Šķiet, par dzirdes speciālisti nenovērtē apstākli, ka vājdzirdība ir saistīta ar nepārtrauktu spriedzi - dzirdes bojājumu skartajām cilvēkam visā ikdiena ir viens liels izaicinājums. Vai pie tā var pierast? Kā problēmas eksperte Rūta apgalvo, ka nevar. Lai arī Rūtu sākumā gribēja nosūtīt uz speciālo skolu, taču lasīt meitenīte iemācījās jau četru gadu vecumā un viņas intelektuālais līmenis bija augstāks par to, ko šajā skolā piedāvātu. Tāpēc ceļš veda vispirms uz Rīgas 3.vidusskolu, pēc tam uz Rozentāla mākslas skolā, vēlāk Mākslas akadēmijā.
https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/46245453/
Tautas Veselības Avīze Nr.7 2015. Baiba Bicēna
Sadzirdi un redzi mani!
Šogad 26. jūnijā notika gājiens Helēnas Kelleres Nedzirdīgi neredzīgo dienas atzīmēšanai ar devīzi "Sadzirdi un redzi mani!", kuru rīkoja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība "Redzi mani". Gājiena mērķis bija pievērst uzmanību nedzirdīgi neredzīgo cilvēku situācijai Latvijā. Šo maņu trūkums ir ļoti liela problēma, īpaši, ja tās gadījušās abas reizē. Cilvēkiem, paliekot vecākiem, bieži pasliktinās gan viena, gan otra maņa. Autore uzskata, ka cilvēkiem, kuriem ir pasliktināta dzirde, sākot ar trešo pakāpi, redzes pārbaudei jānotiek regulāri un bez maksas, kā arī viņi jānodrošina ar brillēm. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir nopietnas redzes problēmas, regulāri jāveic dzirdes pārbaudes un viņi jānodrošina ar kvalitatīviem digitālajiem dzirdes aparātiem un implantiem. Kad redze un dzirde būs pasliktinājusies tik ļoti, ka komunikācija ar apkārtējo sabiedrību būs neiespējama, tad jau būs par vēlu.
Neatkarīgā Rīta avīze 29.06.2015.Inga Paparde
Nedzirdīgi neredzīgie: mēs esam
Pasaulē ir apmēram 1,2 miljoni nedzirdīgi neredzīgu cilvēku. "Cilvēki redzi un dzirdi daļēji vai pilnībā var zaudēt gan dažādu ģenētisku sindromu, gan citu slimību un traumu rezultātā. Diemžēl Latvijā nedzirdīgi neredzīgie cilvēki tikpat kā nav apzināti un viņu problēmas praktiski netiek risinātas,"Neatkarīgajai norāda Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.
https://nra.lv/latvija/144092-nedzirdigi-neredzigie-mes-esam.htm
36,6°C Nr.6 2015. La.lv 21.09.2015 Inese Liepiņa
Uzzinām vairāk par kohleāro dzirdes implantu
Kohleārais implants krasi atšķiras no tik ierastā un zināmā dzirdes aparātiņa. Dzirdes aparāts darbojas, stimulējot tos dzirdes resursus, kas cilvēkam vēl atlikuši, bet implants aizvieto nefunkcionējošo orgāna daļu. Kohleārā implanta galvenā indikācija ir nedzirdība. Tā var skart gan bērnus, gan pieaugušos, tāpēc implants der abos gadījumos. Būtiska atšķirība ir tā, ka bez dzirdes funkcijas bērns nespēj apgūt runāšanu, valodu, turpretī pieaugušajam, kurš saslimšanas vai traumas dēļ pēkšņi zaudējis dzirdi, valodas funkcija ir saglabāta un implants dod iespēju atkal dzirdēt. Šā iemesla dēļ tehnoloģija ir īpaši nozīmīga mazajiem pacientiem.
https://www.la.lv/kohlearais-dzirdes-implants
LTV Dienas ziņas 26.06.2015
Rīgas centrā dodas gājienā vājredzīgo un vājdzirdīgo atbalstam
Ar devīzi „Sadzirdi un redzi mani” piektdien notika vājdzirdīgo un neredzīgo biedrības gājiens pa Rīgas centra ielām. Gājiena mērķis – pievērst sabiedrības uzmanību nedzirdīgo un neredzīgo cilvēku situācijai gan vides pieejamības, gan izpratnes jomā.
Ievas Veselība 08.05.2015. Ilze Olšteina
Tagad vēlos dzirdēt visu!
Nedodot lielas cerības, ka dzirdes atgriezīsies, Ilzei Ķuzei (36) pirms Ziemassvētkiem iekšējā ausī ievietoja implantu. Tagad Ilze dzird. Iepriekšējā vakarā pirms intervijas viņa pēc vairaku gadu pārtraukuma pirmo reizi pat uztvēra diktora teikto televīzijā
Latvijas Radio Veselība 7.03.2015 Vita Anstrate
Stradiņa slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu
Sestdien Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu. Ikvienam iedzīvotājam tiek piedāvāta bezmaksas ausu pārbaude un sarunas ar speciālistiem.
Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība 10.03.2015
7. martā Aizputes kultūras namā notika biedrības "Roku Rokā" rīkots labdarības koncerts. Tā apmeklētājus ar aizkustinošu deju priecēja Madara Priedola un Mareks Birulis.
https://www.facebook.com/palliative/videos/782682625161925
LA.lv 6.03.2015 Regīna Olševska
Bezmaksas dzirdes pārbaudes 7. martā
Sestdien, 7. martā, no plkst. 10 līdz 13 P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna slimību klīnikas ambulatorajā daļā (37A korpusā) notiks Dzirdes dienas pasākumi.
Ikvienam būs iespēja veikt bezmaksas dzirdes pārbaudi – audiogrammu – un saņemt ieteikumus par turpmākām padziļinātām pārbaudēm pie speciālista, kā arī uzzināt aktuālāko informāciju par dzirdes profilakses jautājumiem. Slimnīcas ārsti un Rīgas Stradiņa universitātes otolaringoloģijas pulciņa studenti stāstīs par šādām tēmām: auss uzbūve un dzirdes veidošanās, vates kociņu kaitējums, mūzikas klausīšanās austiņās un kaitējums dzirdei, auss nozīme līdzsvara uztverē, vīrusu ietekme uz dzirdi. Savukārt Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” pārstāvji runās par vides pieejamību cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, stāstot par dažādām sadzīviskām problēmām, piemēram, par vājdzirdīga bērna apmācību, kā arī par personisko pieredzi, ko jūt cilvēks, kuram ievietots dzirdes implants.
https://www.la.lv/bezmaksas-dzirdes-parbaudes
LSM 3. marts 2015. Vita Anstrate
Stradiņa slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu
Sestdien Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atzīmē Starptautisko dzirdes dienu. Ikvienam iedzīvotājam tiek piedāvāta bezmaksas ausu pārbaude un sarunas ar speciālistie
„Ģimenes un bērni var šo dienu apmeklēt un uzzināt ļoti daudz tieši par dzirdes profilaksi. Varēs veikt bezmaksas audiogrammas, kas ir dzirdes skrīnings. Attiecīgi speciālisti varēs pateikt, vai ir nepieciešama tālāka konsultācija. Arī Rīgas Stradiņa universitātes studenti būs klāt un stāstīs par visdažādākajiem jautājumiem,” saka Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Šajā dienā arī atsaukušies ir organizācijas „Sadzirdi” dalībnieki. Dalīsies savā pieredzē cilvēki, kuri ikdienā nēsā dzirdes aparātus jeb implantus un, iespējams, arī saskaras ar neizpratni no līdzcilvēku vidus.
LA.lv 2.03.2015
3. martā – Pasaules dzirdes diena. Notiks bezmaksas ārstu konsultācijas
3.martā Pasaules dzirdes dienas ietvaros Mobilais veselības aprūpes centrs nodrošinās bezmaksas otolaringologa un alergologa konsultācijas.
Rīga. 3. marts ir Starptautiskā Dzirdes diena. Mobilais veselības aprūpes centrs (MVAC) sadarbībā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” organizē bezmaksas veselības apskates bērniem.
3. martā, Rātslaukums 1, no plkst. 10:00 – 18:00 atradīsies Mobilais veselības aprūpes centrs, kurā pēc iepriekšēja pieraksta bērniem būs iespēja saņemt bezmaksas otolaringologa un alergologa konsultācijas. Tāpat tiks sniegtas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar vājdzirdību.
https://www.la.lv/3-marta-pasaules-dzirdes-diena-notiks-bezmaksas-arstu-konsultacijas
LSM.lv Ziņu redakcija 2.03.2015
Pasaules dzirdes dienā bērniem būs pieejamas bezmaksas veselības apskate
Trešais marts ir Starptautiskā dzirdes diena, kurā Mobilais veselības aprūpes centrs (MVAC) nodrošinās bezmaksas otolaringologa un alergologa konsultācijas, informēja labdarības organizācija“Ronald McDonald House Charities” (RMHC).
Bezmaksas veselības apskates bērniem būs pieejamas 3.martā Rātslaukumā Rīgā no plkst.10 līdz 18. Tās nodrošinās MVAC sadarbībā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju “Sadzirdi.lv”. Bez apskatēm tiks sniegtas arī konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar vājdzirdību.
Māja 30.01.2015. Rūta Mežavilka
Izvēle sadzirdēt pasauli
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv un invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons aktīviste Baiba Bicēna ir vājdzirdīga. Viņas dzirdes aparāts paslēpts zem matiem. Baiba ir viena no retajiem cilvēkiem Latvijā, kas par šo problēmu runā atklāti, droši un brīvi. «Mana misija ir panākt, lai tiekam sadzirdēti,» saka enerģiskā sieviete. «Un lai mūs nesajauc ar nedzirdīgajiem, kuri saziņai lieto zīmju valodu. Vājdzirdīgajiem tehnoloģiju attīstība mūsdienās ir devusi daudz citu iespēju sazināties un saklausīt pasauli, diemžēl Latvijā par to zina maz.»
https://nra.lv/maja/133540-saruna-izvele-sadzirdet-pasauli.htm
2014
Diena 16.12.2014. Romans Meļņiks
Dzirdēt skaņu niansētāk.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, medicīnas zinātņu doktore Sandra Kušķe uzsver: ja bērns pie skaņām nav radis kopš dzimšanas, tad kopš brīžā, kad saņem dzirdes aparātu, viņam ir jāmāca klausīties, atšķirt katru skaņu, nepartrauktas reizes atkārtojot, ka konkrēta darbība skan tieši tā un ne citādi. Dzirdses aparati ir nepieciešami vidēji 2-3 bērniem uz katriem 1000 dzimušajiem. Vislielākā palīdzība pēdējā laikā tiek saņemta no ABLV Charitable Fondation, kas ļāva 105 bērniem saņemt ļoti modernus dzirdes aparātus.
Ieva 7.11.2014 Līga Blaua
Rudens vēju salaulāti
Šajās dienās Latvijas Televīzija svin 60 gadu jubileju, kas ir svētki arī Dzintrai Švarcei un Jurim Jansonam. Viņi, režisore un televīzijas operators, satikās televīzijā. Uzplauka skaista, pārbaudījumos rūdītas mīlestība. Cēsinieks Juris nāk no tēlnieku Jansonu ģimenes, taču izvēlējās strādāt televīzijā. Dzinta arī bija cēsiniece un spēlēja Tautas teātrī un vēlāk Konservatorijā studēja režiju. Kad piedzima Patrīcija, tā bija liela laime un prieks, bet arī lieli pārdzīvojumi. Patai bija divi gadiņi, kad atklājās, ka bērns nedzird. Ar radinieku palīdzību viņai sagādāja dzirdes aparātu no Kanādas. Vecāki mūžam pateicīgi arī dakterēm Orehovskai un Cinovskai, kā arī Mārupes vidusskolai, kurā Patrīciju pieņēma. Pirms gada Patrīcija bija pirmajā pieaugušo grupā, kurai par valsts līdzekļiem ieoperēja kohleāro implantu
Medicus Bonus nr.19 oktobis- decembris 2014
Visbiežāk pārmantotā ģenētiskā saslimšana – vājdzirdība
Pasaules Veselības organizācija šogad paziņojusi, ka pasaulē vājdzirdīgi ir apmēram 360 miljoni cilvēku (328 miljoni pieaugušo un 32. miljoni bērnu). Eiropā – 71. miljons pieaugušo. Eiropas Savienībā – vairāk nekā 55 miljoni.
Ar paliekošiem dzirdes traucējumiem vecuma līdz 18 gadiem Latvija ir 1200 līdz 1300 bērnu. Vājdzirdību katru gadu konstatē aptuveni trijiem bērniem no 1000 dzimušajiem, lielakoties viņiem ir dzirdīgi vecāki. 2013. gada Bērnu dzirdes centra statistika liecina, ka visvairak paliekoši dzirdes traucējumi konstatēti tiem bērniem, kas bija dzimuši priekšlaikus. Pērn paliekoša vājdzirdība pirmreizēji diagnosticēta 72 bērniem.
Par dažādām dzirdes problēmām un to novēršanu stāsta ārstes Sandra Kušķe un Gunta Sumeraga, kā arī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.
Neatkarīgā Rīta Avīze 23.09.2014 Inga Paparde
Latvijā 1250 bērniņiem nepieciešami dzirdes aparāti.
Pēc Latvijas Bērnu dzirdes centra datiem, pašlaik ir aptuveni 1250 bērnu vecumā līdz 18 gadiem ar paliekošiem dzirdes traucējumiem, kuri dzirdes traucējumu kompensēšanai lieto dzirdes tehniskās iekārtas, tai skaitā dzirdes aparātus. Zīmols “Selga” jau trešo gadu organizē akciju Par īstu bērnību, lai palīdzētu bērniem ar dzirdes traucējumiem. Akcijas laikā no katras pārdotās “Selga” cepumu paciņas viens eirocents tiks ziedots dzirdes aparātu iegādei septiņiem bērniem, kas piedalās akcijā.
https://nra.lv/veseliba/125665-latvija-1250-berniniem-nepieciesami-dzirdes-aparati.htm
Veselība Nr.9.2014 Līva Romane
Sadzirdēt pilsētas trokšņos
Lai pārbaudītu pilsētas un publisko ēku pieejamību vājdzirdīgiem cilvēkiem, talkā žurnālam “Veselība” nāca Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas valdes locekle Baiba Bicēna. Viņa ar dažās stundās eksperimenta laikā piedzīvoto cīnās ik dienu, taču ir pārliecināta, ka kopīgā darbā uzlabojumi būs.
LA.lv 8.09.2014
Izveidota Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv”
Lai aizstāvētu sociāli mazaizsargātās grupas – vājdzirdīgo personu – intereses, 3. septembrī izveidota Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv”. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēta Diāna Ozoliņa.
Dzirdes defekti daudziem traucē pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, mācīties, strādāt, apmeklēt teātra izrādes un citus pasākumus. Mācību iestāžu audzēkņiem netiek nodrošināti teksta pierakstītāja pakalpojumi. Maz zināms par jaunākajiem komunikācijas līdzekļiem un to pielietošanu. Iekārtojot sabiedriskās iestādes, netiek domāts par telpu audiopieejamību. Netiek nodrošināta pietiekama medicīniskā rehabilitācija pieaugušajiem cilvēkiem.
Asociācijas “Sadzirdi.lv” mērķis ir apzināt Latvija dzīvojošās vājdzirdīgās personas, veicināt viņu cilvēktiesību ievērošanu, tiesības pilnvērtīgi dzirdēt, iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē, sekmēt kvalitatīvas un efektīvas rehabilitācijas un ārstēšanas sistēmas izveidi un tās informatīvo pieejamību, kā arī veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību vājdzirdīgo personu problēmu risināšanā.
Asociācija aicina pieteikties cilvēkus, kas ir gatavi iesaistīties biedrības darbībā. Tāpat tiek gaidīti visi Latvijas vājdzirdīgie cilvēki, vājdzirdīgo bērnu vecāki, radi un draugi, lai sniegtu informāciju par pieejamo atbalstu un kopā veidotu dzirdīgu un konkurētspējīgu sabiedrību.
https://www.la.lv/izveidota-latvijas-vajdzirdigo-atbalsta-asociacija-sadzirdi-lv
Māja 20.06.2014 Ilze Zonne
Dzirdes kvalitāte un dzīves kvalitāte
Kas ir sensoneirālā, konduktīvā un konduktīvā vājdzirdība, trokšņi ausīs, un kā izvēlēties dzirdes aparātus un tos pielāgot.
Neatkarīgā Rīta Avīze 26.05.2014 Ilze Zonne
Dzirdes pārbaude
Der ieklausīties agrā bērnībā slimības dēļ redzi un dzirdi zaudējušās amerikāņu rakstnieces, skolotājas un sabiedriskās darbinieces Helēnas Adamsas Kelleres (1880–1968) atziņā: «Redzes traucējums nošķir cilvēku no lietām, bet dzirdes traucējums – cilvēku no cilvēka.
Ārstniecības iestādes Dzirdes sistēmas speciālisti ik dienu sastopas ar cilvēkiem, kurus piemeklējis lielāks vai mazāks dzirdes zudums. Viņu vidū ir gan seniori, gan bērni, gan cilvēki darbspējīgā vecumā. Pirmais solis ceļā uz problēmas risinājumu ir dzirdes pārbaude.
https://nra.lv/veseliba/118038-dzirdes-parbaude.htm
Tautas Veselības Avīze Nr. 8
Selga dāvina dzirdi
14000 eiro septiņu bērnu dzirdes aparātu iegādei šogad savākti saldumu ražotājas AS Staburadze zīmola Selga rīkotājā labdarības akcijā “Par īstu bērnību”, kas notiek jau trešo gadu.
Tautas Veselības Avīze Nr. 3 2014 Anda Leiškalne
Sadzirdēt cilvēkus un putnus
“Es klausos un beidzot skaidri sadzirdu putnu balsis, pirmajā laikā pēc kohleārā implanta pieslēgšanas sāku dzirdēt visapkārt skanošās sarunas, kā izslāpusi klausījos runāto uz ielas, veikalos,” priecīga par jaunajām dzirdes iespējām ir Patrīcija Jansone.
Patrīcija, kura nedzird pēc bērnībā pārciestas stafilokoku infekcijas, bija pirmajā pieaugušo grupā, kurai implantu operāciju apmaksāja valsts.
Māja 12.03.2014 Ilze Zonne
Attīstās dzirdes zuduma kompensācijas iespējas
Otolaringologs Kaspars Peksis stāsta par dzirdes kauliņa problēmām, dzirdes aparātiem un dzirdi atjaunojošajām operācijām.
TVNET 12.01.2014 Santa Kvaste
Mareks, divreiz piedzimis
Mareks Birulim decembra sākumā palika 14 gadi. Jau puikas trīs nedēļu vecumā vecāki saprata, ka viņš nedzird. Portāls TVNET lūdza Mareka mammu Ivetu dalīties pārdzīvotajā.
Sākumā Mareks sāka lietot parastos dzirdes aparātus. Mareks visu laiku nēsāja cepurīti, jo citādi rāva nost dzirdes aparātus. Kad viņam bija 2,5 gadi, ģimene saņēma informāciju, ka ir iespēja veikt operāciju. Bija nepieciešami 12300 latu. Tajā laikā valsts neapmaksāja implantus. Vajadzēja sākt vākt ziedojumus. Pēc operācijas Mareks pirmās skaņas sāka atdarināt ļoti ātri, jau pēc mēneša. Viņam process - klausīties, sadzirdēt, atpazīt skaņu un runāt - sākās vienlaicīgi. Tagad Mareks mācās parastā skolā Aizputē.
https://www.tvnet.lv/5251154/mareks-divreiz-piedzimis
Talsu vēstis 10.01.2014 Elīna Lāce
Alisei savā Brīnumzemē jāmācās dzīvot dzirdot
Par Jogitas, Alises un Mārtiņa Kirsanovu ģimeni. Kamēr Alise bija zīdainītis, vecākiem pat prātā neienāca, ka vinu meitiņai ir dzirdes problēmas. Kad mazajai bija divi gadini, bet valodiņa neattīstījās, radās bažas par nopietnu vājdzirdību.
2013
TVNET 3.decembris 2013 Baiba Bicēna
Gribam dzirdēt, klausīties mūziku un sarunāties!
Vecāku cīņa par bērnu valodu, implanti, FM sistēmas, tulki-ātrrakstītāji, informācijas trūkums, labdarības pasākumi, starptautiskās organizācijas un Sandras Kušķes viedoklis - par to visu šajā rakstā.
https://www.tvnet.lv/5268352/gribam-dzirdet-klausities-muziku-un-sarunaties
Izglītība un Kultūra 26.09.2013 IK informācija
Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolai uzdāvinātas dzirdes aparātu palīgierīces
FM sistēmas 12000 latu vērtībā skolai uzdāvināja Roberts Mēlanis no Vācijas.
2012
TVNET 3.12.2012
Ārste: vājdzirdība var piemeklēt ikvienu
Dzirde bērnam sāk funkcionēt jau ar 21. grūtniecības nedēļu un turpina attīstīties līdz pat divu gadu vecumam, kad bērna subjektīvās reakcijas sasniedz normas robežas, t. i., tā nav zemāka par 15 dB (decibeliem), tā saucamajās «runas pamatfrekvencēs». Daba cilvēkam devusi iespēju labi dzirdēt līdz 40-50 gadu vecumam, pēc tam dzirdei ir tendence pasliktināties, tas, protams, var notikt krietni ātrāk vai ievērojami vēlāk, jo atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem: dzīvesveida, vispārējā veselības stāvokļa, galvas traumām, pārāk skaļu trokšņu ietekmes darbā vai sadzīvē, kā arī dažādām blakusslimībām.
No vājdzirdības diemžēl nav pasargāts neviens. «Pie manis uz konsultāciju bija ieradusies kāda jauna meitene, kura visu mūžu bijusi dzirdīga. Ziemā dodoties uz augstskolu, bija paslīdējusi uz nenotīrītas ielas un krītot apdauzījusi galvu. Traumas rezultātā jaunā sieviete tagad ar vienu ausi ir pilnīgi nedzirdīga. Tādu gadījumu ir daudz,» atklāj Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.
https://www.tvnet.lv/5536451/arste-vajdzirdiba-var-piemeklet-ikvienu
Kopsolī Nr. 12 decembris 2012
Par kohleāro implantāciju
Lasītāja jautājums par implantiem. Nedzirdīgo organizāciju attieksme pret implantiem ir vai nu noraidoša, vai neitrāla. Viedokli par to pauž arī LNS prezidents Arnolds Pavlins, kurš uzskata, ka tā ir kropļojoša operācija, un Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.
TVNET 25.11.2012
Palīdzība vajadzīga ne tikai manām ausīm!
Šoruden pērkot Selgas cepumus, katrs var palīdzēt vājdzirdīgajiem bērniem. Kampaņu "Par īstu bērnību" atbalsta arī stiliste Dana Dombrovska, kura intervijā portālam TVNET pastāstīja, ko viņa, būdama gandrīz kurla, pārdzīvojusi.
Dana dzirdi zaudēja aptuveni sešu ar pusi gadu vecumā pēc pārslimota meningīta. Ģimene bija noskaņota darīt visu, lai viņa varētu dzīvot normālu pilnvērtīga cilvēka dzīvi. Skolas laikā Danai nācās piedzīvot nepatīkamus uzrakstus uz tāfeles, piemēram, "kurlā Dana". Viņu arī izsmēja par lielo dzirdes aparātu, kas bija jānēsā. Sākumā Dana mācījās parastā pamatskolā, taču vēlāk pati nolēma doties uz specializēto skolu, domājot, ka tur atradīs savu identitāti. Tomēr tas nenotika. Dana apguva šuvējas prasmes, taču divu gadu laikā pasliktinājās balss iemaņas, jo tur sarunājās žestu valodā, runāja ļoti minimāli. Viss bija pakārtots, lai nebūtu jārunā. Vājdzirdīgo skolā Dana saprata, ka viņai vajadzīgi tādi, kuri runā, lasa grāmatas.
Dana uzskata - ja ir kaut mazākā iespēja, labāk iet grūtākos ceļu, jo tas atmaksāties ilgtermiņā. Tagad dzirdes implants viņai palīdz atslābt un "neurbties" sarunu biedra lūpās.
https://www.tvnet.lv/5539601/palidziba-vajadziga-ne-tikai-manam-ausim
Ievas Veselība 09.11.2012 Liena Britāne
Vājdzirdība ir Patrīcijas liktenis
Patrīcija Jansone savu vājdzirdību nekad nav uzskatījusi par zīmogu un slogu. Tā viņai vienkārši ir. Kā gaiss, kuru elpojam. Kā pēc nakts seko rīts. Kā pēc rudens iestājas ziema. Vājdzirdību Patrīcijas konstatēja divarpus gadu vecumā.
Mans mazais Nr.11 2012 Ērika Bērziņa
Foršais tētis
Rolands ir pozitīvs, smaidīgs un ļoti gādīgs tētis savām meitiņām. Lielākajais meitai Kristiānai vājdzirdību konstatēja divu gadu vecumā, līdz gada vecumam vecāki nenojauta, ka arī mazākā meita viņus nedzird. Katru otro mēnesi ģimene mēro ceļu no Saldus uz Rīgu, lai meitenes vestu uz kārtējo pārbaudi Bērnu dzirdes centrā.
Par Ingas un Romāna Svalbju ģimeni, kurā abām meitām ir ģenētiski iedzimta vājdzirdība. Lai dabūtu kvalitatīvākus dzirdes aparātus, meitenes piedalās “Selgas” cepumu kampaņā,
TVNET 17.10.2012
Uz «Selgas» cepumiem drukās vājdzirdīgo bērnu vārdus
Nolūkā vākt līdzekļus vājdzirdīgu bērnu atbalstam saldumu ražotājs AS «Laima» sācis īpaša dizaina cepumu sērijas ražošanu, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova.
Uz īpašās sērijas «Par īstu bērnību» cepumiem ierastā nosaukuma «Selga» vietā nodrukāti to astoņu vājdzirdīgo bērnu vārdi, kuru dzirdes uzlabošanai uzņēmums vāc līdzekļus.
«Uzstādot jaunu cepumu formas spiedēju jeb rotoru un mainot ierasto «Selgas» dizainu, vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību bērniem ar dzirdes problēmām. Tā ceram palīdzēt Lainei, Endijam, Elizabetei, Linardam, Artūram, Emīlam, Antonam un Alisei atgūt pilnskanīgu dzirdi,» sacīja «Laimas» valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.
Kā ziņots, oktobrī tiek sākta kampaņa līdzekļu vākšanai bērniem ar dzirdes traucējumiem, plānojot ar īpašas «Selgas» cepumu sērijas pārdošanu ziedot 12 000 latu dzirdes aparātu iegādei.
Kopumā tiks saražoti 1,2 miljoni labdarības kampaņas «Par īstu bērnību» cepumu paciņu. Tirdzniecības vietās tās būs pieejamas oktobrī un novembrī un būs pazīstamas pēc īpašas uzlīmes. Iegādājoties šos cepumus, iedzīvotāji kampaņai ziedos vienu santīmu. Ja saziedotā summa tomēr nebūs pietiekama dzirdes aparātu iegādei, «Staburadze» no saviem līdzekļiem segs trūkstošās izmaksas.
Sadarbībā ar Latvijas Bērnu dzirdes centru dzirdes aparātus bērni saņems līdz gada beigām.
https://www.tvnet.lv/5548710/uz-selgas-cepumiem-drukas-vajdzirdigo-bernu-vardus
Ieva 10.10.2012 Aiva Kanepone
Dana mācās nelidot
Dana Dombrovska nupat kļuvusi par vēstnieci akcijai, kuras laikā ar cepumiem Selga vāks līdzekļus vajdzirdīgajiem bērniem, lai iegādātos digitālos dzirdes aparātiņus.
TVNET 2.10.2012.
Iepazīsties ar bērniņiem, kuriem Tu vari palīdzēt
Ar īpašu Selgas cepumu sērijas izdošanu tiek sākta kampaņa Par īstu bērnību. Kampaņas mērķis ir rosināt sabiedrību pievērst uzmanību bērniem ar dzirdes problēmām un vienlaicīgi palīdzēt bērniem atgūt pilnskanīgu dzīvi. Jau šogad astoņi vājdzirdīgi bērni saņems īpaši pielāgotus digitālus dzirdes aparātus. Nopērkot īpašās sērijas Selgas cepumu paciņu, ikviens Latvijas iedzīvotājs būs iesaistījies kampaņā Par īstu bērnību un palīdzējis bērniem atgūt pilnskanīgu dzīvi. Šie bērni ir Endijs, Elizabete, Artūrs, Emīls, Antons, Alise un citi.
https://www.tvnet.lv/5552929/iepazisties-ar-berniniem-kuriem-tu-vari-palidzet
TVNET 2.10.2012.
Cepumi Selga atbalstīs bērnus ar dzirdes problēmām
Ar īpašu Selgas cepumu sērijas izdošanu tiek sākta kampaņa Par īstu bērnību. «Vēlamies rosināt sabiedrību pievērst uzmanību bērniem ar dzirdes problēmām un vienlaicīgi palīdzēt bērniem atgūt pilnskanīgu dzīvi,» kampaņas mērķi raksturo Rolands Gulbis, AS Laima un AS Staburadze valdes priekšsēdētājs.
Selgai ir svarīgi, lai visiem bērniem būtu laimīga bērnība. Tāpēc tiek sākta kampaņa Par īstu bērnību un jau šogad astoņi vājdzirdīgi bērni saņems īpaši pielāgotus digitālus dzirdes aparātus. Nopērkot īpašās sērijas Selgas cepumu paciņu, ikviens Latvijas iedzīvotājs būs iesaistījies kampaņā Par īstu bērnību un palīdzējis bērniem atgūt pilnskanīgu dzīvi.
Dzirdes traucējumi kavē bērna attīstību, tāpēc dzirdes aparātu kvalitāte un pielāgojamība konkrētā bērna vajadzībām ir īpaši svarīga. Sadarbībā ar Latvijas Bērnu dzirdes centru esam izpētījuši, kādi dzirdes aparāti katram no astoņiem bērniem nepieciešami, noskaidrotas iegādes iespējas un izmaksas. Dzirdes aparātus bērni saņems līdz gada beigām.
Kopumā tiks saražotas 1 200 000 labdarības kampaņas Par īstu bērnību cepumu paciņas. Tirdzniecības vietās visā Latvijā Selgas paciņas būs pieejamas oktobrī un novembrī, un tās būs pazīstamas pēc īpašas uzlīmes.
https://www.tvnet.lv/5552935/cepumi-selga-atbalstis-bernus-ar-dzirdes-problemam
36,6°C Nr.6 Maija Krekle
Ivandes Kaijas aizlauztie spārni
Par rakstnieci un sabiedrisko darbinieci Ivandi Kaiju, kura bija vājdzirdīga, bet nodibināja Latvijas sieviešu Zelta fondu.
Diena 22.05.2012. Diāna Kārkliņa
Ausis, tehnoloģijas un brīnumi
Evita Dūdare ir viena no dažiem dzirdes akustiķiem Latvijā un profesijā sasniegusi apogeju
«To nevar apgūt nevienā augstskolā, tikai ar pieredzi. Jau tad, kad pirmoreiz pieslēdzu pacientu pie aparātiem, redzu, vai no dzirdes aparāta viņam būs jēga vai nebūs,» saka Evita Dūdare (39), kura ir viena no tikai dažiem dzirdes akustiķiem Latvijā. Šajā arodā viņa nostrādājusi jau 18 gadu, tos visus – Latvijas Bērnu dzirdes centrā. Dzirdes akustiķis veic dzirdes protezēšanu pacientiem, kam konstatēts dzirdes zudums, – pielāgo, regulē un programmē dzirdes aparātus un implantus. «Noņemu auss nospiedumu, lai izgatavotu speciālu auss ieliktnīti, tur vajadzīga slīpēšanas prasme,» Evita stāsta par dzirdes aparātu pielāgošanu katra cilvēka fizioloģijai. Latvijas Bērnu dzirdes centrā (LBDC) Evita nonāca uzreiz pēc Rīgas 1. medicīnas skolas. Centram tie bija pirmie pastāvēšanas gadi, un ar dzirdes aparātiem un pārslodzi cīnījās viens pats darbinieks, kas sākumā Evitu apmācīja, bet jau drīz aizbrauca strādāt uz ārzemēm, atstājot jauno pēcteci vienu. Evitu LBDC aizsūtīja mācīties uz Vāciju, un dažādu kursu apmeklēšana Dānijā, Austrijā, Čehijā, Šveicē viņai joprojām ir regulāra.
https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/ausis-tehnologijas-un-brinumi-13948115
Doctus Nr.4. 2012. Vija Vāvere
Stradiņos dzimusī
Saruna ar Paula Stradiņa Otorinolaringoloģas jeb ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāju, asociēto profesori Ligiju Ķīsi. Ligija ir profesora Ernesta Gaudiņa krutmeita, tāpēc par specialitāti nenācies ilgi galvu lauzīt. 2000. gadā profesore Ķīse kļuva par pirmo ķirurģi Latvijā, kas veica kohleāro implantu operācijas. Dzirdes kvalitāte ir svarīga jebkura vecumā. “Pirms kāda laika ievietojās dzirdes implantu 72. gadus vecam kungam. Bērni sakrāja naudu un viņam to uzdāvināja” – stāsta Ķīse.
2011
Māja 25.11.2011. Ilze Zonne
Dzirdes problēmas risinot
Statistika rāda, ka cilvēkiem pilsētās dzirde ir sliktāka nekā laukos un attīstītās valstīs – sliktāka nekā trūcīgās, vārdu sakot – kur lielāks fona troksnis, tur vājāka dzirde. Netrūkst arī citu cēloņu, kas noved pie vājdzirdības, un nevienu no tiem nevajadzētu ignorēt. Sauna ar otorinolaringologu, klīnikas Headline vadītāju Kasparu Peksi.
Veselība Nr. 6 2011. Ērika Timšāne
Dzīvot tik ātri, lai paspētu
Garām braucošu automašīnu rūkoņa, putnu čivināšana tuvēja piemājas kokā un pat čuksti – visu to Baiba Bicēna bērnībā dzirdēja. To, ka šīs skaņas kļūst arvien klusākas un klusākas, viņa sākotnēji nemaz nepiefiksēja – izradās, dzirdes nerva deģenerācija notiek lēni un nemanāmi. Tuvinieki dzirdes pasliktināšanos pamanījusi vien tad, kad meitene jau mācījusies trešajā klasē.
Šobrīd Baiba strādā “Apeironā”, bet paralēli darbam izveidojusi forumu vājdzirdīgo bērnu vecākiem portālā “Cālis”. Diezgan nopietnā līmenī Baibu interesē tūrisms – ar vienlīdz lielu prieku viņa apceļo gan latviju, gan citas valstis. Arī Rīgā Baiba prot atrast un izstaigāt daudzas interesantas vietas, kuras citi pat nepamana.