1996. - 2000.
1996.- 2000. gadā publicētie raksti
2000
1999
Kopsolī 1999 Māra Ruva
Paldies mammai par to, ko citi neredzēja
Māra Ruva pastāsta par saviem bērnības un skolas gadiem, dzirdes aparātiem, dažādām problēmām un mēģina ieteikt šo problēmu risinājumus. Taču vislielākais paldies sakāms mammai, kura atteicās no aktīvas sabiedriskās dzīves un kļuva par audzinātāju, logopēdu, mājskolotāju un psihologu vienā personā. "Kad pirmo reizi gāju uz veikalu, mamma iepazīstināja mani ar pārdevējām. Pirms 5. klasē ierados jaunajā skolā, viņa skolotājiem izskaidrojusi manas dzirdes īpatnības, lūgusi arī manus jaunos klasesbiedrus mani saprast. Runājusi ar pagalma bērniem, lai viņi mani pieņemtu ar visu manu nedzirdēšanu."
Māra atskatās uz pagātnē piedzīvoto un analizē notiekošo šodienas acīm
Kopsolī Nr. 19/20 1999. Ina Grantiņa
Par vājdzirdīgo cilvēku īpašo situāciju sabiedrībā
Vai dzirdīgam cilvēkam ienāk prātā, cik mūsdienu pasaule ir nepiemērota cilvēkam ar pavājinātām dzirdes spējām? Radioziņojumi stacijās un lidostās - bez pienācīgas vizuālās informācijas, stiklotās sienas uzņemšanas telpās, kuras vājdzirdīgam cilvēkam neļauj saklausīt cilvēka, kurš jūs apkalpo, balsi. Ļoti populāra ieražas (īpaši ārstniecības iestādēs) uzaicināt pacientu pie sevis kabinetā, neatverot durvis (par to, ka pienākusi kārta, var tikai nojaust pēc tā, ka visi klātesošie sāk grozīt galvas, brīnoties, kāpēc neviens neiet iekšā).
Dažādas situācijas, to analīze un ieteikumi šajā rakstā.
Kopsolī Nr.11/12 1999. Baiba Bicēna
Māra
Izrādās, ka neklātienē Baiba ar Māru Ruvu "sastapusies" jau sen - preses izdevumos lasot viena otras rakstus. Taču klātienē viņas satikušās pavisam nesen.
Māra jau pirms kādiem desmit gadiem bija ieradusies Nedzirdīgo biedrībā un toreiz runājusi ar Jāni Barisu. Interesējusies, vai te ir vai varētu būt kāda grupa tiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem cilvēkiem, kuri zīmju valodu neprot. Saņēmusi atbildi, ka tādas grupas nav, viņa vairs uz biedrību nenāca.
Tomēr tagad viņa atkal ir klāt: nu jau ieguvusi augstāko izglītību un nodibinājusi ģimeni.
Jums, kolēģi! Nr.1 1999. Ilze Dobele, Sandra Kušķe
Prelinvālās vājdzirdības ietekme uz valodas attīstību
Latvijas Bērnu Dzirdes centrā reģistrēts 1100 vājdzirdīgu bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Bērni, kam nepieciešama intensīvā terapija jaundzimušo periodā, ir vājdzirdības riska grupā. 10-15% bērnu, kam skolā pārbauda dzirdi skrīningtestu laikā ir pazemināta dzirde. Agrīna dzirdes traucējumu korekcija aizsargā bērnu tiesības. Pievēršot lielāku uzmanību dzirdei bērna vecumā un apzinoties vājdzirdības un kurluma kritisko ietekmi uz bērna intelektuālo attīstību, tā ir atbildība par bērna dzīves kvalitāti.
Runa, kas normāli dzirdīgam bērnam veidojas ļoti viegli, vājdzirdīgam bērnam ir lielu pūļu un darba rezultāts. Bērnam, kam grūti apgūt valodu, ir ievērojamas grūtības runāt, lasīt, rakstīt. Maksimāli pieļaujamais dzirdes zudums bērnam ir 15 dB. Pieaugušajam nav nepieciešams dzirdēt visas skaņas, lai saprastu teikto, tāpēc 15 dB zudumu dažkārt pat nepamana. Turpretī bērnam, kas mācās runāt, ir svarīgi dzirdēt katru skaņu. Valstij jābūt skrīningprogrammai riska grupu dzirdes izvērtēšanai, vājdzirdīgu bērnu apmācības un rehabilitācijas programmām.
1998
15.06.1998 Dina Kleinšmite
Pacienti visur ir līdzīgi
Pagājušajā nedēļā Liepājā viesojās Lundas (Zviedrijā) universitātes klīniskās logopēdijas pasniedzēja Kristīna Draviņa, kura izstrādā audiologopēdijas mācību plānu Latvijas Medicīnas akadēmijas maģistrantūrai. Līdz šim klīnisko logopēdiju Latvijā vispār nevarēja apgūt. Radušies kontakti arī ar Liepājas Pedagoģiskās augstskolas logopēdijas speciālistiem. Viņa lasīja lekciju Speciālās pedagoģijas un logopēdijas katedras studentiem un praktizējošiem logopēdiem par logopēdiskā darba organizāciju Zviedrijā. LPA Pedagoģijas un psiholoģijas katedras logopēdijas studiju programmas direktore Baiba Trinīte atzīst, ka zviedru likumdošana ir diferencētāka, bet Latvijā, attiecībā uz cilvēkiem, kuriem ir runas un dzirdes traucējumi, tā ir vispārīga. Tā paredz tiesības uz logopēda palīdzību, atsevišķi neizdalot diagnozes.
B.Trinīte pastāstīja par to, kā vājdzirdīgie bērni dzīvo Liepājā. Galvenā problēma ir tā, ka šie bērni netiek apzināti. Nav arī pietiekoši daudz informācijas, kur bērniem meklēt palīdzību, tādas iespējas netiek reklamētas. Ja vājdzirdība nav ļoti izteikta, bērni apmeklē parastās skolas, bet tur viņiem sniegtā palīdzība nav speciāla. Ir vājdzirdīgi bērni, kuriem vājdzirdība nav konstatēta. To reizēm var atklāt, pamanot, ka bērnam ir sliktas sekmes, slikta uzvedība.
Lauku Avīze 21.03.1998 I. Serdāne
Vai tu labi dzirdi?
Ārsti ausu slimību klīnikā Stradiņa slimnīcā ir apguvuši dažas tādas dzirdes atjaunošanas metodes, par kurām pirms pāris gadiem pat nerunāja. Par jaunumiem ausu slimību ārstēšanā stāsta klīnikas vadītāja medicīnas zinātņu doktore Ligija Ķīse.
24.02.1998 Linda Štokmane
Nedzirdīgi neredzīgajiem par maz palīdz
Četras dienas Rīgā notika seminārs "Nedzirdīgi neredzīgie cilvēki Latvijā un Zviedrijā". Seminārs notika ar Ziemeļvalstu Ministru padomes atbalstu, tajā piedalījās gan dažādas ar redzes un dzirdes invalīdiem saistītas organizācijas, gan šo bērnu - invalīdu vecāki, kā arī paši nedzirdīgi neredzīgie no Latvijas un Zviedrijas. Latvijā šobrīd apzināti 38 pieaugušie un 8 bērni. Salīdzinājumam - Zviedrijā ir ap 1200 pieaugušo un 450 bērnu. Jau 1959. gadā Zviedrijā tika nodibināta nedzirdīgi neredzīgo biedrība. Viņi bez maksas saņem tulka un pavadoņa pakalpojumus. Viņu rīcībā ir arī datori un teksta telefoni, kas pieļauj komunikāciju.
Neatkarīgā Rīta avīze Latvijai 17.02.1998. Inga Paparde
Sāk apzināt dzīves pabērnu problēmas
Latvijā ir vairāk nekā 40 cilvēku, kuriem ir kombinēti dzirdes un redzes traucējumi. Reālais šo cilvēku skaits Latvijā nav zināms. Lai apzinātu nedzirdīgos un neredzīgos cilvēkus, vakar Rīgā sākās Latvijas, Dānijas un Zviedrijas organizēts seminārs "Nedzirdīgie un neredzīgie cilvēki Latvijā un Zviedrijā". Arvien lielāks skaits valstu uzskata, ka šiem cilvēkiem jābūt atsevišķai invaliditātei. Zviedrijā ir 1200 nedzirdīgi neredzīgo cilvēku, kuru aprūpi finansē no valsts līdzekļiem. Seminārs noritēs četras dienas, noslēgumā tiks izstrādāti priekšlikumi nedzirdīgo un neredzīgo invalīdu identificēšanai un integrēšanai sabiedrībā.
Diena 17.02.1998 Dace Plato
Nedzirdīgi neredzīgajiem jāvelta īpaša uzmanība
Pēc LM datiem, Latvijā ir 38 pieaugušie un 8 bērni, kuriem ir gan redzes, gan dzirdes traucējumi. Atšķirībā no Zviedrijas, mūsu valstī šie cilvēki nav izdalīti kā atsevišķa sociāla grupa, lai gan viņu problēmas ir daudz smagākas. Zviedrijas Speciālās izglītības aģentūras projekta vadītāja Hannele Sundberga semināra atklāšanā pirmdien uzsvēra, ka arvien vairāk valstu šiem cilvēkiem piešķir īpašu invaliditātes grupu. Par savu pieredzi un izjūtām, kādas rodas cilvēkam, kurš neredz un nedzird, seminārā stāstīja Zviedrijas Nedzirdīgi neredzīgo apvienības apvienības priekšsēdētāja Jane Eriksena. Viņa spēj sazināties ar tulka palīdzību, kura teikto nolasa taktili, turot viņa roku.
1998
Kā izārstēt kurlumu
Mičiganas universitātes ASV zinātniekiem ar gēnu inženieriju izdevies izaudzēt vidusauss šūnas, kuru trūkums ir viens no galvenajiem kurluma cēloņiem. Speciālisti uzskata, ka atklājums ir milzīgs solis kurluma ārstēšanā, jo jaunā tehnoloģija nākotnē daudziem cilvēkiem ļaus atgūt dzirdi bez sarežģītas operācijas.
1997
Diena 8.12.1997 Agita Bērziņa
Sandijs ieiet skaņu pasaulē
Deviņgadīgais Sandijs ir pirmais pacients Baltijas valstīs, kam izdarīta iekšējās auss protēzes jeb kohleārā implanta operācija. Tā veikta septembra vidū Vācijā Bohumas pedagoģiski audioloģiskā centra un Latvijas Bērnu dzirdes centra sadarbības ietvaros.
Rīgas Balss 10.1997. Līna Andermane
Bez optimisma nevar - ir jādzīvo
Raidījumus "Programma nedzirdīgajiem" un "Invalīdi sabiedrībā" reizi mēnesī var vērot LTV2 programmā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem abi raidījumi reitinga tabulā pakāpušies krietni vien augšup. Tas liecina, ka šo raidījumu veidotāja Viktorija Žarina ir izraisījusi sabiedrībā interesi par invalīdiem un viņu problēmām. Šie raidījumi nav domāti tikai invalīdiem, bet gan visiem. Un to galvenais mērķis ir likt veselajiem cilvēkiem paskatīties uz tiem, kam liktenis vai dzīve kaut ko atņēmusi, redzošām acīm.
Jums, Kolēģi! Nr.8 1997 Margarita Vitkovska
Otoloģisko slimnieku mūsdienīga aprūpe
Pagājušā gada beigās, otoloģijai atdaloties no ķirurģijas un rinolaringoloģijai - no internās medicīnas, izveidojās otorinolaringoloģijas specialitāte, kurā apvienotās izmeklēšanas metodes, konservatīva un ķirurģiska ārstēšana. Šogad AML P.Stradiņa klīniskās slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā atzīmē Otoloģijas centra 20 gadu jubileju. Šo nodaļu izveidoja prof. E.Gaudiņš un nodaļas vadītāja G.Akatova.
Diena 21.04.1997. Baiba Bicēna
Replika pēc konferences
Nezinu, vai konferencē "Masu mediji un pilsoniskā sabiedrība" bija ieradies arī kāds no Latvijas invalīdu izdevumu pārstāvjiem. Šobrīd ir četri tādi specifiski izdevumi, divas TV pārraides, divi radioraidījumi. Sabiedrība gaužām slikti informēta par to eksistenci. Grūti iedomāties starptautisko notikumu komentētāju, kurš regulāri nelasītu nozīmīgākos ārvalstu preses izdevumus, nezinātu vismaz piecdesmit valstu prezidentu vai premjerministru vārdus. Kur derētu sporta žurnālists, kurš domātu, ka hokeju spēlē ar basketbola bumbu? Baidos, ka nopietnā redakcijā tādus nezinīšus ilgi noturētu. Bet kā lai komentē faktu, ka pēdējo trīs gadu laikā Latvijas presē nedzirdīgie vismaz trīs reizes sajaukti ar neredzīgajiem? Un cik nav gadījies sastapties ar tādiem žurnālistikas speciālistiem, kuru pienākumos ietilpst sociālo jautājumu atspoguļošana, kuri no četriem speciālajiem izdevumiem zina labi ja divus, un tos pašus nelasa? Un nezināšanas dēļ "mēdīkļos" dominējošās tēmas sociālajos jautājumos ir gandrīz tikai informācijas par piketiem un protestiem, par atsevišķiem pasākumiem ar sensācijas piegaršu, dažreiz parādās arī kādu amatpersonu izteikumi. Nepietiekami tiek rakstīts par medicīnisko un sociālo rehabilitāciju (piedevām tās bieži tiek jauktas), trūkst ziņu par invalīdu tūrismu, maz tiek rakstīts par invalīdu sportu. Paralimpiskās spēles tiek jauktas ar Speciālo olimpiādi, ja vien vispār zina par to pastāvēšanu.
Jums, kolēģi! Nr.2 1997. Sandra Kušķe
Slimības un sindromi, kas kombinējas ar sensorineirālu vājdzirdību
Šos sindromus nosacīti var iedalīt divās lielās grupās: 1) ģenētiski pārmantotie; 2) embrioģenēzes traucējumi. Pēdējās var iedalīt 8 lielās grupās: 1) Kraniofaciālās un skeleta attīstības anomālijas; 2) Acu slimības; 3) Ādas slimības un pigmenttraucējumi; 4) Nervu sistēmas slimības; 5) Kardivaskulārā slimība; 6) Endokrīnās un vielmaiņas slimības; 7) Nieru slimības; 8) Hromosomu anomālijas.
Jums, Kolēģi! Nr.2 1997. Inese Gžibovska
Ototoksicitāte
Bieži ir gadījumi, kad var bŗīnīties vai pat dusmoties: kāpēc ir lietoti ototoksiski medikamenti, ko ir ņēmis vērā ārstējošais ārsts, tos izrakstot. Piemēram, neirosensoras vājdzirdības slimnieks, kurš iet masu skolā un nēsā dzirdes aparātu, strutaina vidusauss iekaisuma gadījumā saņēmis gentamicīnu. Šādus piemērus var minēt daudz. Ciniski izsakoties, varētu uzrakstīt instrukciju- “Masveida invalidizācija”. Rakstā uzskaitīti daudzi ototoksiskie medikamenti.
Jums, Kolēģi! N.2 1997. Valdis Folkmanis
Bērnu ar dzirdes traucējumiem rehabilitācijas taktika un stratēģija Bērnu Dzirdes centrā
Normāli dzirdīgam bērnam vajadzīgs apmēram gads, lai, klausoties mātē un sevi iekļaujošajā vidē, strukturētu savu dzirdes centru, runas centru smadzenēs un bilstu pirmos vārdus; apmēram pusotrs gads, - lai veidotu pirmos 2 vārdu teikumus. Vājdzirdīgs bērns, kas saņēmis dzirdes aparātus, no neirofizioloģiskā viedokļa ir jaundzimušā situācijā, un vajadzīgs laiks, pacietība un prasmīga rehabilitācija, lai iemācītu bērnu klausīties un tad arī bilst pirmos vārdus. Paralēli mūsu centrā veiktajām rehabilitācijas darbam būtu lietderīgi apmācīt arī visas personas, kas, vājdzirdīgajam bērnam augot, nodrošina viņa integrāciju sabiedrībā - ģimenes ārstus, pediatrus, otorinolaringologus, neirologus, audiometristu, psihologus, pedagogus un bērnu vecākus. Lai garantētu agrīnu dzirdes traucējumu konstatāciju un sāktu rehabilitāciju, kurā tiktu ievērots harmonisks pēctecības princips, domājam, ka lietderīgi izstrādāt Latvijas Audioloģijas programmu, kas reglamentētu agrīnu dzirdes izmeklēšanu un dzirdes traucējumu konstatācijas gadījumā,- agrīnu rehabilitāciju un harmonisku šīs rehabilitācijas pēctecību.
1996
Diena 22.11.1996. Anda Miķelsone
Vājdzirdīgo skola meklē dzirdīgas ausis
“Bez ārzemju humānās palīdzības droši vien jau būtu izputējuši,” stāsta internātskolas direktors Vilnis Andresons. Kad skola norēķinājusies par apkuri, atlicis tikai mazliet vairāk par latu budžeta naudas, ar ko bija jāsāk gatavoties jaunajam mācību gadam. Gadā viena bērna uzturēšāaa skolā izmaksā 683. latus, bet šogad piešķirts par 109 latiem mazāk.
Vājdzirdīgo bērnu skaitu neviens nezina, skolai nav iespējams nekļūdīgi prognozēt reālajam skolēnu skaitam no valsts budžeta pieprasāmos līdzekļus. Šā iemesla dēļ pērn finansējums izpalicis 10 bērniem, bet šogad 5 mazajiem invalīdiem. “Vai tā būtu Izglītības vai Veselības aizsardzības, vai kāda cita ministrija, bet lai valstī ir atbildīgais par mazuļu ar dzirdes traucējumiem uzskaiti,” saka direktors. Patlaban vienīgais, diemžēl nepilnīgais kopsavilkums par vājdzirdīgo bērnu skaitu esot tikai bērnu dzirdes centrā Rīgā, taču tur parasti griežas tikai apzinīgie vecāki.
Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Aldis Baumanis piekrīt, ka atsevišķi vājdzirdīgie bērni netiek nekur uzskaitīti, jo uz skolu tie tiek nosūtīti ar medicīnas iestādes slēdzienu.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:699314|article:DIVL449
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:699314|page:7
Diena 25.10.1996. Antra Krastiņa
Trauslā robeža starp veselo un slimo
TV raidījumu režisore Viktorija Žarina jau vairākus gadus veido divus specifiskus raidījumus: "Programma nedzirdīgajiem" un "Vārds invalīdiem".
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:690052|page:20
Latvijas Avīze 2.10.1996 Baiba Bicēna
Teksta telefoni, peidžeri, sargi-auklītes
Pat pilnīgi nedzirdīgs cilvēks jau labi sen var sarunāties pa telefonu. Protams, ja tas ir teksta telefons. Pasaulē tāds pastāv jau vairāk nekā 30 gadus, bet Latvijā parādījās pirms trim gadiem. Ārēji šī ierīce atgādina parastā telefona un rakstāmmašīnas kombināciju. Jaunākās paaudzes nedzirdīgo telefoniem ir atmiņa: ierakstīto tekstu var saglabāt. Latvijā iegādātie teksta telefoni pagaidām diemžēl neatbilst valsts valodas īpatnībām. Nav garumzīmju un mīkstināmo zīmju. Ražotājfirmai neesot bijis izdevīgi pielāgot svešajai rakstībai nelielu pasūtījumu partiju.
Ja cilvēks nedzird modinātājpulksteņa zvanu, iespējams iegādāties modinātāji ar gaismas signalizāciju vai modinātājpulksteni ar zem spilvena paliekamu vibratoru. Jauno māmiņu vajadzībām noder sargs-auklīte, kurš reaģē uz sīku zīdaiņa balstiņu. Jaunums ir arī peidžeru sistēmas ieviešana.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:189570|page:31
Latvijas Avīze 15.03.1996 Baiba Bicēna
Kur meklēt un atrast dzirdi
Bērnu dzirdes centrs atrodas Rīgā, Lielvārdes ielā 68/1. Tur strādā 12 augsti kvalificēti speciālisti: ārsti audiologi, neirologs, audiometristi, logopēdi, psihologs, tehniķi. Centra uzskaitē šobrīd ir apmēram 1100 bērnu ar dzirdes traucējumiem. Dzirdes centrā darbojas arī Bērnu ar dzirdes traucējumiem vecāku un draugu asociācija.
Pieaugušie pacienti var griezties Republikāniskajā dzirdes bojājumu diagnostikas un rehabilitācijas centrā Pilsoņu ielā 13, Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas teritorijā.
Tie, kuri spēj maksāt, var griezties medicīnas centrā "A+S" Lāčplēša ielā 60 vai centrā "Surdovest" Ieriķu ielā 20.
Pie daktera Ulda Ķelles firmā "A+S" var iegādāties ausī pilnīgi ievietojamus "podziņas" lieluma aparātus. Pie profesora Osvalda Plēpja firmā "Surdovest" var diagnosticēt un ārstēt arī vestibulārā aparāta traucējumus, trokšņus ausīs un likvidēt adenoīdus.
Izmantojot speciāla aparāta implantāciju iekšējā ausī, iespējams nedzirdīgajiem atjaunot dzirdi. Šī operācija pasaulē ir dārga. Tuvākā vieta, kur to var izdarīt, ir Klaipēda.
https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:174682|page:10