2016. - 2020.
2016. - 2020. gadā publicētie raksti
2020
Brīnumiņš 14.12.2020 Agnese Kviese
Talsu novada Sirds stāsti "Laimas un Māras stāsts"
Mazas ik rīta lūgšanas tiek skaitītas katru dienu mazo māsiņu ģimenē, kuras silda sirdi - ticībā, cerībā un paļāvībā. "...Laima dzirdēs, Laima runās, Māra dzirdēs, Māra runās..." Tā diena iesākas ģimenē, kura pirmā šajā sezonā piedalās mūsu “Talsu novada Sirds stāstu” raidījumā. Stāstā tiks ieausts bezgalīgs ticības, pacietības un pārbaudījumu vēstījums, kurš pavērs iespēju mums visiem piedzīvot īstus brīnumus. Vecākiem šobrīd ir tikai viena vēlēšanās – dzirdēt, ka mazās meitiņas savus vecākus nosauc par mammu un tēti, vai šo brīnumu mums būs iespēja piedzīvot, to lai rāda raidījums
https://brinumins.lv/lv/aktualitates/sirds-stasti/talsu-novada-sirds-stasti-laimas-un-maras-stasts
https://www.facebook.com/watch/?v=1026201624533653&t=7
Doctus 4.11.2020. M. Lapsa
GUNTA SUMERAGA, otorinolaringoloģe. Mīlestība, kas nepāriet
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste GUNTA SUMERAGA intervijā atzīst, ka viņai ir ļoti paveicies, jo patīk viss, ko dara. Patīk operēt, patīk mācīt studentus un rezidentus, patīk mācīties pašai. Vada Otorinolaringoloģijas nodaļu Stradiņos, ir Rīgas Stradiņa universitātes docente un Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, saņēmusi arī augstāko otoķirurgu atzinību — balvu “Zelta kāpslītis”. Šeit jāpiebilst — labi, ka skolas gados nepaklausīja mātes ieteikumam kļūt par juristi vai ekonomisti, bet palika uzticīga savam bērnības sapnim.
Esi Vesels! (NRA speciālizdevums) 2020 Dzirdes sistēmas
Dzirdes aparāts atved atpakaļ pie cilvēkiem
Inese PIūme ir neredzīga, un viņai pasliktinājusies arī dzirde. Līdz šim viņai nekad nebija izdarīts audiometriskais izmeklējums. Izlasījusi rakstu par Inesi, dzirdes speciāliste Dina Tanberga uzaicināja viņu uz konsultāciju. Kad Inesei pirmo reizi uzlika jau pielāgotu dzirdes aparātu, skaņu pasaule bija kļuvusi pavisam citāda.
Tautas Veselības Avīze Nr.9 2020. Anda Leiškalne
Dzīvot drīkstu, drīkstu citādāk
Mazā Agate Kalniņa dzīvo Ādažos. Mamma Sanita stāsta, ka agrā bērnībā Agate smagi saslimusi un pardzīvojusi vairākas smagas operācijas galvā. Izdzīvojusi, bet atklājies, ka viņa nedzird. Tagad Agatei ir divi kohleārie implanti, viņa dzird, runā un mācās logopēdiskajā sākumskolā “Valodiņa”
Kas Jauns Avīze 16.07.2020 Dace Ezera
Kirils pasauli sajūt caur ģitāru
Jauns 18.07.2020. Dace Ezera
18 gadus vecais Kirils, kurš neredz un nedzird, pasauli sajūt caur ģitāru
Kirils Švidčenko triju gadu vecumā viņš sāka zaudēt redzi, bet četru gadu vecumā - dzirdi. Radās arī citas veselības problēmas, tika nodotas analīzes, un izrādījās, ka tā ir reta slimība - Alstroma sindroms, un no tās nevar izārstēties. Taču ar ģimenes un mūzikas skolotājas Daces Milzeres rūpēm un atbalstu Kirils ir kļuvis par ģitāristu, uzvarējis daudzos konkursos, uzstājies koncertos. Ģitārspēli viņš apguvis, izmantojot stāstījumu un tausti, turklāt mācījies parastajā, nevis specializētajā skolā. Viņš vairākkārt piedalījies arī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" un Fonda "Nāc līdzās!" pasākumos, kā arī "Ineses Galantes Talanti" konkursā.
LSM.lv Cilvēkstāsti 12.07.2020
Gabriela no Priekules – vienīgā meitene ar dzirdes implantu mūzikas skolā
Gabriela Viršila mācās Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskolas 3. klasē. Viņa ir vienīgais bērns skolā ar dzirdes implantu. Meitene pati to sauc par aparātu un apzinās, ka bez šīs ierīces viņas dzīve būtu citāda.
“Ja man nebūtu implanta, man vajadzētu mācīties zīmju valodu,” saka Gabriela. Bērni, kas viņu nepazīst, mēdz interesēties, kāpēc viņai pie auss ir aparāti. “Kad biju maziņa, saslimu, mani operēja un tad iedeva aparātus,” meitene parasti viņiem paskaidro.
LSM.lv Cilvēkstāsti 4.07.2020
Gerda ar «austiņu» ir laimīga par iespēju dzirdēt pasauli
Gerda Rošāne mācās Ogres sākumskolas 5. klasē. Meitene apmeklē arī Ogres Mākslas skolu, labprāt zīmē ar ūdens krāsām, vēro dabu un spēlē ģitāru. Viņa piedzīvo pasauli kā jebkurš cits bērns, taču reizēm, kad vēlas atslābināties no skaņām, Gerda izņem dzirdes implantu.
LSM.lv Cilvēkstāsti 27.06.2020
Deviņus gadus vecais Jegors: Dzirdes aparāts izglāba manu dzīvi
Jegors Kaboško mācās Olaines sākumskolas 3.klasē. Zēns ir labs peldētājs, ar lielu interesi par datorspēlēm, bet nākotnē viņš plāno kļūt par slavenu “jūtūberi”. Jegoram patīk dejot un klausīties mūziku, kas ir iespējams, pateicoties kohleārajam dzirdes implantam.
LSM.lv Cilvēkstāsti 24.06.2020
Jēkabs ar dzirdes implantu vēlas attieksmi kā pret citiem puikām
Jēkabs Melecis mācās Valmieras sākumskolas 3.klasē. Zēns ir liels sportists ar mērķi izaugt par profesionālu basketbolistu un reiz iekļūt NBA. Puika sapņo iepazīties ar sportistiem Kristapu Porziņģi, Dairi Bertānu un vēlas, lai pret viņu izturas kā pret parastu cilvēku. Jēkabs ir viens no 173 bērniem, kuriem Latvijā ir kohleārie dzirdes implanti.
LTV Panorāma 16.06.2020
Sadzirdēt pasauli pēc klusumā pavadītiem gadiem. Stāsta četri bērni ar dzirdes implantiem
Kā ir sadzirdēt pasauli pēc tam, kad gadiem esi pavadījis klusumā? Četri bērni, kuri dzirdi ieguvuši vai atguvuši ar kohleārajiem implantiem, sociālā projektā stāsta par savu personīgo pieredzi, daloties ar sapņiem un iedrošinot citus.
Kas Jauns Avīze 4.06.2020 Jauns 7.06.2020 Dace Ezera
Vilcienā dzimst ideja par tērpu nedzirdīgajiem
Uzņēmuma AG Vīģes vadītājai Agnesei Elerei radās ideja par tērpu, kas ļautu dzirdēt vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Vilcienam braucot, viņai ienāca prātā doma par tērpu, kas ļautu sajust mūziku ar vibrāciju palīdzību.
Diena 8.05.2020 Diāna Kārkliņa
Jebkuru ierobežojumu redz plašāk
Audiologopēdi strādā ar visu vecumu cilvēkiem, bet bērniem ar dzirdes traucējumiem viņi ir gidi skaņu un trokšņu pasaulē. Saruna piedalās audiologopēdes Ilze Blūmentāle un Ilze Klatenberga.
https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/karjera/jebkuru-ierobezojumu-redz-plasak-14240875
Ievas Veselība 6.03.2020 Vija Vāvere
Bērni izvēlējās dzīvot
Santa lv 29.04.2020 Vija Vāvere
Dvīņu mamma Laila Zemīte: Ārsti deva piecdesmit procentus, ka bērni izdzīvos
Gaidīt nākam pasaulē bērnu un vienlaikus rakstīt doktora disertāciju ir grūts uzdevums. Gaidīt dvīņus un rakstīt disertāciju enerģētikā – tā jau ir gandrīz neiespējamā misija. LAILA ZEMĪTE tika ar to galā. Tikai… liktenis lēma, ka stiprajiem jāuzliek kāds vēl grūtāks pārbaudījums. Dvīņi Andrejs un Aleksandrs piedzima priekšlaicīgi. Vēlāk noskaidrojās, ka Andrejs nedzird.
Laila kopā ar vīru Olafu nodibināja Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju Sadzirdi.lv, komunicē ar citām mammām, viņa ir arī noorganizējusi vājdzirdīgo bērnu nometnes un talantu konkursu. Andrejam tagad ir kohleārais implants, viņš pieder dzirdīgo pasaulei un mācās sākumskolā "Valodiņa"
LA.lv 2.03.2020
Atzīmējot Pasaules dzirdes dienu, ceturtdien, 5. martā, maršrutā uz Siguldu kursēs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un AS “Pasažieru vilciens” organizētais RSU Veselības ekspresis, kas no Rīgas Centrālās stacijas izies plkst. 12.30.
RSU topošie mediķi pasažieriem stāstīs, kā saglabāt labu dzirdi visa mūža garumā, kā arī piedāvās veikt vienkāršas veselības pārbaudes: izmērīt asinsspiedienu, noteikt ķermeņa masas indeksu, skābekļa daudzumu asinīs, stresa un miegainības līmeni.
Šoreiz RSU Veselības ekspresī medicīnas studenti interesentiem stāstīs gan par to, kā izvairīties no dažādām dzirdes problēmām, gan arī piedāvās veikt otoskopiju – ausu veselības pārbaudi. Pasažieriem būs arī iespēja konsultēties pie RSU otorinolaringoloģijas rezidentiem, kas brauks ar šo reisu.
https://www.la.lv/rsu-veselibas-ekspresi-uz-siguldu-toposie-arsti-informes-par-dzirdes-profilaksi
Mammām un tētiem 2.03.2020
Latvijā pirmā dzirdes implanta saņēmēja studē Nīderlandē un sarunājas četrās valodās
Ar mūsdienu tehniskajām iespējām nedzirdība vairs nenozīmē nolemtību: savlaicīgi atklāti un atbilstoši koriģēti dzirdes traucējumi nav šķērslis mācībām vispārizglītojošā skolā, dejošanai, sportošanai, valodu un mūzikas apguvei. 28. februārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Starptautiskajai kohleāro implantu un dzirdes dienai veltīts pasākums. Vienlaikus tika atzīmēti 20 gadi, kopš Latvijā veikta pirmā kohleārā implantācija bērnam dzirdes traucējumu koriģēšanai
LTV Ziņu dienests 28.02.2020
Latvijā atzīmē 20 gadus kopš pirmās ausu implanta operācijas bērniem
280 bērni tagad dzird un runā, pateicoties tieši kohleārajiem implantiem. Šodien Latvijā atzīmē 20 gadus, kopš veikta pirmā šāda veida operācija. Pirmie pacienti jau izauguši, tāpēc ārstiem šodien ir liels prieks satikt kādreizējos mazos draugus.
Mammām un tētiem 27.03.2020
Svarīgākais, kas jāzina vecākiem par dzirdes traucējumiem bērniem
Dzirde ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, ar tās palīdzību bērns iemācās reaģēt uz apkārtējās vides skaņām, spēj saprast to nozīmi, bet – vēl svarīgāk – dzirde dod iespēju iemācīties valodu un sazināties ar apkārtējiem. Nereti vecākiem rodas aizdomas, ka bērns nedzird, – un mierina sevi, ka tā droši vien ir tikai nevēlēšanās dzirdēt, bet tas var novest pie vēlīnas diagnostikas. Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr. med. Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja, otolaringoloģe ar nu jau 25 gadu pieredzi audioloģijā, skaidro, kā noteikt, vai bērnam ir dzirdes traucējumi, un kādas ir iespējas palīdzēt šādās situācijās.
Latvijas radio Ģimenes studija 25.03.2020
Bērniem ar dzirdes problēmām ir pieejamas mūsdienīgas palīdzības iespējas
Vājdzirdība un nedzirdība bērniem ir pamanāma, un mūsdienīgās iespējas ļauj bērniem ar mazāku dzirdes zudumu izmantot dzirdes aparātus, bet dzirdes zuduma gadījumos veikt valsts apmaksātas kohleāro implantu ievietošanas operācija. Krīzes situācijā nenotiek plānveida operācijas, bet speciālistu palīdzība bērniem ar dzirdes traucējumiem un viņu ģimenēm turpinās, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.
Dzirdes problēmas ietekmē dzīves situācijas, arī attālinātās mācības nav vienkāršas, bet skola “Valodiņa” centīgi pieiet attālinātai mācīšanai, materiāli ir labi, bērnam ar dzirdes grūtībām nepieciešama palīdzība, bet mācību process turpinās, skaidro “Sadzirdi.lv” valdes priekšsēdētājs Olafs Slūtiņš.
Tautas Veselības Avīze Nr.2 2020 Antra Krastiņa
Nedzirdīgais mūziķis Arnis Suitiņš: "Man patīk dzīvot"
Stāsts par mūziķi Arni Suitiņu
Kas Jauns Avīze 23.01.2020 Kārlis Seržants
Visi nedzirdīgie dūmu detektorus sagaidīs pēc 270 gadiem
Kampaņas laikā par obligātu dūmu detektoru ieviešanu atbildīgajām iestādēm aizmirsies par kādu grupu, kurai ir visai specifiskas prasības pret šo ierīci. Nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem neder veikalos nopērkamie dūmu detektori, bet speciālie maksā aptuveni 300 €. Ne visi var atļauties tādus iegādāties. Arī to pieejamība ir stipri ierobežota. Speciālie dūmu detektori pārveido skaņu gaismas un arī vibrējošā signālā.
Latvijas Radio 21.01.2020 Paula Dēvica
Vājdzirdīgo bērnu vecāki satraukti par logopēdisko skolu nākotni
Logopēdiskajām skolām nākotnē būs jākļūst par vispārizglītojošām skolām, kas nozīmē lielas klases un grūtības bērniem izsekot līdzi mācību vielai. Apvienība “Sadzirdi.lv” raizējas, ka tādā veidā tiek liegta iespēja bērnam iegūt pilnvērtīgu izglītību.
2019
Ārsts.lv 2019. gada decembris
Kaspars Peksis, Karīna Rubule: Vājdzirdība vecāka gada gājuma cilvēkiem
Vecuma vājdzirdība ir diagnoze, termins medicīnā, kas apzīmē pakāpenisku, simetrisku sensori neirālu dzirdes pasliktināšanos novecošanas dēļ.
Vecuma vājdzirdība ir pakāpeniska dzirdes pasliktināšanās, kas skar lielāko daļu cilvēku, viņiem novecojot. Tā kā dzirde pasliktinās ļoti pakāpeniski, bieži vien cilvēks ilgstoši nemaz neizjūt diskomfortu. Vecuma vājdzirdības gadījumā sākotnēji dzirde pasliktinās augstajās frekvencēs (vēlāk arī vidējās un zemajās frekvencēs) un skar abas ausis. Vecuma vājdzirdībai ir četri apakštipi. Visbiežāk sastopamais ir sensors dzirdes zudums, kas attīstās, jo pakāpeniski iekšējā ausī notiek Korti orgāna matiņšūnu deģenerācija. Pārējie retāk sastopamie trīs tipi ir neirāls presbyacusis, kas attīstās, jo kādā dzirdes ceļa daļā notiek nervu šūnu atrofija; metabols presbyacusis, kas attīstās mikrovaskulāru traucējumu dēļ, kuru dēļ ir traucēta asinsplūsma iekšējā ausī, un mehānisks presbyacusis, kas attīstās, jo gliemeža vada pamatplāksnītē (membrana basilaris) notiek deģeneratīvas pārmaiņas.
https://arsts.lv/jaunumi/kaspars-peksis-karina-rubule-vajdzirdiba-vecaka-gada-gajuma-cilvekiem
Latvijas radio 11.12.2019
Kirila Švidčenko sapnis ir būt mūziķim, komponēt un varbūt strādāt par skolotāju
Neatkarīgā rīta avīze 21.11.2019.?
Oftalmoloģijas un otolaringoloģija
Par Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspilī LOR nozari.
Neatkarīgā Rīta avīze 21.11.2019. Ilze Zonne
Labākā dzirde - labāka dzīve
Saruna ar audiologopēdi Evu Pakalni no ārstniecības iestādes "Dzirdes sistēmas".
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā 9.11.2009.
Seminārs par nedzirdīgu-neredzīgu cilvēku aprūpi
9. un 10. novembrī Strazdumuižas Neredzīgo un vājredzīgo bērnu internātvidusskolā notika kvalifikācijas celšanas seminārs par nedzirdīgu-neredzīgu cilvēku aprūpi, saziņas paņēmieniem, rehabilitāciju un apmācību.
Semināru vadīja Bente Ramsinga Ozgīra (Bente Ramsing Özgür) no Dānijas, Ziemeļvalstu Labklājības un sociālo jautājumu centra (The Nordic Centre for Welfare and Social Issues - NVC) projektu vadītāja ar ilggadēju pieredzi šajā jomā.
Līdzīgi semināri Rīgā jau tika organizēti jūnijā Latvijas Neredzīgo biedrības un Latvijas Nedzirdīgo savienības rehabilitācijas speciālistiem, kā arī pedagogiem, kas nodrošina apmācību bērniem ar redzes un dzirdes traucējumiem.
https://norden.lv/lv/aktualitates/jaunumi/09112009seminars-par-nedzirdigu-neredzigu-cilveku-aprupi/
Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā 8.10.2019
Seminārā aktualizēs jautājumus kā ikdienā palīdzēt nedzirdīgiem-neredzīgiem cilvēkiem
2019.gada 10. oktobrī Rīgā, Strazdumuižas vidusskolā - attīstības centrā, notiks seminārs par nedzirdību-neredzību ar mērķi vairot dažādu jomu profesionāļu un līdzcilvēku informētību par nedzirdību-neredzību jeb kombinētiem dzirdes un redzes traucējumiem.
Seminārā piedalīsies divas ekspertes no Ziemeļvalstīm - Trīne Skeua Uldāle (Trine Skov Uldall) no Dānijas ir specializējusies dzīves laikā iegūtas neredzības-nedzirdības jautājumos gan Dānijā, gan Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros. Marija Kroica (Maria Creutz) no Ziemeļvalstu Labklājības centra (Nordic Welfare centre) ir specializējusies iedzimtas neredzības-nedzirdības jomā.
Lektores seminārā runās par tādām tēmām kā iedzimto un dzīves laikā iegūto nedzirdību-neredzību un to sekām, par nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku identificēšanu, par to kā nedzirdība-neredzība ietekmē cilvēka dzīvi un kā apkārtējie līdzcilvēki un apkārtējā vide var šos apgrūtinājumus atvieglot.
Ārsts.lv 2019. gada septembris
Sandra Kušķe:Dzirdes traucējumi bērniem
Dzirdes traucējumus iedala divās lielās grupās – traucējumi, kas ir paliekoši (visu dzīvi), un pārejoši, kuri rodas kādā brīdī, piemēram, kādas slimības rezultātā, bieži arī tāpēc, ka auss ejā ir svešķermenis vai izveidojies ausu sēra korķis. Tā kā Latvija atrodas klimata joslā ar tik dažādiem laikapstākļiem, tad pārejošus dzirdes traucējumus var novērot ļoti bieži. Piemēram, sākoties rudens sezonai, vīrusi ir, manuprāt, it visur un it visiem, tāpēc ne velti mēdz teikt, ka ikviens bērns līdz 12 gadu vecumam noteikti kādā laika sprīdī ir dzirdējis sliktāk, bijušas novirzes no normas, un tas viss – augšējo elpošanas ceļu infekciju dēļ. Paliekoši dzirdes traucējumi, par laimi, ir daudz retāk, Latvijā uz 1000 bērniem apmēram trijiem. Diemžēl šis skaitlis ir līdzīgs, salīdzinot gan datus Latvijā, gan ASV, gan Anglijā, gan Vācijā, – šī statistika visā pasaulē ir gandrīz vienāda.
https://arsts.lv/jaunumi/sandra-kuske-dzirdes-traucejumi-berniem
SestDiena 6.09.2019 Jānis Siliņš, Olafs Slūtiņš
Vai atbalstāma operas izrāžu tulkojuma titru dublēšana telefona ekrānā izrāžu laikā?
Kultūras akadēmijas profesoram Siliņam doma par titru dublēšanu viedtelefona ekrānā liekas absurda, bet Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes priekšsēdētājs Slūtiņš uzskata, ka cilvēki ar dzirdes traucējumiem šādu lietu novērtēs. Līdzīgā veidā risinājumi noderētu arī dažādos publiskos pasākumos, ne tikai operā, teātrī vai kinozālē. Tāpat tas noderētu dažādos lielos publiskos pasākumos, piemēram, uz ekrāniem Rīgas svētkos.
LSM.lv Rīta Panorāma 1.08.2019
Ziemeļblāzmā notiks vājdzirdīgo bērnu talantu konkurss «Ko tu proti?»
Lai bērniem ar dzirdes problēmām un citām īpašām vajadzībām palīdzētu integrēties sabiedrībā, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi LV” sadarbībā ar asociāciju “Palīdzēsim LV” organizē talantu konkursu “Ko tu proti?”, kurā bērni varēs izrādīt savas prasmes un talantus, gūt jaunu pieredzi un draugus. Pasākumā notiks arī speciālistu lekcijas vecākiem par bērnu audzināšanu.
Patiesā Dzīve 5.07.2019.
Nedzirdīgais mūziķis Arnis Suitiņš: Man patīk dzīvot!
"Es nevienu nelieku augstāk vai zemāk, ar sētnieku runāju tāpat kā ar domniekiem. Un no ministra līdz sētniekam ir tikai viens solis!"
Deviņu Rīgas namu apsaimniekotājs Arnis Suitiņš ir jauneklīgs un galants kungs. Kaut arī pensija jau sen nopelnīta, viņš negrib pat domāt par to, ka kādu dienu varētu pavadīt dīkā. Tomēr šajā gadījumā stāsts tiešām ir īpašs, jo Arnis Suitiņš pasauli saklausa tikai caur dzirdes aparātu vienā ausī, bet ar otru nedzird vispār.
Stāstu par nedzirdīgo mūziķi Arni Suitiņu lasiet žurnālā Patiesā Dzīve un Tautas Veselības Avīze
Latvijas Avīze 13. jūnijs 2019. Dace Kokoreviča
Ar dzirdes aparātu var strādāt pat par prezidentu! Kā atbalstīt vājdzirdīgos
Baiba Bicēna Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vietnē liek rakstus un ziņas par aktualitātēm. Viņa pati ir viena no Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” dibinātājām, un tieši par šīs nevalstiskās organizācijas veikumu – mūsu saruna.
Pirmās vājdzirdīgo biedrības pasaulē sāka dibināt jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē, un pēc Otrā pasaules kara tādas izveidoja daudzās rietumvalstīs. Šajās biedrībās apvienojās cilvēki, kuri zīmju valodu neizmantoja, bet orientējās uz dzirdes aparātu lietošanu, uz runāto valodu. Kādas tehnoloģijas tiek izmantotas, kāda ir akustika, kas ir teksta pierakstīšana, ko sasnieguši vājdzirdīgi cilvēki un citas aktualitātes.
https://www.la.lv/palidz-sadzirdet-pasauli-saruna-ar-baibu-bicenu
Doctus 8.06.2019 M.Lapsa
Tēva pēdās. VALDIS MIGLĀNS, otorinolaringologs
Dr. VALDIS MIGLĀNS ir pieredzējis otorinolaringologs ar vairāk nekā 30 darba gadu stāžu. Lielāko daļu no tiem viņš nostrādājis Paula Stradiņa slimnīcas Otorinolaringoloģijas klīnikā, kur īpaši pievērsies deguna blakusdobumu slimībām, kļūdams par atzītu speciālistu šajā jomā. Bet nu jau kādu laiku viņš strādā privātā klīnikā Headline. Kaut darba vide un slodze atšķiras, galvenais vienojošais elements privātai un valsts ārstniecības iestādei ir nemainīgs — pacients.
2018
Ārsts.lv 2018. gada jūlijs
Gunta Sumeraga, Dins Sumerags: ausis, dzirde un kohleārie implanti
Interesanti fakti – dzirdes kauliņu un iekšējās auss izmērs dzīves laikā nemainās, mēs piedzimstam, dzīvojam un nomirstam ar tāda paša lieluma iekšējo ausi un dzirdes kauliņiem, tāpēc kohleāro implantāciju var veikt arī pavisam maziem bērniem. Kāda ir auss uzbūve, kāpēc dzirde pasliktinās, kas ir audiogramma, dzirdes aparāti un kohleārais implants?
https://arsts.lv/jaunumi/gunta-sumeraga-dins-sumerags-ausis-dzirde-un-kohlearie-implanti
LTV Cilvēkstāsti 26.06.2018
Beļģiju pārsteidz kurla pianiste
Beļģijā pagājušās nedēļas nogalē tika aizvadīts ikgadējs mūzikas festivāls, kura laikā mūziķi uzstājās publiskās vietās. Pie Lježas slimnīcas spēlēja 16 gadus veca pianiste Fanija Liperta, kurai šī vieta reiz bijusi kā otrās mājas.
Liperta slimnīcā pavadīja daļu savas bērnības, jo saslima ar meningītu, pēc kā pārcieta divas operācijas, pilnībā zaudējot dzirdi. Tomēr ar kohleāro dzirdes implantu palīdzību meitenei ir iespēja dzirdēt, un tas savukārt ļauj muzicēt.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/belgiju-parsteidz-kurla-pianiste.a283272/
IR 24.05.2018 Gunita Nagle
Analfabēts. Tātad, neesmu vajadzīgs?
Andra Vasko (37) dzīvesstāsts atklāj, ka 80. un varbūt pat 90. gados pansionātos dzīvojošie bērni netika skoloti. Andris tur dzīvojis no 10 gadu vecuma. Burtus viņš zina, taču nevar salikt kopā, lai saprastu lasītā jēgu. Tikai pirms gada Andrim konstatēta vājdzirdība, un Andra asistente Nataļja Vilistere domā, ka tās dēļ bērnībā konstatētā garīgā atpalicība varētu būt nepareiza diagnoze, kas joprojām apgrūtina vīrieša iespējas dzīvē. Asistente pamazām guva pārliecību, ka Andris, kuram kopš bērnības ir diagnoze "vidēji smaga intelektuāla atpalicība", domā skaidri un loģiski. Saklausot, ka viņš dažiem vārdiem norauj galotnes, dažus izrunā skaidri, bet citus fonētiski nepareizi, Nataļja radās aizdomas, vai tikai Andrim nav dzirdes problēmas. Kad pagājušā gada pavasarī Andris tika pie otolaringologa, viņam atklāja trešo dzirdes zuduma pakāpi.
Latvijas Avīze 23.05.2018 Ģirts Zvirbulis
Analfabēts 38 gadu vecumā
Kā tas mūsdienu Latvijā vispār iespējams? Šāds jautājums pirmais iešaujas prātā, uzzinot Andra Vasko dzīvesstāstu. Augumā raženais vīrietis spēka gados daudz neatšķiras no citiem saviem vienaudžiem, kas palikuši bez darba. Taču ir apstāklis, kas Andra mērķi atrast jaunu darba vietu padara gandrīz par neiespējamo misiju - jaunais vīrietis neprot ne lasīt, ne rakstīt.
Aptuveni desmit gadu vecumā zēns nokļuvis sociālās aprūpes sistēmā ar diagnozi par garīgu atpalicību.
Tikai 36 gadu vecumā Andris dabūjis dzirdes aparātu. Andra asistente domā, ka diagnoze galīgi neiet kopā ar realitāti, jo viņš pilnīgi sakarīgi spēj izklāstīt domu, saprot visu, ko viņam stāsta, spēj patstāvīgi tikt galā ar lietām. Rīcībspēja viņam nav atņemta. Andris prot tikt galā ar internetbanku un kaut cik rēķināt. Viņam ir lieliska atmiņa.
https://www.la.lv/analfabets-38-gadu-vecuma
Diena 13.02.2018 Romāns Meļniks
Lai ejot uz specskolu
"Vājdzirdīgie, kuri saņēmuši kvalitatīvus dzirdes aparātus, un nedzirdīgie bērni, kuri laikus tikuši pie implantiem un iemācījušies runāt, var iet parastā bērnudārzā, mācīties parastā skolā. Mums ir daudz labu piemēru. Sliktāk ar skolotāju attieksmi. Ir bijuši tādi gadījumi, kad skolotāji atteikušies lietot bērnam piešķirto FM aparātu, – ja esot tik slikti, tad lai ejot uz specskolu..." intervijā Romānam Meļņikam stāsta Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna.
https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/lai-ejot-uz-specskolu...-14191001
Kurzemes Vārds 2.02.2018 Nora Driķe
Sniega kurpēs Kanādas kalnos
Liepājnieks Gatis Preiss, kurammir gan redzes, gan dzirdes traucējumi, stāsta par to, kā kopā ar manmu viesojās pie brāļa Kanādā. Lidostā ierēdnis uzreiz paņēmis Gati pie rokas, jo viņš varēja iet uz dokumentu pārbaudi bez rindas. Gatis pastāsta, kā kopā ar brāli braucis ar tandēmā velosipēdu, apmeklējis olimpisko pilsētiņu un pat staigājis pa dabas rezervātu ar sniega kurpēm.
36,6°C Nr.1 Dace Ezera
Doties dzirdīgo pasaulē
Mareks Birulis ir zēns ar kohleāro implantu, kura gaitām masu mediji seko jau no mazotnes. Tagad viņš mācās Aizputes vidusskolas 11. klasē.
https://www.la.lv/doties-dzirdigo-pasaule
2017
Kurzemes Vārds 29.12.2017.
Aug Kirils un aug arī Jomi
Kirils Švidčenko ir piecpadsmit gadus vecs jaunietis ar īpašām redzes un dzides problēmām. Šopavasar sadarbībā ar fonda "Es redzu" un labdarības fonda "Blue Orange Charity" atbalstu viņš tika pie sava suņa-pavadoņa. Ģimenē ienāca labradora šķirnes kucīte Jomi, kura kopā ar Kirilu un kinoloģi Māru Semjonovu joprojām mācās apgūt dažādas iemaņas, lai kļūtu par jaunieša uzticamu pavadoni viņa dzīves gaitās.
Mājas Dakteris Nr. 11/12 2017 Speciālizlaidums
Ausu, kakla un deguna kaites
Speciālnumurs gandrīz pilnībā veltīts dažādām ausu slimībām. Auss sāpes nedrīkst ignorēt, bojāta dzirde, troksnis ausīs, neirīts, otīts, dzirdes kanāla iekaisums, Menjēra slimība, dzirdes slieksnis, sēra korķis, barotraumas, ūdens ausī, utt.
Ludzas Zeme 27.10.2017
Delfi 25.10.2017 Dita Vinovska
Ludzāniete Marija – nedzirdīga, bet tāda pati kā citi
Dzimusi un augusi Latgalē, mācījusies Ludzā un Rēzeknē, tagad zināšanas iegūst Nīderlandes pilsētā Bredā. Marija Satibaldijeva ir vienkārša un ļoti mērķtiecīga jauna sieviete, kas pēc studiju pabeigšanas un pieredzes iegūšanas ārzemēs vēlas atgriezties Latvijā, lai pielietotu savas prasmes un zināšanas pilsētu vides sakārtošanā. Marija bija pirmais bēŗns, kurai dzirdes implanta operācija izdarīta Latvijā. Viņa ir arī pirmā Latvijā, kura saņēmusi Greiema Klarka stipendiju mācību turpināšanai.
Latvijas Avīze 7.oktobris 2017 Regīna Olševska
“Dzirdes aparāts nolietojies, esmu klusuma zonā, bet jaunu nedod…”
“7. oktobrī būšu 92 gadus veca Latvijas pilsone. Dzirdes aparātu izmantoju no 2009. gada. Pēdējais termiņš bija no 2012. gada maija. Maijā “Surdocentrs” atsūtīja atgādinājumu, ka dzirdes aparātu izsniegs 2017. gada 20. maijā plkst. 12 dienā. Lai pārliecinātos, ka ar aparātu viss kārtībā, piezvanīju 19. maijā. Man bez paskaidrojumiem noskaldīja, ka mana rinda esot jūlijā. Nupat centrs esot izdalījis 5000 dzirdes aparātu. Man neiznāca…
Atbildes uz pensionāri interesējošiem jautājumiem.
https://www.la.lv/vajadzigs-dzirdes-aparats
Jauns.lv 3.10.2017 Elmārs Barkāns
Vecāki atsakās likt implantus saviem vājdzirdīgajiem bērniem, veidojot īpašu “nedzirdīgo tautu”
Likums un Taisnība Nr.9. 2017 Elmārs Barkāns
Vecāku iedomu dēļ nedzirdīgajiem bērniem draud klusuma pasaule
Vairāki nedzirdīgo bērnu vecāki savām atvasēm atsakās likt valsts apmaksātos dzirdes implantus. Tādejādi bērniem liegts saklausīt gan valodu, gan skaņas, sakarīgi iemācīties runāt un apmeklēt parasto skolu. Tā vietā tiek veidota īpaša nedzirdīgo tauta.
36,6°C novembris 2017
Lūdzu, spilgtāku gaismu!
LA.lv 15.09.2017 Zane Eniņa
Istaba kā piedūmota
Nekad savā 40 gadu garajā mūžā Jānis (vārds mainīts) nav saticis otru cilvēku, kuram būtu tāda pati slimība kā viņam - Ašera sindroms. Lai plašāka sabiedrība uzzinātu par šo reto ģenētisko slimību, kas cilvēku padara vājdzirdīgajiem vājredzīgu, bet ar laiku - pat pilnīgi aklu un kurlu, septembra trešā sestdiena pasaulē noteikta par Ašera sindroms dienu. Šogad to atzīmēja trešo reizi. Jānis ir vājdzirdīgs kopš dzimšanas, tāpēc runāt mācījies vēlu, tikai 7 gadu vecumā. Iespējams, valodā būtu attīstījusies labāk, ja viņš būtu nosūtīts mācīties nevis Valmieras speciālajā internātskolā, bet gan parastajā skolā, kā vēlējusies māte. To, ka Jānim ir ne vien slikta dzirde, bet arī redze, pamanīja vien 13 gadu vecumā. Sākumā viņam diagnosticēja vistas aklumu, bet sešus gadus vēlāk - Ašera sindromu. Izmeklējot ar aparātu, pamanīja, ka acī sakrājušies pigmenti. Jānis labi redz centrā, bet apkārt ir migla. Krēslā vai tumsā ir pavisam slikti. Šos redzes traucējumus nav iespējams uzlabot ne ar kādiem līdzekļiem, turklāt tie palēnām progresē. No darba viņš nesen atlaists.
https://www.la.lv/istaba-ka-piedumota-jana-stasts-par-slimibu-kas-atnem-dzirdi-un-redzi
Tautas Veselības Avize Nr. 8. 2017.
Dzird tikai ar implantu
Santa Evija Griņeviča piedzima pilnīgi nedzirdīga. Kad meitenei apritēja trīs gadi, ārsti viņas mammai ieteica lūgt sabiedrības atbalstu, lai Santa varētu tikt pie kohleārā implanta. Tolaik, pirms trīspadsmit gadiem, šādu operāciju vēl neapmaksāja valsts, un tādēļ bija jāvāc ziedojumi. Tagad ar implanta palīdzību Santa dzird labi.Viņa iestājusies jaunsardzē un ļoti cer, ka dienās varēs īstenot savu sapni un strādāt pašvaldības policijā.
36,6°C 2017 Nr.8 Ilona Noriete
Ar dzirdes implantu dzīvot vieglāk
Patrīcija Jansone bija pirmajā pieaugušo grupā Latvijā, kura par valsts līdzekļiem tika pie kohleārā implanta. Viņa ir optimisma pilna un aicina ikvienu, kuram ir līdzīgas problēmas, nepadoties, bet uzturēties cilvēkos.
Delfi 27.jūnijs 2017 Baiba Bicēna
Nedzirdēt un neredzēt. Trīs iedvesmojoši stāsti par nepadošanos
Arī Latvijā dzīvo cilvēki, kas nedzird un neredz. Piedāvājam iepazīties ar dažiem stāstiem par ļaudīm, kas, par spīti dzīves izlikties pārbaudījumiem, nenokavē galvu un vēl atrod iespējas palīdzēt citiem. Tāds ir datorspeciālists un velobraucējs Gatis Preiss, ģitārists Kirils Svidčenko un Gunita, kura vada Neredzīgo biedrības grupu Kurzemē.
LA.lv 30.06.2017 Ilona Noriete
Gatis Preiss, būdams neredzīgs un vājdzirdīgs, aizraujas ar tandēmbraukšanu
Atgādinot Starptautisko nedzirdīgi-neredzīgo nedēļu, kas norit pašlaik, pastāstīsim vairāk par neredzīgo un nedzirdīgo Gati Preisu. Neraugoties uz savām veselības likstām, Gatis pēc dabas ir aktīvs un komunikabls. Kaut arī vīrietis neko neredz, viņš lieliski spēj darboties ar datoru un portālam atsūtīja pašā rakstītu vēstuli ar stāstu par sevi. Šajā stāstā pieminētās ķibeles ar valsts izsniegtajiem dzirdes aparātiem: viens sabojājies garantijas laikā, to nosūtīja uz Poliju, un tas kaut kur pazuda. Vēlāk sabojājies arī otrs aparāts, kuram garantija jau bija beigusies. Arī šis aparāts sūtīts uz Poliju. Atnākusi ziņa, ka gatavs, bet jāmaksā ap 100 €. Tas bija sataisīts tā, ka neko nevar pieregulēt. Tad Rīgā iedeva citu aparātu - ar tekstu, ka to aizdod, kamēr risina manu jautājumu. Un tā jau risina divus gadus…
https://www.la.lv/gatis-preiss
LA.lv 27.06.2017 Ilona Noriete
Ar implantu – atkal dzirdēt labāk. Patrīcijas Jansones spēka stāsts
Patrīcijai Jansonei no mazotnes ir piektā dzirdes zuduma pakāpe. Laikam ritot, sieviete sāka apkārt notiekošo saklausīt aizvien sliktāk un pat iemācījās lasīt no lūpām – pati, neviens to nemācīja! Par laimi, pirms trim gadiem viņai kā pirmajai Latvijā pieaugušo grupā bija iespēja tikt pie valsts apmaksātā kohleārā dzirdes implanta.
Patrīcijas dzirdes kvalitāte tuva praktiskajam kurlumam, taču padomju gados viņai bija paveicies: tēva māsīca savulaik bija pārcēlusies uz dzīvi Kanādā un varēja meitenei sūtīt dzirdes aparātus. Tas bija iespējams, pateicoties Latvijā veiktai audiogrammai – grafiski attēlotai līknei, kurā tika atspoguļota klusākā skaņa, ko meitene spēja sadzirdēt attiecīgajā skaņu frekvencē. Šo audiogrammu nosūtīja uz Kanādu, kur izgatavoja konkrēti Patrīcijai pielāgotu dzirdes aparātu.
Paralēli Patrīcija apmeklēja logopēdu un audiologu kādreizējā Rīgas 5. bērnu poliklīnikā, kas atradās pie Strēlnieku laukuma. Šie speciālisti viņai mācīja runāt un lasīt. Meitenes vecākiem tobrīd nebija divu domu, ka viņi atvasīti sūtīs parastajā bērnudārzā un skolā. Patrīcijas vecāki ir ļoti pateicīgi dakterēm Orehovskai un Cinovskai par lielo ieguldīto darbu ar viņas meitu un citiem vājdzirdīgajiem bērniem.
Tagad Patrīcija ir meita, kura mācās tajā pašā skolā, kur savulaik viņa. Patrīcija patik lasīt grāmatas, sēņot un viņu aizrauj arī kalnu slēpošana.
https://www.la.lv/ar-implantu-atkal-dzirdet-labak-patricijas-jansones-speka-stasts
LA.lv 27.06.2017 Baiba Bicēna
25.jūnijs-1.jūlijs - Nedzirdīgi-neredzīgo nedēļa
Jau vairāk nekā 30 gadus pasaulē tiek atzīmēta Nedzirdīgi-neredzīgo dienā (27.jūnijs) un nedēļa. Tās sākumi meklējami 1984.gadā, kad ASV prezidents Ronalds Reigans jūnija pēdējā nedēļā izsludināja kampaņu, lai informētu sabiedrību par nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku problēmām. Latvijā šī diena un nedēļa pagaidām atzīmēta divas reizes- 2015. gadā ar Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" un Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo Biedrības "Redzi mani" rīkoto gājienu ar devīzi "Sadzirdi un Redzi mani", bet 2016. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika sarīkota izstāde "Helēna Kellere - sajūtu sieviete". Pērngad rakstījām par vairākiem ievērojamiem nedzirdīgi neredzīgiem cilvēkiem ārzemēs, taču arī Latvijā ir cilvēki, kuri nenokar galvu un dzīvo. Pastāstīsim par dažiem no viņiem: datoristu un tandēma riteņbraucēju Gati Preisu, ģitāristu Kirilu un Gunitu, kura vada neredzīgo biedrību kāda Kurzemes pilsētiņā.
Kurzemes Vārds 19.06.2017. Daiga Lutere
Divi draugi - Kirils un Jomi
Mēneša laikā, kopš sunīte dzīvo Švidčenko ģimenē, viņa jau iemācījusies pirmās paklausības komandas. Vēlāk viņa kļūs par Kirila pavadoni. Kirilam diagnosticēta ārkārtīgi reta ģenētiska saslimšana - Alstroma sindroms, no kura cieš tikai 800 cilvēku visā pasaulē. Kirils irnyrešais jaunietis, kura ģimene iesaistījusies biedrības "Es redzu" un labdarības fonda "Blue Orange Charity" programmā, kuras mērķis ir bērniem ar īpašām vajadzībām nodrošināt suni pavadoni.
Ārsts.lv 2017. gada marts Valdis Miglāns
Ausu slimības un dzirdes traucējumi
Ausij kopumā izšķir trīs daļas – ārējo, vidējo un iekšējo ausi –, un šo daļu veidošanās notiek ārkārtīgi komplicētā veidā, var teikt, no dažādiem cilvēkbērna augļa aizmetņiem, saplūstot tiem vienotā orgānā. Der atcerēties, ka iekšējā auss nodrošina arī tā saukto perifēro līdzsvara signalizāciju – maņu, kas ziņo par mūsu stāvokli telpā, un paātrinājuma sajūtu. Visas auss funkcijas piegādā informāciju smadzenēm gan apzinātā, gan zemapziņas līmenī. Bērns mātes miesās sāk dzirdēt no 18.–24. nedēļas, bet atbildēt ar kustībām jau no 26.–28. grūtniecības nedēļas, tāpēc, pat tikko piedzimis, spēj atpazīt savus vecākus pēc balss.
Rakstā sīkāk izskaidrots,kas ir ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss slimības.
https://arsts.lv/jaunumi/ausu-slimibas-un-dzirdes-traucejumi
Delfi 7.03.2017 Dita Vinovska
Nepadoties, kad viss apklust Baiba izrotā dzirdes aparātu un dodas ceļojumā
Baiba Bicēna ir viena no Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv dibinātājām. Kamēr citi kautrējas atklāt, ka slikti dzird un par šo jautājumu runā nelabprāt. Baiba savu dzirdes aparātu izrotā ar krāsainām puķītēm, uzmeklē cilvēkus ar līdzīgām problēmām un cīnās par vides pielāgošanu ne tikai cilvēkiem ar dzirdes, bet arī ar redzes un kustību traucējumiem. Darāmā Baibai ir daudz, taču tas netraucē viņai ļauties savai kaislībai - jaunu vietu iepazīšanai, dodoties ceļojumos vai vienkārši pastaigājoties. Kad nebija internetā un mobilo tālruņu, iespējas kontaktēties ar citiem bija niecīgas. Taču bija avīzes, žurnāli un grāmatas. Baiba lasīja visu, kas parādījās pa rokai.
Vairums no vājdzirdīgajiem pilnīgi noteikti grib integrēties dzirdīgo vidē un dzīvot starp cilvēkiem, starp kuriem dzīvojuši līdz šim. Īpaša "vājdzirdīgo sabiedrība" viņiem nav vajadzīga.
Baiba daudz komunicē ar cilvēkiem rakstveidā. Viņa izvairās no telefonsarunām.
Baibai patīk apskatīt vēl neredzētas vietas. Nav svarīgi, vai tās atrodas tuvu vai tālu. Ja ir vairāk naudas, viņa lido, ja mazāk, brauc ar autobusu, ja nebūs nekā, iešu kājām - tā viņa saka. Ne vienmēr jādodas kaut kur tālu. Rīgu un Jūrmalu viņa izstaigājusi krustām šķērsām. Rīgā nav tādas apkaimes, kur viņa vēl nav bijusi. Ārzemēs viņa cenšas saskatīt labāko, ko mums vajadzētu pārņemt. Bet daudz kas, par ko varēja brīnīties pirms piecpadsmit gadiem, mums tagad ir.
2003.gadā Baiba piedalījās apvienības Apeirons organizētajos vides pieejamības ekspertu kursos. Toreiz gan vairāk uzmanības tika pievērsts cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Par vidi cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem domāts mazāk. Cilvēki maz zina par tehniskajiem palīglīdzekļiem. Citās valstīs cīnās, lai sabiedriskajās vietās būtu audio cilpas, lai dažādos pasākumos un mācībās būtu pieejami teksta pierakstītāju pakalpojumi, lainteātru izrādēs būtu subtitri.
https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/48587697/
LTV Panorāma 3.03.2017 Aija Kinca
Arī Latvijā nu ir pieejami abpusējie dzirdes implanti
Tikai tuvākie zina, ka Gustavam dzirdēt palīdz kohleārais implants – turklāt nevis viens, bet divi. Katrai austiņai savs.
„Svarīgākais ir to pieņemt. Lai gan joprojām grūti saprast, vai viņš dzird un saprot, vai ne. Nu jau ir tāds vecums, ka sāk izmantot, sak', es neko nedzirdu! Lai gan lieliski visu dzird,” norāda Gustava tētis Toms Bērziņš.
„Es pamanīju to ap gada vecumu. Mani kaitināja, ka es atnāku mājās, cērtu metāla durvis, žvadzinu atslēgas, un viņš nereaģē. Man likās, ka tas nav normāli, bet man teica, ka es pati neesmu normāla. Aizbraucām pie ārsta, bet es jau zināju [ka būs vājdzirdība]. Var teikt, es braucu jau pēc smaguma pakāpes – cik smaga ir vājdzirdība,” piebilst Gustava mamma Jana Brosko.
LTV Rīta Panorāma 03.03.2017
Vājdzirdība – viena no biežākajām darba traumām Latvijā
Latvijā visizplatītākā darba trauma, kas izraisa neatgriezeniskus bojājumus cilvēka organismam, ir vājdzirdība. Šī arodslimība konstatēta jau ap 30 000 cilvēku.
“Ja mēs skatāmies statistiku, kas ir visizplatītākā profesija, kam vājdzirdība attīstās, tad tie ir smago kravas automašīnu vadītāji, autobusu vadītāji, darbinieki, kuri ilgstošu laiku pavada pie stūres transportlīdzekļiem, kuriem ir visai skaļi strādājoši dzinēji. Protams, izplatīti ir arī [vājdzirdīgi] rūpnīcas darbinieki un šuvējas,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs.
Mammām un tētiem 3.03.2017
Pasaules Dzirdes dienā atklāj informatīvo kampaņu “Vai austiņās ir spēks?”
Pasaules Dzirdes dienā, 3. martā, ar mērķi palielināt vecāku un bērnu informētību par dzirdes jautājumiem un veicināt rūpes par auss un dzirdes veselību ABLV Charitable Foundation sadarbībā ar ilggadējo fonda programmas “Palīdzēsim dzirdēt!” partneri Latvijas Bērnu dzirdes centru uzsāk informatīvu kampaņu “Vai austiņās ir spēks?”. Interneta vietnē dzirdi.ablv.org vecāki kopā ar bērniem aicināti aizpildīt vienkāršu testu par uzvedību dažādās ikdienas situācijās, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešama tālāka dzirdes pārbaude.
Delfi 23.02.2017. Aija Rutka
Īsi stāstiņi par vājdzirdīgajiem bērniem un burvju dakteri - kohleāro implantu
25.februāris ir Starptautiskā kohleāro implantu diena. 2016. gadā Latvijā bija reģistrēti 1106 bērni ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. Nu jau vairāk nekā 10 gadus smagākajos gadījumos bērniem ir iespēja tikt pie valsts apmaksāta kohleārā implanta, bet pirms tam bērnu vecāki šim mērķim bija spiesti vākt ziedojumus. Kopumā šajos gados Latvijā implantu ieguvuši 213 bērni. Bet pasaulē ir apmēram miljons kohleāro implantu lietotāju. Stāstiņi par Santu Eviju, Mareku, Andreju un Elizabeti. Kā arī pieminēta "Marvel" komiksa supervaroņi Sapheara un The Blue Ear, kuri lieto implantu un dzirdes aparātu.
Delfi 8.02.2017. Zane Treifelde
Bērniem vājdzirdība, vīram insults un mātei vēzis. Kā Ilze Ūbele iztur dzīves triecienus
Stāsts par pedagoģi Ilzi Ūbeli - Kristiāna un Elizabetes mammu. Kristiāns jau liels, un, neskatoties uz dzirdes traucējumiem, viņš beidzis parasto skolu un strādā modes un stila lauciņā. Mazajai Elizabetei ir deviņi gadi. Viņai smagāka vājdzirdības pakāpe - piektā. Taču, pateicoties gan kohleārajiem implantiem, gan mammas neatlaidībai, viņa runā un mācās sākumskolā "Valodiņa".
Kurzemes vārds 25.01.2017. Ilze Kļepikova
Piepildījumu rod ģitārspēlē
Kirils Švidčenko ir sirsnīgs zēns no Karostas. Viņam padodas veidot māla figūriņas un garšo pica. Bet visvairāk zēnam patīk spēlēt ģitāru. Kirils to labprāt unnar aizrautību dara, neskatoties uz to, ka ir vājredzīgs, un kā pasauli saklausīt viņam palīdz dzirdes aparāti. "Viņš ir brīnumiņš," par savu audzēkni sāka ģitārspēles skolotāja Dace Milzere. Nākotnē zēns sapņo ģitārspēli apgūt profesionālā līmenī un uzstāties.
https://www.liepajniekiem.lv/laikraksta-kurzemes-vards/piepildijumu-rod-gitarspele/
LA.lv 22.01.2017
Kā izvēlēties dzirdes aparātu?
Kuru dzirdes aparātu iegādāties – digitālo vai analogo, aizauss vai iekšauss? Kurš nodrošinās labāku dzirdi? Ārstniecības iestādes “Dzirdes sistēmas” audiologopēdes Anna Silantjevas atbildes.
https://www.la.lv/dzirdes-aparata-izvele
LA.lv 2.01.2017
Nav jādzīvo, citus nesadzirdot, vai neciešamā troksnī! Kā digitālā dzirdes aparāta iegūšana mainīja divu puišu dzīvi
Šo divu bērnu ģimenēm pasaule kādā brīdī sagriezās, jo viņi saprata, ka atvases vājāk dzird. Taču, pateicoties labdarības fondam ABLV Charitable Foundation, puiši ieguva digitālos daudzkanālu dzirdes aparātus. Ģimenes apliecina - tas būtiski mainījis dzīves kvalitāti. Šie puiši ir Maksims Pavlovs no Nirzas un Hugo Mārtiņš Kroms no Olaines.
2016
Neatkarīgā Rīta avīze 27.12.2016 Aisma Orupe
Cilvēki, kas palīdz atšķirīgajiem
Izglītības un Zinātnes ministrijas goda rakstus saņēma vairāki skolotāji, kuri palīdz bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem. Viena no viņiem ir Strautiņu pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Santa Masinga, kuras audzināmajā klasē mācās Aivis Mūrnieks, kuram ir kohleārais implants.
https://nra.lv/latvija/195917-sanem-pateicibu-cilveki-kas-palidz-atskirigajiem.htm
Ventas Balss 22.12.2016 Marlena Zvaigzne
Andris dzird, pateicoties cilvēku labestībai
Andris RēdeIs zina, ko nozīmē būt savādākām nekā citi. Viņš kļuva vājdzirdīgs 12 gadu vecumā pēc slimības. Tolaik bērniem deva stiprus medikamentus, un vairāki Andra vienaudži, kas daudz slimoja arī kļuva vājdzirdīgi. Ar vairāku labdarības akciju palīdzību Andrim saziedoja līdzekļus dzirdes aparātiem. Tā kā Valmieras skolā tolaik neesot bijušas brīvas vietas, tad no 6.klases mācījies Stiklu internātpamatskolā, kur apguva galdniecības pamatus un sāka dziedāt, kas viņam ļoti patika. Pēc tam viņš. Beidza Cīravas tehnikumu.
Māja 16.12.2016. Ilze Zonne
Vislabākos dzirdes aparātus – bērniem
Pateicoties ABLV Charitable Foundation programmai Palīdzēsim dzirdēt!, ar ziedotāju atbalstu deviņos gados jau 333 bērni ir saņēmuši augstas kvalitātes dzirdes aparātus vairāk nekā 600 000 eiro vērtībā. Līdz 31. decembrim visi aicināti piedalīties akcijā ar savu ziedojumu, un katram ziedotajam eiro ABLV Charitable Foundation pievienos savējo, tā dubultojot kopējo ziedojumu.
https://nra.lv/veseliba/195591-veseliba-vislabakos-dzirdes-aparatus-berniem.htm
Parmuziku.lv 13.12.2016
Latviešu mūzikā sevi piesaka kungs labākajos gados
Arnis Suitiņš kopā ar meitu Līvu iedziedājis klasisku Ziemassvētku dziesmu "Tu mazā klusā Betlēme". Visapbrīnojamākais Arņa Suitiņa stāstā ir tas, ka jau kopš agras bērnības Arnim ir nopietni dzirdes traucējumi, ko grūti iedomāties savienojot tādu nodarbošanos, kā mūziku. Bet gribasspēks un vēlme dziedāt dara savu - viss ir iespējams.
https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latviesu-muzika-sevi-piesaka-kungs-labakajos-gados-3726
Delfi 10.12.2016. Aija Rutka
Kā viens mazs aparātiņš mainīja divu puišu dzīvi: Hugo un Maksima veiksmes stāsti
Stāsts par futbolistu Hugo no Olaines, stāstnieku ķēniņu Maksimu no Nirzas, Kristiānu un Alisi no Saldus. Labus dzirdes aparātus bērni dabūja ar ABLV Charitable Foundation palīdzību.
Delfi 12.10.2016. Baiba Bicēna
Spītējot dzirdes traucējumiem, kļuvuši par prezidentiem, izgudrotājiem un pat slaveniem mūziķiem
ASV prezidenti Ronalds Reigans un Bils Klintons, izgudrotājs Tomass Alva Edisons, aviators un filmu producents Hovards Hjūzs, perkosioniste Evelīna Glenija, rakstniece Ivande Kaija - kas kopīgs šiem slavenajiem un ievērojamajiem cilvēkiem? Vājdzirdība, kas nav traucējusi gūt panākumus politikā, mākslā, rakstniecībā un citur.
Ludzas zeme 8.12.2016.
Jaunais ķēniņš dzīvo Nirzā
Rīgas Latviešu biedrības namā notika stāstnieku konkurss "Tevi, teci valodiņa!", un viens no trim Stāstnieku ķēniņa pretendentiem šogad bija Nirzas pamatskolas 6. klases skolēns, folkloras kopas “Spryguļi” dalībnieks Maksims Pavlovs. Viņš šajā konkursā ieguva galveno balvu. Maksims no astoņu gadu vecuma ir vājdzirdīgs un lieto digitālo dzirdes aparātu.
https://www.ludzaszeme.lv/jaunais-kenins-dzivo-nirza/
Veselam.lv 14.09.2016 Baiba Bicēna
Cilvēki zaudē redzi un dzirdi, un tomēr spēlē teātri!
Septembra trešajā sestdienā pasaulē otro reizi tiks atzīmēta Ašera sindroma (Usher syndrome) informācijas diena. Šogad tas ir 17. septembris. Šis laiks izvēlēts simboliski, kad ziemeļu puslodē saules gaismu nomaina tumšie rudens vakari. Informacija par Nedzirdīgi neredzīgo aktieru trupa “Nalaga’at” no Telavivas, Dienvidāfrikas mācītāju Kirilu Akselrodu, pieejamības konsultanti Molliju Votsu un citiem.
https://www.la.lv/cilveki-zaude-redzi-un-dzirdi-tomer-spele-teatri
Latvijas Avīze 09.09.2016. Indra Ozoliņa
Kurš dzirdes aparāts labāks?
Pēdējā laikā cilvēki visbiežāk izvēlas digitālos aparātus. Analogās ierīces padara skaņu spēcīgāku, bet to neapstrādā. Ja cilvēks ar labu dzirdi uzskatīs, ka viņam ir dzirdes problēmas un lietos analogo aparātu ar spēcīgu pastiprinātāju, pie tā pierodot, dzirdei var izdarīt lāča pakalpojumu, to pamazām notrulinot. Tas varētu būt tikai pagaidu risinājums. Konsultē Anna Silantjeva.
https://www.la.lv/kurs-dzirdes-aparats-labaks?p=4
AccessAbility. Beyond physical environments 2016 Zviedru institūts
Zviedru institūta producētās fotogrāfiju izstādes buklets. Apraksts un foto par Robertu Ērgli, kurš piedalījās šajā izstādē.
Ievas Stāsti Nr. 14 2016 Sandra Eglīte
Iemācīt runāt
“Mana laime ir zināt,, ka mans bērns ir patstāvīgs, savā dzīvē, var nopelnīt, ka viņam ir draugi un vaļasprieki,” saka Jeļena Mora. “Atceros, pašā sākumā, kad noteica diagnozi un nedeva nekādu cerību, man bija sajūta, ka ir jāatrod veids, lai dēls apgūtu valodu. Tagad viņs labi prot trīs valodas – latviešu, kriebu un angļu.” Jeļena Mora ir iemācījusi runāt savu nedzirdīgo dēlu Oļegu un ikdienā apmaca daudzus citus īpašos bērnus Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestādē Imantā.
Figaro Nr.20.2016 Guntars Graiksts
Sadzirdēt nedzirdamo
Vai nedzirdīgie cilvēki nedzird mūziku? Vai tas nozīmē, ka viņi var bez tās iztikt? Nē, izrādās, ka ir pat nedzirdīgi mūziķi. Bēthovenu laikam zina katrs, bet ir arī perkusioniste Evelīna Glenija un hip-hopa izpildītājs Šons Forbs. Rokenrola grupas Beethoven’Nightmare sastāvā ir tikai nedzirdīgi un vājdzirdīgi mūziķi. Nedzirdīgie izmanto melodeklamāciju zīmju valodā.
http://www.sadzirdi.lv/jaunumi/params/post/4704755/sadzirdet-nedzirdamo
https://www.lns.lv/lat/nedzirdigie_masu_medijos/?doc=17451
Veselība 28.06.2016 Baiba Bicēna
27. jūnijs - nedzirdīgo neredzīgo komunikācijas diena
Delfi 27.06.2016 Baiba Bicēna
Personības, kas daudz ko sasniegušas par spīti redzes un dzirdes trūkumam
Ko darīt, ja cilvēkam ir gan nopietni dzirdes, gan nopietni redzes traucējumi? Vai šāds cilvēks var iegūt izglītību un aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē? Pasaules pieredze rāda, ka zināmos apstākļos tas iespējams. Pastāstīts par Lauru Bridžmani, Helēnu Kelleri, Olgu Skorohodovu, psiholoģijas studentu četrinieku Maskavā, kā arī par Habenu Firmu un Molliju Vatu, kuras aktīvi darbojas mūsdienās. Sniegta informācija par nedzirdīgi neredzīgo biedrībām pasaulē, kā arī par Sadzirdi.lv un Redzi mani kopīgi rīkoto pasākumu un izstādi Nacionālajā bibliotēkā, kurā piedalījās aktrise Inta Bankovska, kura kādreiz Jaunatnes teātrī izrādē "Kas brīnumu rada" tēloja Helēnu Kelleri bērnībā.
Delfi 24.04.2016 Aija Lietiņa
Kotlešu sprakšķēšana pannā bija brīnums, jeb Mareka dzīve ar dzirdes implantu
Mareks Birulim atklāja 5.pakāpes vājdzirdību, kad viņš bija vien nepilnus trīs mēnešus vecs. Kad Mareka mamma uzzināja, ka tomēr ir iespēja, ka viņas mazais puisēns dzirdēs un runās, viņa sāka vākt līdzekļus implantam.
Kad Marekam ievietoja kohleāro implantu, tika novērots, ka viņš ļoti cītīgi mācās un visu aptver. Mamma Iveta veidoja dažādus materiālus, lai palīdzētu Marekam apgūt valodiņu. Viņa līmēja kladē attēlus, un zem katra attēla lieliem burtiem rakstīja, kas tas ir.
Šodien Mareks mācās parastajā skolā, aizraujas ar sporta dejām un visādi citādi dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Sekmes viņam ir ļoti labas, vidējā atzīme virs 8.
Ievas Stāsti Nr.7 1.04.2016 Sandra Eglīte
Iznākt no klusuma
Tukumniece Diāna Peiraga pēc sepptiniem klusumā pavadītiem gadiem atguva dzirdi, viņa tika pie dzirdes implanta. Diemžēl Diānas dzīve jau kopš nākšanas pasaulē ir cīņa. Un tā nebūtu iespējama bez viņas mammas Nataļjas uzņēmības un dūšas.
Diena 6.jūnijs 2016. Inese Lūsiņa
Evelīna Glenija: Es spēlēšu gan!
Savu pārsteidzoši un iedvesmojošo mūziķes karjeru Evelīna Glenija sāka pēc tam, kad 12 gadu vecumā zaudēja dzirdi. Viņa ir celmlauze, pirmā sitaminstrumentu soliste. Viņas radošajā kontā ir vairāk nekā 30 albumu, personiskajā kolekcijā - ap 2000 skaņurīku no visām pasaules malām. Speciāli Evelīnai Glenijai komponisti radījuši vairāk nekā 200 skaņdarbu. Aptuveni starp 80 balvām trīs ir Grammy un pērn iegūtā Polar Music Price.
https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/evelina-glenija-es-spelesu-gan-14143164
Latvijas Ārsts Nr4 2016 Sandra Kušķe
Kohleārā implantācija bērniem ar dažādiem traucējumiem: par vai pret
Kohleārā implantācija pašlaik ir noteikta kā standarta nedzirdības ārstēšanas metode gan bērniem, gan pieaugušajiem visā pasaulē. Rakstā vairāk akcentēti multiplie traucējumi, kas kombinējas ar dažādas pakāpes intelektuālās darbības traucējumiem paralēli esošajai nedzirdībai.
Delfi 03.03.2016 Baiba Bicēna
3.marts - Pasaules Dzirdes diena. Skaudras epizodes no vājdzirdīgo dzīves Latvijā
"Zobus pārbaudīji? Redzi parbaudīji? Bet dzirdi?" - ar tādu devīzi šogad norisināsies kārtējā Pasaules Dzirdes diena, kuru Latvijā sāka atzīmēt pavisam nesen. To atzīmē 3.martā, un šis datums nav izvēlēts nejauši, jo to veidojošie cipari 3.3. atgādina divas ausis. Dzirdes problēmām cilvēki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību. Parasti tā pasliktinās ļoti lēni un to drīzāk pamana apkārtējie cilvēki, nevis pats vājdzirdīgais. Dzirdes problēmas ir arī daudziem jauniešiem un vidējā gadagājuma cilvēkiem. Ievērojama daļa no viņiem savas problēmas slēpj, jo sabiedrība pret vājdzirdīgajiem nav tik saprotoša, kā pret cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
LA.lv 2.06.2016
Pieredzes stāsti ar dzirdes traucējumiem. 3. marts – Pasaules Dzirdes diena
“Zobus pārbaudīji? Redzi pārbaudīji? Bet dzirdi?” – ar tādu devīzi šogad norisināsies kārtējā Pasaules Dzirdes diena, kuru Latvijā sāka atzīmēt pavisam nesen. To atzīmē 3.martā. Šis datums nav izvēlēts nejauši, jo cipari 3.3. nosacīti atgādina divas ausis – dzirdes orgāna ārējo daļu.
Dzirdes problēmām cilvēki bieži vien nepievērš pietiekamu uzmanību. Parasti tā pasliktinās ļoti lēni , un to drīzāk pamana apkārtējie cilvēki, nevis pats vājdzirdīgais. Maldīgs ir uzskats, ka dzirde pasliktinās galvenokārt vecumā. Dzirdes problēmas ir arī daudziem jauniešiem un vidējā gadagājuma cilvēkiem. Ievērojama daļa no viņiem savas problēmas slēpj, jo sabiedrības izpratne attiecībā uz vājdzirdīgajiem nav tik saprotoša, kā pret cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Ne katram patīk, ka uz viņu sāk bļaut – diemžēl apkārtējo reakcija bieži ir tieši tāda.
Pastāstīts par ievērojamākajiem vājdzirdīgajiem cilvēkiem pasaulē, kā arī par Māru Ruvu un Rūtu Mežavilku, kuras vecāki atsacījās sūtīt uz speciālo skolu. Abas meitenes sekmīgi beidza augstskolas un integrējās dzirdīgo pasaulē. Pastāstīts arī par dažādām tehnoloģijām, kuras izmanto pasaulē, taču līdz Latvijai tās vēl nav nonākušas.
https://www.la.lv/pieredzes-stasti-ar-dzirdes-traucejumiem-3-marts-pasaules-dzirdes-diena
Delfi 25.02.2016 Baiba Bicēna
Kohleārie implanti - nedzirdīgo iespēja dzirdēt
25.februārī visā pasaulē atzīmē Starptautisko kohleāro implantu dienu. Pēdējo 30 gadu laikā vairāk nekā 250 tūkstošiem cilvēku pasaulē kohleārais implants ir devis iespēju dzirdēt, un šo cilvēku skaits arvien palielinās. Kohleārā implanta operācijas gan bērniem, gan pieaugušajiem tagad tiek veiktas arī Latvijā un tiek apmaksātas no valsts budžeta. Pirmajā pieaugušo grupā, kura saņēma implantu par valsts līdzekļiem, bija Diāna Peiraga no Tukuma un rīdziniece Patrīcija Jansone.
https://www.delfi.lv/life/56017206/veseliba/47109307/kohlearie-implanti-nedzirdigo-iespeja-dzirdet
https://medicine.lv/raksti/25.-februaris-starptautiska-kohlearo-implantu-diena
IR 18.-24.februāris Gunita Nagle
Sveicināti, te Ruta!
Izstrādājot latviešu valodas runas atpazīšanas sistēmu Ruta, LU Matemātikas un informātikas speciālisti piepilda sapni latviski runātos vārdus automātiski pārveidot rakstiskā tekstā. Arī uzņēmums Tilde izstrādājis balss atpazinēju. Latviešu valoda iedzīvojas digitālajā vidē.