Rūta Mežavilka: Par subtitriem
Vēlreiz mazliet par online subtitriem (jeb live captions, kā vēl tos sauc). Daudzi pasākumu organizatori iedomājas, ka viss ir lieliski un jauki, ja pasākumā tiek uzaicināts zīmju valodas tulks - esam domājuši par vides pieejamību, viss kārtībā. BET!
Vairums vājdzirdīgo, kas dzirdes traucējumus guvuši pieaugušā vecumā, zīmju valodu nezina. Kā lai viņi to zinātu, ja auguši dzirdīgo vidē un mācījušies parastajās vispārizglītojošajās skolās. Tāpat arī tie cilvēki, kam ir vidēju vai pat smagu pakāpju vājdzirdība un kas tomēr spējuši mācīties kopā ar "parastajiem bērniem", zīmju valodu nezina, toties ir teicami apguvuši balss valodu un integrējušies dzirdīgajā vidē.
Vairumā situāciju viņi labi tiek galā, bet ir situācijas, kur tomēr nepieciešams atbalsts. Man tāds atbalsts būtu nepieciešams pasākumos, kas notiek angļu valodā. Lai gan ar latviešu valodu tieku galā, angļu valodā ir daudz vairāk augsto frekvenču skaņu (tādas kā s, sh, f, th) nekā latviešu valodā un diemžēl tas man ir jau nepieejami.
Vājdzirdīgie runāto informāciju uztver no konteksta - proti, ja četrus vārdus teikumā uztver, bet piekto neuztver, viņi tik un tā saprot runāto, ja ir zināms runātā konteksts. Tāpēc vislielākās grūtības sagādā iepriekš nedzirdēti uzvārdi, svešvārdi, vietvārdi. Arī ar skaitļiem mēdz būt problēmas. "Četri" un "seši" man izklausās praktiski vienādi, šos abus mūžīgi jaucu, lai gan, ja cītīgi skatās uz runātāja lūpām, var ieraudzīt atšķirību.
Tāpēc visur, kur piedalās cilvēki ar sliktāku dzirdi - ļoti vēlams nodrošināt šos "dzīvos subtitrus". Tehnisko risinājums skaits, pateicoties AI, ļoti strauji aug, un daudz kas ir pieejams brīvpieejā. Subtitriem angļu valodā vispār nevajadzētu būt problēmai. Principā viss, kas nepieciešams, ir dators ar mikrofonu un mobilais tālrunis/planšete/dators "saņēmēja galā".
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" par šo runā jau gadiem, un izpratne pamazām rodas.
Te dažas mājaslapas informācijai: