Bērnu apmācība Rīgas 234. bērnudārzā un 51. vidusskolā
1988. gadā, kad nodibinājās Margaritas Ozernovas vadītā "Vājdzirdīgo bērnu vecāku komiteja" un vecāki pastiprināti interesējās par Maskavas surdopedagoģes Emīlijas Leongardes apmācību metodi, Latvijas PSR Izglītības ministra vietniece Biruta Kubuliņa pirmās vecāku konferences laikā informēja klātesošos, ka tiks izdots eksperimentālās metodes izmantošanas palīglīdzeklis vecākiem gan latviešu, gan krievu valodā un tiks atvērtas eksperimentālās grupas bērnudārzos un eksperimentālās klases skolās.
Biedrības cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem Latvijā
Pirms neilga laika stāstījām, ka pirms gadiem 20 Latvijā bijušas vairākas vājdzirdīgo bērnu vecāku dibinātas biedrības, tajā skaitā ļoti aktīvas, taču tās nav izdzīvojušas līdz mūsdienām un likvidētas. Vai arī formāli vēl pastāv, taču ir uz izjukšanas robežas. Kas bija šīs biedrības, kas tās vadīja, un ko tās spēja paveikt? Kāpēc tās tika likvidētas vai nedarbojas?
Vājdzirdīgo bērnu vecāku organizēšanās sākums meklējams jau astoņdesmito gadu beigās, kad Latvijas presē tika publicēts Marinas Kosteņeckas raksts "Maize, kurā grūti dalīties" ar vairākiem turpinājumiem, kuri tagad izlasāmi arī Sadzirdi.lv lapā. Rakstos tika pastāstīts par Maskavas pedagoģes Emīlijas Leongardes metodi, pēc kuras bērni ar dzirdes traucējumiem tika apmācīti runāt, un kuru bija apguvusi arī mazā Andreja vecmāmiņa Margarita Ozernova no Latvijas. Savā pieredzē viņa gribēja dalīties ar citiem. Šo metodi apguva arī nedzirdīgā Oļega mamma Jeļena Mora. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, varu informēt, ka gan Andrejs Voronovskis, gan Oļegs Mors iemācījās runāt, un beidza gan parastās vidusskolas, gan augstskolas. Jeļena apmēram 30 gadus strādāja par speciālo pedagoģi Rīgas 234. bērnudārzā un apmācīja runāt daudzus citus vājdzirdīgos un nedzirdīgos bērnus. Kosteņeckas rakstu iespaidā izveidoja projektu "Vājdzirdīgs bērns", kuru vadīja bijusī Izglītības ministra pirmā vietniece Biruta Kubuliņa. Ozernovas vadītajā "vājdzirdīgo bērnu vecāku komitejā" bija 62 biedri no visas Latvijas. Uz semināriem, kurus komiteja rīkoja reizi mēnesī Rīgā, cilvēki ieradās arī no Lietuvas un Baltkrievijas.
Kā organizējās vājdzirdīgo bērnu vecāki astoņdesmito gadu otrajā pusē? Marinas Kosteņeckas un citu autoru raksti.
Šo rakstu izlasīšana prasīs ilgāku laiku. Tie ir gari. Publicēti
avīzēs Padomju Jaunatne un Sovetskaja Molodež latviešu un krievu
valodā, kā arī Kopsolī, 80-to gadu beigās tie izraisīja milzīgu
rezonansi. Pateicoties tiem, pirmoreiz saorganizējās bērnu vecāki,
tika nodibināta speciāla grupiņa Rīgas 234. bērnudārzā. Šie raksti
ir mūsu rakstu bibliotēkas zelta fonds.