Ziemeļvalstu un Baltijas vājdzirdīgo apvienību sanāksme Viļņā
Attēlā: Laptopā teksts dāņu valodā, planšetē - latviešu valodā
Attēlā: Runas-teksta tulki Eiri un Īda
Lietuvā nedzirdīgo un vājdzirdīgo cilvēku stāvoklis ir apmēram līdzīgs kā Latvijā. Lielākā ir Lietuvas Nedzirdīgo biedrība, kurā ir apmēram 2500 biedru. Ir Nedzirdīgo jauniešu organizācija. Aktīva ir Pagava, kura apvieno apmēram 500 nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu ģimeņes (par Pagavu atsevišķs raksts šeit jau ir). Vadītāja ir Rima Sitavičiene, vietniece Joana Vanagiene. Ir arī Kohleāro implantu asociācija, kuru vada Asta Girniene. Senioru organizāciju Lietuvā nav. Joanna Vanagiene pasāstīja, ka 2001. gadā esot bijis mēģinājums nodibināt Vājdzirdīgo asociāciju, taču tā bijusi vāja, bez izteikta līdera, nav izdevies piesaistīt daudz biedru, nepietika naudas, un 2020. gadā asociācija beigusi pastāvēt. Runas-teksta tulku nav. Arī akustisko cilpu sēžu zālē Pagava nevarēja nodrošināt - šoreiz to atveda no Somijas. Arī Lietuvā nedzirdīgo kopiena ir noskaņota pret kohleārajiem implantiem. Tā joprojām ir ļoti nopietna problēma.
Asta Girniene stāstīja par savu dēlu Jonasu, kurš bija viens no pirmajiem bērniem Lietuvā ar kohleāro implantu. Tolaik Lietuvā kompensēja 7 operācijas gadā, bet rinda bija daudz lielāka. Jonasam tika vākti ziedojumi. Pie implanta viņš tika 4 gadu vecumā. Mamma ar viņu daudz sarunājās.
Asta uzskata, ka bērns jāsūta uz tuvāko skolu, nevis uz tādu, kurā jau ir cits bērns ar implantu. Viņa ieteica nebaidīties pieņemt nepopulārus lēmumus un mainīt skolu. Svarīgi ir novērtēt bērna spējas, taču nenovērtēt tās par zemu.
Attēlā: Astas stāstījums Text on Tap pieraksta programmā
Attēlā: Jonass Girnis un Rima Sitavičiene
Attēlā: Jonass pie ekrāna un vina runas pieraksts
Attēlā: Uz ekrāna Marija, pa labi prezentāciju laptopā ZOOM vietnē ar subtitriem savā valodā skatās kāds no sanāksmes dalībniekiem, vidū mana planšete ar runas pierakstu latviski.
Arī Marija pieminēja nepieņemšanu no nedzirdīgo kopienas puses savā valstī. Kāpēc tā, viņa esot sapratusi tikai pēc tam, kad iepazinusies ar nedzirdīgo kopienas vēsturi.
Attēlā: Teksta pieraksts Text on Tap programmā
Attēlā: Lielais ekrāns ar slaidu un uzrakstiem angļu un somu valodā
Attēlā: Teksta pieraksts Text on Tap programmā
Attēlā: Lisa demonstrē, ka runas-teksta tulku pakalpojumus var izmantot arī baseinā
Līsa stāstīja, ka tulka pakalpojumus izmantojusi arī operācijas laikā, kura izdarīta vietējā anastēzijā - viņai uz krūtīm novietots galdiņš ar planšeti, kurā varēja lasīt norādījumus.
Attēlā: Teksta pieraksts Eiri datorā
Vēl Līsa informēja, ka 2024. gada vasarā (jūlija beigās un augusta sākumā) Somijas pilsētā Kupio tiks organizēta starptautiska vājdzirdīgo cilvēku nometne. Protams, ka arī cilvēki no Latvijas tur varēs piedalīties.
Igaunijas pārstāve Sīri Kahro pastāstīja, ka strādā dzirdes autobusiņā Kulmisbusi, kurš regulāri braukā pa Igauniju, lai arī attālākās vietās dzīvojošie varētu pāraudīt dzirdi un saņemt konsultācijas. (BB piebilde: šādu busiņu labprāt izmantotu arī Bērnu Dzirdes centrs, lai varētu apbraukāt lauku rajonus).
Par VDNR vadītāju atkārtoti ievēlēja Trīni Lindhartu Garsdāli.
Runas-teksta tulki strādāja arī pie vakarinu galda un ekskursijas laikā.
Attēlā: Neoficiālā saruna kafejnīcā
Attēlā: Kafejnīcā notiekošo sarunu pieraksti - raksta Eiri.