Vecākiem un speciālistiem ir jāstrādā kopā!
Šī gada 11. oktobrī man bija gods uzstāties Lietuvas vājdzirdīgo ģimeņu atbalsta asociācijas Pagava (tulkojumā "apzināšanās, uztvere") organizētajā starptautiskajā konferencē, kas bija veltīta iekļaujošai izglītībai bērniem ar dzirdes traucējumiem. Konference norisinājās par godu Pagava 30 gadu jubilejai un tajā piedalījās ap 180 cilvēku. Organizācija tika dibināta 1994. gadā kā vecāku pašpalīdzības organizācija, apvienojot ģimenes, kas audzina bērnus ar dažāda veida dzirdes traucējumiem, tostarp dzirdes aparātu un kohleāro implantu lietotājus, zīmju un runātās valodas lietotājus, kā arī citas ģimenes, kurām ir interese par nedzirdīgo kultūru un cilvēku ar dzirdes traucējumiem problēmām.
Konferenci atklāja Lietuvas pirmā lēdija Diāna Nausėdienė, un tā notika Lietuvas Seima ēkā, telpā, kurā savulaik tika atjaunota Lietuvas neatkarība. Pasākumā uzstājās pārstāvji no dažādām ministrijām, Lietuvas Nedzirdīgo un vājdzirdīgo izglītības centra, kā arī dažādi dzirdes speciālisti. Viens no galvenajiem runātājiem bija Jannet DesGeorges no ASV organizācijas Hands & Voices, kas dalījās ar pieredzi par iekļaujošo izglītību bērniem ar dzirdes traucējumiem ASV. Organizācija apvieno vecākus un profesionāļus, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu bērniem ar dzirdes traucējumiem.
Bija iespējams salīdzināt Latvijas un Lietuvas pieredzi iekļaujošajā izglītībā. Latvijā tehniskā aprīkojuma ziņā situācija ir labāka – bērniem dzirdes aparātus pilnībā apmaksā valsts, kamēr Lietuvā tie tiek segti tikai 50%, tādēļ papildu izmaksas gulstas uz ģimenēm. Tomēr Lietuva ir ievērojami priekšā Latvijai iekļaujošās izglītības jomā, un ir pat viena no ES līderēm. Kamēr Latvijā joprojām darbojas padomju laikos ieviestā specializētās izglītības sistēma ar pedagoģiski medicīniskajām komisijām, Lietuva un citas valstis koncentrējas uz bērnu iekļaušanu vispārējās skolās, nodrošinot viņiem nepieciešamo atbalstu.
Kā uzsvēra Pagava vadītāja Rima Sitavičiene, "mums nevajag speciālo izglītību, mums vajag palīdzēt mūsu bērniem iekļauties vispārējās skolās." Lietuvā jau sen tiek īstenotas programmas, kas nodrošina apmācības vispārizglītojošo skolu skolotājiem, lai viņi zinātu, kā komunicēt ar vājdzirdīgiem bērniem un kā sniegt viņiem atbalstu mācību procesā. Pat ja skolā ir viens vājdzirdīgs bērns, Lietuvas Nedzirdīgo un vājdzirdīgo izglītības centrs nodrošina skolotāju apmācību. Centrs nodrošina arī apmācību programmu vecākiem no bērna 9 mēnešu līdz 3 gadu vecumam, kas iekļauj ne tikai metodiku kā strādāt ar vājdzirdīgu bērnu valodas apguvē, bet arī psihologa atbalstu, jo vājdzirdības konstatēšana bērnam ir liels psiholoģisks trieciens ģimenei. Ir izstrādātas rekomendācijas skolām, kas tām jāievēro. Viļņas pašvaldībā ir arī izveidots speciāls departaments, kas atbild tieši par iekļaujošo izglītību.
Konferencē runātāji dalījās ar dažādiem labās prakses piemēriem, kā ar nelielām izmaksām var tikt panākts lielisks rezultāts. Piemēram, ASV audiologopēdi veic bērnu diagnostiku ne tikai klusumā, bet arī ar blakustroksnī, lai novērtētu, kā mainās bērna spējas uztvert runu. Lektores pieminētajā gadījumā dzirdes spēja klusumā bijusi 95%, bet ar fona troksni 35%, kas ir daudz par maz normālai uztverei. Atsevišķās skolās trokšņa mazināšanai skolu telpu sienas nosedzot ar aizkariem. Troksnis klasē ir viena no būtiskākajām problēmām mācību procesā, jo īpaši vājdzirdīgiem bērniem. ASV likumdošanas procesā uzsvars tiek likts uz vecāku iesaisti izglītības procesā un likumu izstrādē, kā arī skolas saņem papildu finansējumu, lai nodrošinātu iekļaujošo izglītību. Kā būtisku elementu lektore min nodrošinātu runas titrēšanu skolās.
Daži secinājumi pēc konferences: (1) tika uzsvērts, ka vecākiem un speciālistiem nav jābūt savstarpējiem konkurentiem – viņiem ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu bērna labākās intereses. Lietuvā sadarbība ar ministrijām ir ļoti laba; (2) iekļaujošās izglītības pamatā ir ne tikai humāna sabiedrības attieksme pret līdzcilvēkiem, bet arī ir nozīmīgs ekonomisks ieguldījums nākotnē, jo izglītoti un integrēti jaunieši spēj iegūt labāk apmaksātu darbu un nenoslogo sociālo sistēmu; (3) iekļaujošā izglītībā citās valstīs ir iegūta liela pieredze, kas ir izmantojama, tostarp labi rezultāti iespējami arī pie nelielām izmaksām.
Latvijā šobrīd ir apmēram 1100 bērni ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. Ar katru gadu nāk klāt jauni bērni. Viņu nākotne, kā arī lielā mērā būs atkarīga no amatpersonām un to labvēlības kaut ko darīt savu vēlētāju labā.
Konferencē Lietuvā piedalījās OLAFS SLŪTIŅŠ
Konferences ierakstu var noskatīties Lietuvas Seima Youtube kanālā: https://www.youtube.com/live/NE9A68xdKa4?feature=shared