Tikšanās ar Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāju

Tika pārrunātas diezgan daudzas lietas, kuras mums šķiet uzlabojamas. Piemēram vājdzirdīgo bērnu izglītība parastajās skolās.  Lai dabūtu adekvātus atbalsta pasākumus, vecāki cenšas bērnam dabūt nevis dzirdes traucējumu, bet valodas traucējumu kodu, jo tad viņiem piešķirs vairāk nodarbību pie logopēda. Tad rehabilitācija pēc pilngadības sasniegšanas. Bērnu dzirdes centrā rehabilitācija ir laba, bet tai nav turpinājuma vēlāk. Pieaugušie cilvēki, kuri vēlas integrēties dzirdīgo sabiedrībā, atbilstošu valsts apmaksātu pakalpojumu nesaņem.  Mūsuprāt, ir jāpaplašina Bērnu dzirdes centrs, lai tas varētu apkalpot arī pieaugušos. 

Komisijas priekšsēdētāja tika informēta arī par tehnisko palīglīdzekļu kvalitāti un to piešķiršanas kārtību. Vismaz diviem cilvēkiem nesen atteikta vizuālās digitālās saziņas ierīces (planšetes) piešķiršana. Kaut gan meitene nedzirdīga, viņa neizmanto surdotulka pakalpojumus jo dzīvo dzirdīgo vidē un komunicē balsī.  Tāpēc ierīci piešķirt nevarot. Netiek ņemts vērā, ka mūsdienās to var izmantot arī rakstiskai saziņai, turklāt ārzemēs planš plaši lieto tie, kuri izmanto runas-teksta tulku pakalpojumus. Latvijā šāda pakalpojuma nav vispār.

Informējām, ka valsts apmaksātos dzirdes aparātus var mainīt ik pēc pieciem gadiem, bet kohleāro implantu ārējās daļas - tikai pēc astoņiem. Kaut gan vājdzirdīgs cilvēks bez aparāta kaut ko vēl dzirdēs, bet nedzirdīgs bez implanta nedzirdēs neko.

Valdes locekļi pastāstīja arī par vairākiem gadījumiem savā dzīvē, kad atbalsta pietrūcis vai situācija apkārtējo cilvēku neizpratnes dēļ padarīta pat sarežģītāka nekā varēja būt. Kā arī par noraidītajiem projektiem, kuru skaitā ir izglītojošas brošūras izdošana. Vecāki šādu palīglīdzekli prasa jau daudzus gadus, bet Sadzirdi valdei līdz šim nekādi neizdodas panākt tās finansēšanu. 

Kopumā saruna bija konstruktīva, un ceram, ka tai būs turpinājums citās komisijās, kurai sekos arī rīcība. 

Attēlā no kreisās: Emīlija Ērgle, Olafs Slūtiņš, Leila Rasima, Rūta Mežavilka un Baiba Bicēna.