Nedzirdīgi neredzīgo dienas atzīmēšana
25. jūnijs, 2023 pl. 19:29
Nedzirdīgi neredzīgo dienu 27. jūnijā sāka atzīmēt 1980. gadā ASV, un tā bija ievērojamās sabiedriskās darbinieces Helēnas Kelleres 100-tā dzimšanas diena. Dažus gadus vēlāk sāka atzīmēt arī Nedzirdīgi nedzirdīgo nedēļu un mēnesi.
Eiropā atzīmē arī Eiropas Nedzirdīgi neredzīgo dienu 22. oktobrī. Kāpēc divi atšķirīgi datumi? Iespējams, ka Ziemeļvalstu pārstāvjiem nepatika 27.jūnija sakritība ar vasaras saulgriežu laiku, kas nes gaismu un nav īsti piemērots datums tik smagas problēmas pieminēšanai.
Pasaulē nedzirdīgi neredzīgie un viņu piederīgie šajās dienās darina dažādu adījumu lentes (taktilā māksla) un ietin tajos kokus, stabus, kolonas un citus priekšmetus publiskajās vietās.
Aktivitātes Latvijā
Latvijā pirmo reizi Nedzirdīgi neredzīgo dienu kopā ar Rīgas Vājredzīgo un nedzirdīgo biedrību "Redzi mani" atzīmējām 2015. gadā. Pirmajā reizē tas bija vienkāršs gājiens pa galvaspilsētas ielām ar lozungu "Sadzirdi un redzi mani!", kas tika izveidots no abu biedrību nosaukumiem. Par šo gājienu vairāk pastāstīts dažos rakstos neatkarīgajā Rīta Avīzē un ciitur: Nedzirdīgi neredzīgie: mēs esam - nra.lv
Nākamajā un aiznākamajā gadā pasākumi notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un arī tos organizēja "Sadzirdi" un "Redzi mani" kopā. Pirmajā reizē iepazīstinājām sabiedrību ar Helēnas Kelleres dzīvi, sabiedrisko darbu, viņas grāmatām un rakstiem. Uz pasākumu tika uzaicināta aktrise Inta Bankoviča, kura kādreiz tēloja Helēnu izrādē "Kas brīnumu rada", kuru demonstrēja Jaunatnes teātrī. Apmeklētāji varēja iepazīties ar speciāli iekārtoto lasītavu cilvēkiem ar redzes traucējumiem un dzirdes aparātu lietotāji varēja izmēģināt akustisko cilpu 4. stāva konferenču zālē. Pēc pasākuma varēja doties pa bibliotēku ekskursijā.
Otrajā reizē tika uzaicināti cilvēki, kuriem pašiem ir kombinētie dzirdes un redzes traucējumi, un viņi pastāstīja par savām problēmām. Notika arī diskusija, uz kuru bija uzaicināti RSU rehabilitācijas fakultātes paasniedzēji.
Nākamajā reizē radošo semināru "Esi atvērts pasaulei" rīkojām Neredzīgo bibliotēkā Strazdumuižā. Semināra tēmas bija "Problēmsituācija nedzirdīgi-neredzīgo integrācijai sabiedrībā" un "Nedzirdīgi neredzīgie pasaulē".
Tika atklāta fotoizstāde "Sadzirdi un saredzi mani" un demonstrēti video par Gati Preisu un Kirilu Švidčenko. Savu uzrunu semināram atsūtīja Inese Plūme. Bija ieradusies arī bijušās biedrības "Palīdzība nedzirdīgi-neredzīgiem cilvēkiem" vadītāja Nora Jansone kopā ar dēlu Mārtiņu, kura dēļ šī biedrība savulaik tika nodibināta.
Nora stāstīja par biedrības dibināšanu, paveikto un arī par to, kāpēc biedrība tika likvidēta. Viņas stāstījums tika nofilmēts desmit minūšu garā video, kurš ievietots Facebook: https://www.facebook.com/baiba.bicena/videos/2445629905487293/?source_id=705650526131425
Pasākuma apmeklētāji varēja mēģināt pēc smaržas un taustes noteikt dažādu maisiņu saturu un piedalīties citās aktivitātēs.
Diemžēl nebija ieradies neviens pārstāvis no Labklājības ministrijas, tāpēc nopietnāka saruna par problēmām šajā reizē izpalika.
Pandēmijas laikā pasākumi nenotika, taču tagad mūsu Sadzirdi.lv lapā esam sagatavojuši atsevišķu sadaļu, kas veltīta tieši nedzirdības un neredzības jautājumiem.
Ko darīt?
Cik Latvijā ir nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku, tas joprojām ir atklāts jautājums.
Ja ņem vērā iedzīvotāju skaitu valstī un to, ka Somijā šādu cilvēku ir ap 800, tad pie mums viņu varētu būt ap 200-400. Vismaz.
Pirms gadiem divdesmit pieciem biedrība "Palīdzība nedzirdīgi neredzīgiem cilvēkiem" apzināja 36 šādus cilvēkus, tajā skaitā 12 bērnus, kuru apmācīšanu noorganizēja toreizējā Strazdumuižas internātskolā. Tika organizēts seminārs, aicināti speciālisti no Zviedrijas, kas varētu apmācīt, kā kontaktēties ar nedzirdīgi-neredzīgajiem. Diemžēl biedrība tika likvidēta, bet problēmas palika. Un daudz problēmu, pirmkārt jau neinformētība.
Skaidrs, ka absolūti nedzirdīgi-neredzīgu cilvēku nav daudz, bet ir diezgan tādu, kuri zaudējuši redzi vienā acī, kuri ir smagi tuvredzīgi, slimo ar glaukomu vai kataraktu.. Ja tad sāk pasliktināties arī dzirde? Tāpat kā citiem vājdzirdīgajiem, neredzīgajam ir jāstājas rindā pēc dzirdes aparāta, jākārto formalitates tā saņemšanai, jāsaņem valsts piešķirtais, kas tālu no ideāla. Vai arī otrādi, cilvēkam ir ļoti slikta dzirde, un tad arī redzes problēmas saasinās. Visur pacienta iemaksas, kvalitatīvas brilles maksā naudu, utt. Vai tas ir normāli, ka cilvēkam, kuram jau zudusi viena svarīga maņa, ir tik sarežģīti jācīnās, lai nezaudētu arī otru?
Šie jautājumi paliek atklāts, un mēs vēlamies tam pievērst uzmanību.
Divi gadījumi Latvijā
Inese ir mācījusies Strazdumuižas vidusskolā un SIVA. Dzīves laikā viņai pasliktinājusies arī dzirde. "Gāju pie audiologa, kurš teica, ka man vajag dzirdes aparātu. Bet, lai pie tāda tiktu, man nepieciešams psihologa slēdziens, ka es spēšu tam pielāgoties. Īsti nesaprotu, kāpēc tāda kārtība. Bet es nesaņēmu ne atzinumu, ne pakalpojumu. Mēģināju atrast citu psihologu, bet, tā kā mani līdzekļi ir ļoti ierobežoti, tad nekas neiznāca."
Dzirdes aparātu Inesei palīdzēja sadabūt brīvprātīgie ziedotāji, bet "tas laikam nebija pareizi noregulēts, jo man tik ļoti sāp galva, ka reizēm ir labāk nedzirdēt un neizjust šo diskomfortu, nekā dzirdēt. Aparātu es lietoju, ja rodas galēja nepieciešamība." - Inese reiz stāstīja kādai žurnālistei.
Pēc raksta publicēšanas ar Inesi sazinājās kāda dzirdes aparātu servisa pārstāvji, un viņa dabūja jaunu, savām vajadzībām atbilstošu, dzirdes aparātu.
Otrs gadījums. Dainai, tāpat kā viņas brālim, vājdzirdība bija iedzimta. Piecu gadu vecumā meitene zaudēja vienu aci. Kopš tā laika sieviete lieto acs protēzi un no 21 gada vecuma - dzirdes aparātu. 40 gadu vecumā viņai tika iedota trešā invaliditātes grupa. Pirms tam viņai teica: "Jums ir abas rokas un kājas, ko jūs gribat". Jau tuvojoties pensijas vecumam un citām veselības problēmām pastiprinoties, Daina iedomājās, ka viņai varētu iedot arī otro grupu. Atbilde bija: "Redze un dzirde savstarpēji nekorelē."
Tiesībsarga atbilde
Sakarā ar diskusiju 2018. gada pasākumā no Tiesībsarga biroja saņēmām šādu atbildi:
"Tiesībsargs pēc Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” un Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības “Redzi mani” š.g.27.jūnijā rīkotā pasākuma, kurā iezīmējās problēma par nepietiekamu statistiku par neredzīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem, kā arī par tehnisko palīglīdzekļu nepieejamību, ja rodas papildus traucējums, vērsās pie Labklājības ministrijas ar lūgumu sniegt skaidrojumu par minēto.
Pēc Labklājības ministrijas sniegtās atbildes (atbildes vēstule pielikumā Word formātā) var secināt, ka personas ar redzes un dzirdes traucējumiem var nebūt iekļautas statistikā, ja:
Viens no traucējumu veidiem ir attīstījies pēc invaliditātes noteikšanas, bet cilvēks pats atkārtoti VDEĀVK nav vērsies;
Personai jau ir noteikta cita veida invaliditāte, bet cilvēks atkārtoti VDEĀVK nav vērsies;
Cilvēkam ir tādi redzes vai dzirdes traucējumi, kuru dēļ invaliditāte netiek noteikta, bet ir iespējams saņemt tehniskos palīglīdzekļus;
VDEĀVK ir notikusi komunikācijas kļūda.
Līdz ar to jau pašlaik statistikā tiek iekļauti un var tikt iekļauti cilvēki ar redzes un dzirdes traucējumiem.
Savukārt tehniskos palīglīdzekļus ir iespējams saņemt gan pēc VDEĀVK atzinuma (ja ir noteikta invaliditāte), gan pēc ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta norādījuma (ja nav noteikta invaliditāte). Detalizētāku informāciju par iespējām saņemt tehniskos palīglīdzekļus dzirdei, kā arī ierobežojumus to saņemšanai, aicinām skatīt Labklājības ministrijas vēstulē.
Izvērtējot Labklājības ministrijas vēstuli, var secināt, ka cilvēkiem ar vairākiem traucējumu veidiem nav pietiekami nodrošināta informācija par to tiesībām. Tādējādi tiesībsargs rekomendēs Labklājības ministriju minēto informāciju sagatavot pārskatāmā veidā un izplatīt cilvēku ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām.
Ar cieņu
Anete Ilves
Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs"
Mums nav jaunu ziņu, kā cilvēkiem veicies komunikācijā ar VDEĀVK pēdējos gados, un joprojām nepatīk tas, ka redzes un dzirdes traucējumus, ja tie katrs atsevišķi neaizvelk līdz invaliditatei, kopā nesummē.